Paplašinātā apziņa

Ceturtā apziņas līmeņa (paplašinātās apziņas) sasniegšana ir visai atkarīga no tā, vai cilvēks spēj nojaust transcendences esamību. Ja cilvēkam nav nojausmas par tās esamību, viņš pēc transcendences ilgosies tikpat maz kā kurmis alā pēc saules gaismas. Ceturto apziņas līmeni ir iespējams spontāni sasniegt lielu emocionālu pārdzīvojumu mirkļos, ko izraisa spēcīgas reliģiskas emocijas, brīnišķīgi mākslas darbi, seksuālas mīlas ekstāze, narkotiku lietošanas ietekme vai lielas briesmas.

Narkotiskās vielas ļauj cilvēkam īslaicīgi izjust ceturtā līmeņa neizsakāmo skaistumu, bet nesniedz iespēju tajā palikt.

Cilvēka apziņa atdalās no tā, ko viņš dara, domā un jūt fenomenu pasaulē, un spontāni paceļas transcendencē. Cilvēka “Es” atrodas ārpus viņa – tas ir atdalīts no fiziskā ķermeņa ierobežojumiem. Paplašinātā apziņa pārveido laika un telpas uztveri – cilvēks iziet ārpus fenomenu pasaules telpas un laika.

Ceturto apziņas līmeni spontāni sasniegušie ir “nonākuši pie fenomenu pasaules durvīm un caur tām palūkojušies otrā pusē”. Dažreiz cilvēks aizmirst vai izliekas, ka nekad nav izjutis spontāni sasniegto apziņas līmeni un pilnīgi atkrīt atpakaļ nomoda miega līmenī.

Lai turpinātu sākto Ceļu, ir jāatrod pavadonis, kas varētu šajā Ceļā palīdzēt. Cilvēkam ir lielāka vēlēšanās sasniegt augstākus apziņas līmeņus, ja viņš jūt nepatiku pret nomoda miegu.

Mūsdienās cilvēkam augstāko apziņas līmeņu sasniegšanā ir jāiegulda tik lielas pūles, ka tikai retais ir gatavs šo ceļu uzņemties un kur nu vēl noiet to līdz galam – līdz objektīvai apziņai.

Mūsdienu civilizācija ir sagādājusi cilvēkam “neatsveramus” materiālos labumus, labklājību, medicīnas sasniegumus, masu kultūru – TV šovus, kinofilmas, radio… Kas gan vēl viņam fenomenu pasaulē varētu būt vajadzīgs? Rodas pat jautājums – vai un kāpēc cilvēkam vispār būtu jāmēģina iziet ārpus normāla vidusmēra cilvēka apziņas līmeņa un jācenšas sasniegt augstākus apziņas līmeņus?

Turpinājums sekos