Savā darbā Cilvēka enerģētiskais līdzsvars, Simona Brus pasvītro, ka katrs no mums var dziedināt sevi patstāvīgi, aktivizējot paša enerģētisko potenciālu.
Viņa tāpat arī akcentē – gribasspēks ir spējīgs atbrīvot tādas enerģijas, kuras pārvar pašas smagākās saslimšanas. Par to varam lasīt zemāk minētajā fragmentā:Pēdējais, bet pēc savas nozīmes ne mazāk nozīmgais faktors, cīņā par līdzsvara atjaunošanu un organisma atveseļošanos, ir cilvēka psihiskā sfēra.
Brīnišķīgā grāmatā Vēlme atveseļoties tiek stāstīts, kā tās autors, Normans Kazins, kurš slimoja, kā tika uzskatīts, ar neārstējamu slimību – ankilozējošo spondiloartrītu, nolēma no šīs slimības atbrīvoties, un to, kādā veidā viņš sasniedza savu mērķi.
Šis stāsts vēl jo vairāk ir aizraujošs, ka pieejā atrisināt problēmu, nebija nekā neparasta.
Normans strādāja par avīzes Saturday review galveno redaktoru. Nonākot slimnīcā, viņš uzzināja par savu stāvokli un ārstu bēdīgo prognozi: viņa iespēja atveseļoties tika vērtēta kā 1:500.
Kazins nedomāja padoties un nolēma noskaidrot, kas galu galā ar viņu notiek. Ar ārstējošā ārsta atbalstu, viņš patstāvīgi uzņēmās atbildību par savu likteni. Astājot slimnīcu, Kazins apmetās viesnīcā, kurā sāka skatīties komēdiju filmas, atklājot smieklu dziedinošo iedarbību. Viņš aicināja pie sevis draugus, un saskaņojot ar savu ārstu, izgāja ārstēšanās kursu, lietojot C vitamīnu paaugstinātās devās.
Viņa lielā vēlme attīstīt sevī dabiskās dziedināšanas autonomo spēju, kāda piemīt katram no mums, un viņa prasme priecāties par dzīvi, ļāva sasniegt vēlamo rezultātu viņš atveseļojās.
[…] Kas notika pēc tam? Kalifornijas universitātes vadība Losandželosā uzaicināja Normanu Kazinsu pasniegt medicīnas fakultātē, kur viņam bija jāstāsta topošiem ārstiem par savu pieredzi.
Jūs, protams, variet man iebilst, ka ne katrs var atļauties dzīvot viesnīcā un uzrīkot sev komēdiju skati. Bet, tomēr, katrs var lasīt smieklīgas grāmatas, skatīties humoristiskus televīzijas raidījumus, klausīties šansonjē (bijuši gadījumi, kad arī tas ir palīdzējis) bet, galvenais, censties lietas redzēt pozitīvā gaismā, neaizmirstot, atkārtošu vēlreiz, ieklausīties tāda ārsta viedoklī, kuram Jūs uzticaties. Jo attiecībās ārsts – slimnieks patiesa uzticēšanās, kuru stiprina zemapziņas un tīri racionāli argumenti, ja pacients ir informēts, kalpo par izveseļošanās garantu, līdzīgi kā jebkura pozitīva doma.
Bet, kā arī citos gadījumos, nevajadzētu zaudēt prāta kritiskumu, jo tikai viņš, atbild par lēmumiem, kuri attiecas uz mūsu ķermeni.
Ja mēs dosim savam organismam kaut mazāko iespēju, viņš pats parūpēsies par mums apgalvoja dr.Donalds Glassers. Tādi ir ārsta vārdi.
Tad iemācīsimies uzņemties atbildību, un sekojot viņa ieteikumam, sniegsim iespēju savam ķermenim atveseļoties.