Domu plūsmas kontrole

Pirmais solis ceļā uz ceturto un piekto apziņas līmenī ir domu plūsmas apstādināšana un kontrolēšana. Ir jāiegūst nesatricināma pārliecība, ka fantāziju plūsma apziņā ir nomoda miegs un dzīve trešajā apziņas līmenī ir Maijas ilūziju pasaule. Nekontrolēto domu plūsmu ir iespējams apstādināt tikai tad, ja cilvēks pacietīgi trenējas savaldīt apkārt klīstošo prātu.

Iekšējo troksni var apklusināt, vingrinot uzmanības spēju. Tikai, kontrolējot uzmanību, cilvēks var attīstīt relatīvi brīvu gribu. Apziņas līmenis ir atkarīgs no apziņas brīvības. Trešajā apziņas līmenī uzmanību nav iespējams kontrolēt.

Mēs tikai iedomājamies, ka to varam, bet patiesībā esam acumirklīgu ietekmju vergi. Cilvēks pastāvīgi ir grāmatas, izrādes, spēles, sacīkšu vai cīņas iespaidā, ko var dēvēt par verdzisku uzmanību.

Tāda uzmanība ir kā krītoša lapa vējā – tā plivinās pa visu apziņas lauku. Izkliedētās uzmanības līmenis ir tuvs transam, tas ir kā daļēja hipnoze, un vairākums tā dēvēto normālo cilvēku šai stāvoklī pavada visu savu dzīvi. Tas ir nomoda miegs, hipnoze, somnambulisms, iekšēja verdzība, nemiers.

Cilvēks īsti nezina, kas viņš ir, kur viņš ir un kāpēc viņš ir, kā ari to, vai viņš vispār ir. Ļaudis nemitīgi cīnās par brīvību, pieprasa pilsoņu tiesības, bet tas viss ir velti, jo īstās važas ir iekšējas – jūgs ir garīgs.

Pārbaudiet sevi: skatoties interesantu filmu, pamēģiniet visinteresantākajā vietā izslēgt televizoru un neturpināt skatīties – pavērojiet savu reakciju. Vai izslēdziet televizoru, kad kāds jūsu ģimenes loceklis skatās savu iemīļoto seriālu, un pavērojiet viņa reakciju. Pārdomājiet savus novērojumus.

Koncentrētā uzmanība nehipnotizē un nemulsina cilvēku tā, kā izkliedētā uzmanība, bet tā arī tieši nenoved pie augstāku līmeņu apziņas, jo cilvēks joprojām cenšas identificēties ar veicamo uzdevumu un neapjauš simbola būtību. Cilvēka iekšējo telpu joprojām aizņem darāmais darbs.

Tikai iemācoties distancēties no darāmā darba un uzturot noteiktu apziņas pavedienu, kas paliek šķirts no mūsu domām un sajūtām, kā arī izprotot simbola nozīmi, mēs varam gūt nojausmu par ceturto apziņas līmeni.

Ceturtajā apziņas līmenī cilvēks eksistē objektīvi – viņš apzinās istabu, kurā atrodas, un pats sevi kā vienu no istabas objektiem, apzinās savu iekšējo un arī ārējo telpu. Šai līmenī uzmanība ir pievērsta darāmajam, tomēr vienlaikus ir arī elastīga un atvērta, nevis sastingusi un šaura kā izkliedētā uzmanība.

Šī nojausma par sevi kā par vienu no apkārtējās vides objektiem izkliedē jebkura veida bailes, stresu un bažas, līdz ar to tiek izjusta harmonija ar Simbolu – ar Ceļu. Ķīnieši to sauc pār Dao.