Bēkona svarīgākais sacerējums ir “Jaunais organons” (1620). Atšķirībā no Aristoteļa “Organona” Bēkons nesaudzīgi kritizē viduslaiku zinātni un iesaka jaunu metodi, kas balstās uz eksperimentālu dabas pētīšanas metodi. Bēkons uzskatīja, ka galvenie zinātnes attīstības priekšnoteikumi ir novērojums, salīdzinājums, eksperiments, indukcija un analīze.
Savas garīgās evolūcijas beigās, cilvēka dvēsele, visā tās tīrībā, savienojas ar Visuma Dvēseli un apzinīgi uzturas Dievišķajā immanencē.
Kā vēsta desmitais Ontoloģijas likums, cilvēka uzdevums ir sasniegt savu pilnību, tas ir stāvokli, kuru rozenkreiceru Tradīcijas sauc par Rozes un krusta stāvokli.
Eksistē pasaule augstāka par cilvēku pasauli tā sastāv no kādreiz iemiesotām dvēselēm, kuras piepilda neredzamos Radītos līmeņus.
Ja mēs pieļaujam, ka cilvēkam piemīt nemirstīga dvēsele, tad mums ir tiesības jautāt, kas ar to notiek pēc nāves.
Atšķirībā no tā, ko māca daudzas reliģijas, tā nedodas ne uz paradīzi, nedz elli, nedz arī uz šķīstītavu, jo šie virzieni ir tīri alegoriski jēdzieni un nekādu priekšstatu par dvēseles dzīvi pēc nāves nesniedz.
Cilvēka garīgā evolūcija balstās uz reinkarnāciju un tās mērķis ir Pilnības sasniegšana.
Pirms sākam desmitā likuma apgūšanu, man jums jāsaka, ka tā nav Ordeņa dogma. Katrs rozenkreiceris var brīvi to pieņemt vai noliegt, atkarība no savas pārliecības un savas personiskās pieredzes.
Nāve iestājas tajā mirklī, kad cilvēks pēdējo reizi izelpo un tā izpaužas kā pilnīga dvēseles atdalīšanās no ķermeņa.
Starp visiem noslēpumiem, ar kuriem cilvēks saskaras kopš laika sākuma, nāves jautājums viņu nodarbina un satriec vairāk par citiem. Nāve ir iznākums, no kura neviens nespēj izvairīties.
Rozei un krustam rozenkreiceru simbolikā ir īpaša vieta. Tie veido Ordeņa emblēmu. Šīs emblēmas izskatu var apskatīt www.amorc.org.ru. Zeltīta krusta centrā attēlota roze.
Plānota iejaukšanās dabas likumos rada tādas karmiskas sekas, kuras tādai personībai jālikvidē ar kompensāciju. Plānota un pēkšņa cilvēka dzīvības pārtraukšana un dvēseles patvaļīga atšķiršana no ķermeņa iemet dvēseli tumsas bezdibenī uz daudzām dienām un nedēļām.
Dvēsele bērna ķermenī iemiesojas pirmās ieelpas mirklī, padarot bērnu par dzīvu un apzinīgu būtni.
Ja mēs pieļaujam dvēseles eksistenci, tad būs likumsakarīgi jautāt, kurā momentā tā iemiesojas ķermenī. Saskaņā ar daudzu reliģiju atziņu, tā ienāk mātes ķermenī ieņemšanas momentā.
Andra { Var tak vienkarsi https://ss.lv apskatiit } – 11/04/2020 22:06
upe { Tiek pielietotas psihoterapijas metodes.Valsts likumi nedarbojas. Sava hiarhija, likumi, rituāli.Sekas grauj sabiedrības pamatvērtības. Pesonīgi zinu ka mainās cilvēka psihe. } – 27/01/2020 13:09
Inese { Labdien, mani interesē ajūrvēdas apmacibas kursi. Vēlos uzzināt kad tie notiks un cik tas maksā? Paldies } – 17/10/2019 09:10
Volfs { Jāsecina, ka kļūdīties var arī Dievs; tikai Dieva kļūdām ir visriebīgākie augļi. } – 09/04/2019 12:28
rons { Kurš ir personīgais garīgais vadītājs? } – 22/03/2019 10:58
Loading ...
Rozei un krustam rozenkreiceru simbolikā ir īpaša vieta. Tie veido Ordeņa emblēmu. Šīs emblēmas izskatu var apskatīt 
