Teozofija ir zinātne, kas radusēs kā dzīves un formas evolūcijas pētīšanas sekas. Šī zinātne pastāv jau no seniem laikiem, jo attiecīgi sagatavoti dabas noslēpumu pētnieki ar evolūcijas pētījumiem nodarbojās jau sirmā senatnē.
Ir acīm redzams, ka mūsdienu pasaule ļoti atšķiras no tās, kāda tā bija pirms 20 gadiem. Lielas pārmaiņas ir notikušas arī Baznīcā. Arī priestera loma sabiedrībā sāk mainīties. Viņam nav skaidru atbilžu uz aizvien jauniem jautājumiem. Pietiekami lielu saspīlējumu rada teoloģijas pavērsieni, īpaši tad, kad paliek līdz galam nesaprasti.
Mistikas filozofs J. Bēme ielicis savu artavu cilvēka izpratnes problēmā. Viņa domāšanas maniere organiski ierakstās kopējā 17. gs. vācu renesanses klimatā, ko filozofs A. Rubenis apzīmējis ar izteikumu – starp mistiku un zinātni.
Mēdz apgalvot, ka cilvēks uz mūsu planētas Zeme ir visattīstītākā no radībām, kas apveltīta ar spēju ne tikai just, bet arī domāt. Tas nozīmē, ka cilvēks sevi apzinās kā indivīdu un rīkojas apzināti, paredzot savas rīcības tālākas sekas.
Pagājušā gadsimta viens no spožākajiem cilvēku dvēseles pētniekiem Z. Freids ir teicis – iespējams, ka mūs vēl gaida attīstības fāzes, kurās citu vēlmju apmierināšana, kas patlaban ir visnotaļ iespējama, šķitīs tikpat nepieņemama kā kanibālisms.[2, 12]
Nav šaubu, Smaragda Plāksne ir viens no leģendārākiem Eiropas alķīmijas tekstiem. Pati tā tapšana tiek attiecināta uz III-XIII gs. Kā redziet, pieļautais laika diapazons ir ļoti plašs.
Par Smaragda Plāksnes autoru tiek uzskatīts Hermejs Trismegists – mītiem un leģendām apvīta persona, kura it kā apvienojusi ēģiptiešu Tota (rakstīt mākas un gudrības dievs) un grieķu Hermeja zināšanu elementus.
Šie atspīdumi un realitātes vīzijas, kuras viņš, kā tam liekas, sajūsmā atklāj savā iztēlē, – vai tās nezūd jau pirmajā pārbaudes mirklī? Un, kad radīti šie nedzīvie, nemateriālie fantomi, vai viņš nesajūt pienākumu tos drīz vien aizstāt ar jaunām ilūzijām, kuras piemeklēs tas pats liktenis un kuras viņu atstās vislielākajā neziņā.
Lai svētīts viņš, ja viņa kļūdu vienīgais cēlonis bija viņa vājība! Viņa stāvoklis nebūtu tik skumjš, jo, tā kā pēc savas dabas mierinājumu viņš var rast tikai īstenībā, tad, jo smagāki būs pārbaudījumi, jo labāk tie kalpos, lai vestu viņu uz vienīgo, nolemto mērķi.
“Bet jūs, mirstīgie, kuri izraudzīti apgaismot sev līdzīgos, apdomājiet, kā jūs varat tiem palīdzēt viņu gara tumsībā un aizspriedumos. Jūs viņiem spējat dot tikai tik daudz, cik paši esat pelnījuši tiesības smelties no avota, kurš rada un glabā sevī šo palīdzību. Cilvēks ir tā iestidzis doktrīnu un dogmu neskaitāmajās ilūzijās, pārāk attālinājies no sava primārā patiesības avota, ka tagad jums jāatgriežas pie to pašu patiesību iemantošanas prieka, lai parādītu cilvēkam viņa maldīšanos.
Reliģiskajā un mistiskajā literatūrā varam bieži sastapties ar jēdzienu “ļaunie spēki”. Tomēr tas ne vienmēr tiek lietots vienā un tajā pašā nozīmē. Kad reliģiskajos tekstos tiek pieminēti šādi spēki, tad parasti ar to tiek apzīmēts velns un viņam pakļautie dēmoni. To pretstats ir “labie spēki” – tas ir, paša Dieva un Viņam kalpojošo eņģeļu spēki.
Instinktu kā iedzimtu tieksmju klātbūtni cilvēkā, nojauta jau senā pagātnē. Savā mācībā par dvēseli, Aristotelis runā par zināmas „dzīvnieciskās dvēseles” esamību katrā no mums. Savukārt termins „instinkts” parādījās stoicisma filozofu vidū, un pirmais, kurš izmantoja šo jēdzienu, skaidrojot iedzimtu tieksmi, bija Krisips (3.gs p.Kr.), lai raksturotu putnu un citu dzīvnieku uzvedību.
Skolniecins { The world stands with Ukraine. Ukrainians are deeply thankful for the unprecedented wave of support for Ukraine from around the world. The whole world is... } – 23/09/2022 11:20
Skolnieciņš { Kopš senatnes latviešus dēvē par arāju tautu. Zemkopība ir katra latvieša gēnos. Latvijas iedzīvotāju mīlestība pret Dabas Māti ir iedzimta. Bez mazdārziņa nevar iztikt neviens... } – 16/04/2021 22:25
Skolnieciņš { Mūsdienu Latvijā valda ticības brīvība. Latvijas Republika ir brīva, neatkarīga un demokrātiska valsts. Latvijas Republikas konstitūcija garantē ticības brīvību jebkuram mūsu valsts iedzīvotājam. Satversmes 8.... } – 16/04/2021 22:22
Skolnieciņš { Ar ašiem soļiem ir pienācis siltais pavasaris. Ziema ir aizgājusi. Tik naktīs vel ir salnas. Pavasarī daba mostas, dzīvība plaukst un zeļ. Pavasaris ir gada... } – 16/04/2021 22:20
Skolnieciņš { Год белого, металлического Быка начался довольно сложно и затруднительно. Начало 2021. года является довольно грустным. К сожалению, пандемия коронавируса продолжается. Хотя чрезвычайную ситуацию на территории... } – 16/04/2021 22:18
Skolnieciņš { Kovid-19 (covid-19) krīze ir nogurdinājusi ļaužu prātus. Mūsu sabiedrība ir nogurusi no ilgstošās kovid-19 (covid-19) krīzes. Daži no mums ir zaudējuši ticību mūsu valdībai. Daži... } – 16/04/2021 22:17