Parūpējieties par sevi no visas sirds un pārbaudiet, vai jūs ko neizlaižat nedarītu, lai vēlāk jums nebūtu sev jāsaka: Pilnus 10 vai 20 gadus es esmu darījis visu, ko Jēzus Mācība man norādījusi, un tomēr joprojām es stāvu turpat, kur sākumā, neizjūtu sevī nekādu īpašu apgaismību un no tā saucamās Mūžīgās Dzīvības sevī arī nejūtu ne drusciņas! Kas tad man īsti trūkst?
Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit (Mt.21:22). Tātad, lai Dievam lūgto arī saņemtu, tam ir ļoti jātic. Jūs esat atnākuši uz Dieva Baznīcu un tur sastopaties ar dažādām lūgšanām, kanoniem, īsiem un gariem dievkalpojumiem… Bet vai Dievam tas viss maz ir vajadzīgs? Nē, nepavisam. Jo ne jau mūsu pļāpāšanā Viņš klausās (skat.Mt.6:7).
Visa šī rosība vajadzīga tikai, lai darītu mīkstākas mūsu sirdis. Jo Dievam ir vajadzīgs tikai viens – mūsu sirdis. Un mūsu grēku nožēlai – tikai visīsākā muitnieka lūgšana: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs! (Lk.18:13).
Kungs, mūsu Dievs, atceries savas žēlsirdības darbus! tā šīsdienas liturģiskā dievkalpojuma ievadā visas ticīgās tautas vārdā lūdzas priesteris. Kāpēc Lielajā piektdienā stājamies sava Kunga priekšā ar šādu lūgšanu?
Vai drīkstam pieļaut domu, ka mums vajadzētu savam Dievam kaut ko atgādināt? Vai vispār kāds kristietis uzdrošinās šaubīties par to, ka, pateicoties Dieva visvarenībai, Viņa priekšā vienādi skaidri atklājas pagātne, tagadne un nākotne? Palīdzēt Viņam atminēties kādus sensenus pagātnes notikumus? Mūsu Dievs taču ir Valdnieks pāri visiem laiku lakiem! Viņš savās rokās izsver vakardienu un rītdienu un ar vienādu ziņu jau šodien vada mūsu katra soļus uz atgriešanos un uzklausa ikvienu mūsu nopūtu. Dievs ir laika radītājs un tāpēc nepazīst laika tecējumam padotās radības ierobežojumus. Kāpēc tad Lielās piektdienas svinīgajā dievkalpojumā nākam pie Dieva ar šādu paradoksālu, gandrīz vai aizvainojošu lūgumu: Kungs, mūsu Dievs, atceries savas žēlsirdības darbus?
Saruna ar filozofijas zinātņu doktoru Rihardu Kūli.
Pastāstiet, lūdzu, ar kādiem filosofijas jautājumiem jūs šobrīd nodarbojaties?
Šobrīd lasu speckursu par Kantu un nodarbojos arī ar vienu no ievērojamākajiem 20. gs. teologiem, manā skatījumā viņš ir arī filosofs, Karlu Rāneru. Jau ilgu laiku strādāju pie viņa fundamentālā darba Ticības pamati”. Tulkoju šo darbu. Esmu jau paveicis lielāko daļu un ceru, ka turpmākā gada laikā šis darbs tiks izdots. Paralēli nodarbojos ar latviskās identitātes, Rietumu kultūras vērtību jautājumiem un citām mūsdienu filosofijas aktualitātēm.
Kā, gaismas staram plūstot caur prizmu, kļūst redzama visa tā bagātība septiņās varavīksnes krāsās, tā Svētā Gara daudzveidību atklāj septiņas Svētā Gara dāvanas, kas ir minētas jau Vecajā Derībā, pravieša Isaja grāmatā (11,12).
Esam pieraduši pie formulējuma, ka mūžībā laika nav, ka tā ir ārpus laika. Un tiešām, no vienas puses, mūžība ir ārpus laika, tā ir transcendenta, attiecībā pret laika līniju.
