Pitagoriešu sfēru mūzikas koncepcijā intervāls starp Zemi un nekustīgo zvaigžņu sfēru tiek aplūkots kā vispilnīgākais harmoniskākais intervāls.
Vispieņemtākais ir uzskats ka starp Zemes sfēru un nekustīgo svaigžņu sfēru ir šāds sakārtojums: no Zemes sfēras līdz Mēness sfērai viens tonis,
no Mēness sfēras līdz Merkuram pustonis,
no Merkura līdz Venerai pustonis,
no Veneras līdz Saulei pusotrs tonis,
no Saules līdz Marsam viens tonis, no Marsa līdz Jupiteram pustonis,
no Jupitera līdz Saturnam pustonis,
no Saturna līdz nekustīgo zvaigžbu sfērai pustonis.
Šo intervālu summa līdzinās sešiem oktāvas toņiem.