Transcendences gaisma kā simbols

Cilvēks dzīvo fenomenu pasaulē, kur eksistē tēli un ar tiem saistītās parādības (fenomeni un fakti). Fenomeni tiek uztverti ar sajūtām un analizēti apziņā – fenomenu pasauli cilvēks izzina tikai ar savu sajūtu starpniecību.

Paplašinādams apziņu, cilvēks atjauno saikni ar transcendento (pirmtēlu) pasauli un spēj izprast to. Šīs spējas potenciāli piemīt katram no mums, jo cilvēka būtība, fiziski atrodoties fenomenu pasaulē, caur simbolu spēj apjaust transcendences esamību.

Izzinot simbolu, cilvēka būtība spēj uzturēt saikni starp fenomenu pasauli un transcendento pasauli. Šī saikne ļauj cilvēkam risināt dzīves stratēģiskos uzdevumus.

Fenomenu pasaulē ir baltais (gaisma) un melnais (tumsa). ja viss būtu balts, mēs neko nevarētu atšķirt – tieši tāpat kā tad, ja viss būtu melns.

Baltais satur septiņas krāsas noteiktā proporcijā – tiklīdz šī proporcija izjūk, baltais vairs nav balts. Kādas krāsas trūkums baltajā veido pasaules krāsainību. Melnais ir baltā pretstats – tas ir pilnīgs krāsu trūkums. Pelēkā krāsa ir visu krāsu vienāds trūkums. Tieši pareizā attiecība {kas līdzinās zelta griezuma attiecībai) starp dažādu krāsu trūkumu baltajā rada pasaules krāsainības skaistumu.

Fenomenu pasaules gaisma ir transcendentās gaismas atspulgs.

Transcendentā Gaisma uztur fenomenu pasaules esību. Transcendentā Gaisma rada transcendentās pasaules pirmtēlu krāsainas ēnas fenomenu pasaulē, tā veidojot cilvēkam viegli uztveramus tēlus. Tēli ir ēnas, kas cilvēkam ļauj nojaust pirmtēlu esamību. Dažiem pirmtēliem nav ēnas

fenomenu pasaulē, tie Transcendentā Gaismā ir caurspīdīgi. Caurspīdīgos pirmtēlus cilvēks spēj uztvert tikai, paplašinot apziņu. Cilvēka apziņu veido doma, vārds un darbība.

Nesaskaņas starp tiem rada konfliktsituācijas – iekšējas (cilvēka apziņā) un ārējas (veidojot kontaktus ar citiem cilvēkiem). Tad var līdzēt savu iekšējo principu saskaņošana un apziņas paplašināšana.

Turpinājums sekos