Taču, no otras puses, mūžība ir arī imantenta šajā līnijā, mūžība ietilpst tajā. Mūžība ir kā viens punkts, kurš sevī satur visu laika līniju, ir tās izejas un ieejas punkts, sākums un beigas. Piešķirot mūžībai šādu raksturu, tā izgaismo Dieva visurklātbūtni, kura nav statiska, bet gan dinamiska, vairāk līdzīga enerģijai, nekā telpai. Nekas dabā nekustas ātrāk par gaismu, bet Dievs ir vēl ātrāks, Viņš ir pats ātrākais.
“Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs. (Jesajas grāmata 55:8)
Dievs, ko varētu pilnīgi izprast vājais cilvēka prāts, vairs nebūtu nekas cits, kā tikai cilvēks, viens no mums, nevis mums pāri stāvoša un bezgalīgi pilnīga būtne. Reliģija satur arī tādas mācības, kuru dziļā būtība cilvēkam paliek neizdibināma, un tas liecina nevis par sliktu reliģiju, bet tieši otrādi par tās dievišķo izcelšanos.
Pēc teroristiskajiem aktiem 2001.gadā, Billija Grehema meita televīzijā uz jautājumu: Kā Dievs ko tādu varēja pieļaut? atbildēja:
Esmu pārliecināta, ka Dievs ir dziļi noskumis par notikušo tāpat kā mēs, bet tas ir tikai kā rezultāts tam, ka mēs gadiem ilgi esam Viņam teikuši, lai Viņš aiziet no mūsu skolām, valdības un mūsu dzīvēm. Un tā kā Dievs ir džentlmenis, es domāju, ka Viņš arī klusu atkāpās.
upe { Tiek pielietotas psihoterapijas metodes.Valsts likumi nedarbojas. Sava hiarhija, likumi, rituāli.Sekas grauj sabiedrības pamatvērtības. Pesonīgi zinu ka mainās cilvēka psihe. } – 27/01/2020 13:09
Inese { Labdien, mani interesē ajūrvēdas apmacibas kursi. Vēlos uzzināt kad tie notiks un cik tas maksā? Paldies } – 17/10/2019 09:10
Volfs { Jāsecina, ka kļūdīties var arī Dievs; tikai Dieva kļūdām ir visriebīgākie augļi. } – 09/04/2019 12:28
rons { Kurš ir personīgais garīgais vadītājs? } – 22/03/2019 10:58
Loading ...
Parūpējieties par sevi no visas sirds un pārbaudiet, vai jūs ko neizlaižat nedarītu, lai vēlāk jums nebūtu sev jāsaka: Pilnus 10 vai 20 gadus es esmu darījis visu, ko Jēzus Mācība man norādījusi, un tomēr joprojām es stāvu turpat, kur sākumā, neizjūtu sevī nekādu īpašu apgaismību un no tā saucamās Mūžīgās Dzīvības sevī arī nejūtu ne drusciņas! Kas tad man īsti trūkst?
Kungs, mūsu Dievs, atceries savas žēlsirdības darbus! tā šīsdienas liturģiskā dievkalpojuma ievadā visas ticīgās tautas vārdā lūdzas priesteris. Kāpēc Lielajā piektdienā stājamies sava Kunga priekšā ar šādu lūgšanu?
Kā, gaismas staram plūstot caur prizmu, kļūst redzama visa tā bagātība septiņās varavīksnes krāsās, tā Svētā Gara daudzveidību atklāj septiņas Svētā Gara dāvanas, kas ir minētas jau Vecajā Derībā, pravieša Isaja grāmatā (11,12). 
Esam pieraduši pie formulējuma, ka mūžībā laika nav, ka tā ir ārpus laika. Un tiešām, no vienas puses, mūžība ir ārpus laika, tā ir transcendenta, attiecībā pret laika līniju. 
Ar ko gan mums asociējās vārds “Jūda”? Droši vien lielākajai daļai no mums tikai ar vienu – nodevību… 
Pēc teroristiskajiem aktiem 2001.gadā, Billija Grehema meita televīzijā uz jautājumu: Kā Dievs ko tādu varēja pieļaut? atbildēja: 
