Josifa spēlīte Jotapatas cietokšņa pazemē
Neviens vairs nepierādīs, ko īsti runāja Vespasiāns ar Josifu, kad tas padevās romiešiem, jo vienīgais, kurš par to liecinājis, ir pats Josifs Flāvijs. Iespējams, viņu pamatīgi pratināja sakarā ar pareģojumiem (kā lasāms “Jūdu karos”). Taču, nez vai Josifa paziņojums, ka Vespasiāns iegūs imperatora titulu, bija pēdējam pārsteigums, jo viņš sen pirms tam jau vairākos veidos tika “brīdināts” par savu nākotni.
Mūsu ēras pirmajā gadsimtā Romas impērijas ietekmes zonā (un, protams, arī citur pasaulē) risinājās notikumi, kas [vairumā] gadu gaitā it kā zaudējuši savu nozīmību. Taču jāsaka nekas nerodas pats no sevis un nekas nepaliek pilnīgi bez sekām. Turpmāko rakstu sērija ir mēģinājums ieskatīties senajos notikumos no mazāk zināma skatpunkta un rast tā laika plašāku redzējumu. Kā galvenais informācijas avots tiks izmantoti Josifa Flāvija darbi Jūdu senlietas un Jūdu kari savienojumā ar citu vēstures pētnieku atsaucēm.
Viena no galvenajām kristietības dogmām ir uzskats par Jēzus brīnumaino piedzimšanu. Tas ir visbiežāk citētais un pazīstamākais pareģojums par “nevainīgo ieņemšanu”.
Profesors un mācītājs Juris Cālītis uzskata, ka pēdējā laikā Latvijā tik ļoti zudušas atšķirības starp Romas katoļu baznīcu un Evaņģēliski luterisko baznīcu, ka tās varētu apvienoties.
Cālītis intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” atzīst, ka luterāņi pēdējos 150 gados bija pazīstami ar savu vienkāršību, salīdzinot ar citām baznīcām, taču tagad atšķirības, piemēram, ar Romas katoļu baznīcu ir izzudušas gandrīz pilnībā.
Hellēnisma laikmetā jūdaisms bija ļoti populārs, jo īpaši intelektuāļu aprindās. Daudzi no Talmudā minētajiem zinātniekiem un domātājiem bija prozelīti (t.i. – bijušie neebreji, kas pieņēmuši jūdaismu, tādējādi kļūstot par ebrejiem) vai tādi, kas cēlušies no prozelītiem: grieķi, romieši, persi. III gs.p.m.ē 70 ebreju zinātnieki pēc Aleksandrijas valdnieka Ptolemeja II Filadelfa īpaša pasūtījuma Toru pārtulkoja uz grieķu valodu. Šis tulkojums ir pazīstams kā Septuaginta, jeb “70 skaidrotāju tulkojums”.
Esmu par Baznīcu! Bet tikai bez tās absolutizēšanas, bez apgalvojumiem par unikalitāti un sevišķo lomu, bez Baznīcas pretenzijām uz patiesības monopolu, bez tās tieksmes uz bagātību un varu.
3 Kādēļ mēs gavējam, viņi saka, un Tu to neredzi? Kādēļ mēs mērdējam savu miesu, un Tu to neievēro? – Padomājiet tomēr: tai dienā, kad jūs gavējat, jūs veicat tomēr visas savas darīšanas un piespiežat arī visus savus strādniekus darīt savu darbu.
Internetā ievietots izcilā itāliešu renesanses laika mākslinieka Leonardo da Vinči slavenā sienas gleznojuma “Il Cenacolo or L’Ultima Cena” (“Svētais vakarēdiens”) 16 miljardu pikseļu fotouzņēmums, dodot iespēju visiem mākslas mīļotājiem un ekspertiem aplūkot 15.gadsimta mākslas darba vissīkākās detaļas.
Par slepenu gnostisku tradīciju, kas Baznīcas rindās saglabājusies paralēli, tai kristietībai, kas paredzēta masām, liecina Aleksandrijas Kliments, kurš dzīvoja tai pat laikā, kad pirmie herēziologi Justīns un Irinejs.
Salvis { Autor, es ieteiktu tev painteresēties par vēdu ticību un tad sapratīsi ka ir reliģija kura izskaidro visu un neveicina uz neko sliktu! } – 05/01/2019 20:43
Loading ...
Profesors un mācītājs Juris Cālītis uzskata, ka pēdējā laikā Latvijā tik ļoti zudušas atšķirības starp Romas katoļu baznīcu un Evaņģēliski luterisko baznīcu, ka tās varētu apvienoties.
Internetā ievietots izcilā itāliešu renesanses laika mākslinieka Leonardo da Vinči slavenā sienas gleznojuma “Il Cenacolo or L’Ultima Cena” (“Svētais vakarēdiens”) 16 miljardu pikseļu fotouzņēmums, dodot iespēju visiem mākslas mīļotājiem un ekspertiem aplūkot 15.gadsimta mākslas darba vissīkākās detaļas. 
