Kristietība | Alare - Spārni līdzsvaram

Laiks ap Jeruzalemes nopostīšanu (3. daļa)

Josifs Flāvijs – Runa Jotapatas pazemē
(“Jūdu kari”, III, 8., 5.nodaļa)

Baidoties par vardarbību pret sevi, bet arī pārliecināts, ka neizpildīs dievišķo gribu, ja ies bojā pirms viņam doto atklāsmju nodošanas, Josifs bezizejas stāvoklī viņus [visus, kas atradās pazemē] centās pārliecināt ar saprātīgiem argumentiem: “Kādēļ, mani draugi, mēs esam tik asinskāri paši pret sevi? Jeb kādēļ mēs gribam pārraut ciešo saiti starp ķermeni un dvēseli?

Lasīt tālāk | Nav komentāri |

532 reizes skatīts

Laiks ap Jeruzalemes nopostīšanu (2. daļa)

Josifa spēlīte Jotapatas cietokšņa pazemē
Neviens vairs nepierādīs, ko īsti runāja Vespasiāns ar Josifu, kad tas padevās romiešiem, jo vienīgais, kurš par to liecinājis, ir pats Josifs Flāvijs. Iespējams, viņu pamatīgi pratināja sakarā ar pareģojumiem (kā lasāms “Jūdu karos”). Taču, nez vai Josifa paziņojums, ka Vespasiāns iegūs imperatora titulu, bija pēdējam pārsteigums, jo viņš sen pirms tam jau vairākos veidos tika “brīdināts” par savu nākotni.

Lasīt tālāk | Viens komentārs |

654 reizes skatīts

Laiks ap Jeruzalemes nopostīšanu (1. daļa)

Mūsu ēras pirmajā gadsimtā Romas impērijas ietekmes zonā (un, protams, arī citur pasaulē) risinājās notikumi, kas [vairumā] gadu gaitā it kā zaudējuši savu nozīmību. Taču jāsaka nekas nerodas pats no sevis un nekas nepaliek pilnīgi bez sekām. Turpmāko rakstu sērija ir mēģinājums ieskatīties senajos notikumos no mazāk zināma skatpunkta un rast tā laika plašāku redzējumu. Kā galvenais informācijas avots tiks izmantoti Josifa Flāvija darbi Jūdu senlietas un Jūdu kari savienojumā ar citu vēstures pētnieku atsaucēm.

Lasīt tālāk | Nav komentāri |

560 reizes skatīts

Vai kristieši ir Bībeles viltotāji? II

Viena no galvenajām kristietības dogmām ir uzskats par Jēzus brīnumaino piedzimšanu. Tas ir visbiežāk citētais un pazīstamākais pareģojums par “nevainīgo ieņemšanu”.

Lasīt tālāk | Nav komentāri |

487 reizes skatīts

Juris Cālītis Latvijas katoļiem un luterāņiem iesaka apvienoties vienā konfesijā

Profesors un mācītājs Juris Cālītis uzskata, ka pēdējā laikā Latvijā tik ļoti zudušas atšķirības starp Romas katoļu baznīcu un Evaņģēliski luterisko baznīcu, ka tās varētu apvienoties.

Cālītis intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” atzīst, ka luterāņi pēdējos 150 gados bija pazīstami ar savu vienkāršību, salīdzinot ar citām baznīcām, taču tagad atšķirības, piemēram, ar Romas katoļu baznīcu ir izzudušas gandrīz pilnībā.

Lasīt tālāk | Nav komentāri |

581 reizes skatīts

Vai kristieši ir Bībeles viltotāji?

Hellēnisma laikmetā jūdaisms bija ļoti populārs, jo īpaši intelektuāļu aprindās. Daudzi no Talmudā minētajiem zinātniekiem un domātājiem bija prozelīti (t.i. – bijušie neebreji, kas pieņēmuši jūdaismu, tādējādi kļūstot par ebrejiem) vai tādi, kas cēlušies no prozelītiem: grieķi, romieši, persi. III gs.p.m.ē 70 ebreju zinātnieki pēc Aleksandrijas valdnieka Ptolemeja II Filadelfa īpaša pasūtījuma Toru pārtulkoja uz grieķu valodu. Šis tulkojums ir pazīstams kā Septuaginta, jeb “70 skaidrotāju tulkojums”.

Lasīt tālāk | Nav komentāri |

493 reizes skatīts

Nauma Nadeždina atziņas

Esmu par Baznīcu! Bet tikai bez tās absolutizēšanas, bez apgalvojumiem par unikalitāti un sevišķo lomu, bez Baznīcas pretenzijām uz patiesības monopolu, bez tās tieksmes uz bagātību un varu.

Lasīt tālāk | Nav komentāri |

542 reizes skatīts

Lai gavēšana atspoguļojas Jūsu sirds stāvoklī, attiecībās ar Tēvu un žēlsirdībā pret tuvāko

3 Kādēļ mēs gavējam, viņi saka, un Tu to neredzi? Kādēļ mēs mērdējam savu miesu, un Tu to neievēro? – Padomājiet tomēr: tai dienā, kad jūs gavējat, jūs veicat tomēr visas savas darīšanas un piespiežat arī visus savus strādniekus darīt savu darbu.

Lasīt tālāk | Nav komentāri |

549 reizes skatīts

Da Vinči “Svētais vakarēdiens” pieejams internetā 16 miljardu pikseļu fotogrāfijā

Internetā ievietots izcilā itāliešu renesanses laika mākslinieka Leonardo da Vinči slavenā sienas gleznojuma “Il Cenacolo or L’Ultima Cena” (“Svētais vakarēdiens”) 16 miljardu pikseļu fotouzņēmums, dodot iespēju visiem mākslas mīļotājiem un ekspertiem aplūkot 15.gadsimta mākslas darba vissīkākās detaļas.

Lasīt tālāk | Nav komentāri |

510 reizes skatīts

A.Loginovs – Par Toma evaņģēlija datēšanu IV

Iepriekšējie raksti:
Par Toma evaņģēlija datēšanu I
Par Toma evaņģēlija datēšanu II
Par Toma evaņģēlija datēšanu III

Par slepenu gnostisku tradīciju, kas Baznīcas rindās saglabājusies paralēli, tai kristietībai, kas paredzēta masām, liecina Aleksandrijas Kliments, kurš dzīvoja tai pat laikā, kad pirmie herēziologi Justīns un Irinejs.

Lasīt tālāk | Nav komentāri |

521 reizes skatīts

‹1 2 3 456 7 8 9 10 11 12 13 ›