Cilvēks, Blēza Paskāla vārdiem runājot, ir iesprostots starp diviem bezdibeņiem – neesamību un bezgalību. Un šie bezdibeņi ir patiešām biedējoši dziļi un neizzināmi. Arī dzīves laikā, jebkurš saprātīgs cilvēks, ir sev uzdevis jautājumu par to, kas atrodas aiz dzimšanas un nāves priekškariem.
Referātā tiks apskatīts viens no pasaules darbības aspektiem. Tiks izdarīts mēģinājums apvienot jeb vilkt paralēles starp zinātnieku atklājumiem un ezotēriskajām, kādreiz slepenajām zināšanām, jo nav nekā jauna uz pasaules (kā teikts Bībelē).
Pēdējā laika traģiskie notikumi pasaulē – terora akti Parīzē, Krievijas lidmašīnas uzspridzināšana Sīnāja pussalā un patvēruma meklētāju pieplūdums Eiropā – izraisa plašas diskusijas par to, kas notiek islāma pasaulē.
Garīgais jēdziens „cilvēks” sastāv no trijiem ķermeņiem: iekšējais ķermenis, dvēseles ietērps, klipat Noga, klipa „Mišha de – hivija” (čūskas āda).
Lai atbrīvotos no pēdējiem diviem ķermeņiem, kas traucē svētībai, un lai spētu izmantot tikai iekšējo ķermeni, nepieciešams domāt tikai par to, kas saistīts ar šo ķermeni.
Teozofija ir zinātne, kas radusēs kā dzīves un formas evolūcijas pētīšanas sekas. Šī zinātne pastāv jau no seniem laikiem, jo attiecīgi sagatavoti dabas noslēpumu pētnieki ar evolūcijas pētījumiem nodarbojās jau sirmā senatnē.
Ir acīm redzams, ka mūsdienu pasaule ļoti atšķiras no tās, kāda tā bija pirms 20 gadiem. Lielas pārmaiņas ir notikušas arī Baznīcā. Arī priestera loma sabiedrībā sāk mainīties. Viņam nav skaidru atbilžu uz aizvien jauniem jautājumiem. Pietiekami lielu saspīlējumu rada teoloģijas pavērsieni, īpaši tad, kad paliek līdz galam nesaprasti.
Mistikas filozofs J. Bēme ielicis savu artavu cilvēka izpratnes problēmā. Viņa domāšanas maniere organiski ierakstās kopējā 17. gs. vācu renesanses klimatā, ko filozofs A. Rubenis apzīmējis ar izteikumu – starp mistiku un zinātni.
Mēdz apgalvot, ka cilvēks uz mūsu planētas Zeme ir visattīstītākā no radībām, kas apveltīta ar spēju ne tikai just, bet arī domāt. Tas nozīmē, ka cilvēks sevi apzinās kā indivīdu un rīkojas apzināti, paredzot savas rīcības tālākas sekas.
Pagājušā gadsimta viens no spožākajiem cilvēku dvēseles pētniekiem Z. Freids ir teicis – iespējams, ka mūs vēl gaida attīstības fāzes, kurās citu vēlmju apmierināšana, kas patlaban ir visnotaļ iespējama, šķitīs tikpat nepieņemama kā kanibālisms.[2, 12]
Nav šaubu, Smaragda Plāksne ir viens no leģendārākiem Eiropas alķīmijas tekstiem. Pati tā tapšana tiek attiecināta uz III-XIII gs. Kā redziet, pieļautais laika diapazons ir ļoti plašs.
Par Smaragda Plāksnes autoru tiek uzskatīts Hermejs Trismegists – mītiem un leģendām apvīta persona, kura it kā apvienojusi ēģiptiešu Tota (rakstīt mākas un gudrības dievs) un grieķu Hermeja zināšanu elementus.
Loading ...
Garīgais jēdziens „cilvēks” sastāv no trijiem ķermeņiem: iekšējais ķermenis, dvēseles ietērps, klipat Noga, klipa „Mišha de – hivija” (čūskas āda).
Pagājušā gadsimta viens no spožākajiem cilvēku dvēseles pētniekiem Z. Freids ir teicis – iespējams, ka mūs vēl gaida attīstības fāzes, kurās citu vēlmju apmierināšana, kas patlaban ir visnotaļ iespējama, šķitīs tikpat nepieņemama kā kanibālisms.[2, 12] 
