Ar šo vēlējāmies Jūs informēt, ka Siguldas Valdorfa bērnudārzā tiks rīkots divu dienu seminārs bērnu vecākiem, pedagogiem, sadarbības partneriem un visiem interesentiem.
Cilvēks visos laikos ir jutis vajadzību paust savus iekšējos pārdzīvojumus ar kustībām. Sākotnēji viņš varēja tieši uztvert dabas norises un gada ritus, pavisam dabiski izjūtot tiem atbilstošus ritmiskus procesus savā ķermenī. Tas vedināja mūsu senci veikt dejveida kustības, kas ar laiku ieguva rituāla nozīmi. Bet, ja deju jau izpilda kā rituālu, tiek izteikta vēlme tuvoties pārjutekliskās pasaules noslēpumiem.
Tālāk slepenskolniekam ir jākopj skaņu pasaule. Te jāatšķir skaņas, ko rada tā saucamais nedzīvais (krītošs ķermenis, zvans vai kāds mūzikas instruments), no skaņām, kas nāk no dzīvā (kāda dzīvnieka vai cilvēka).
Manu pirmo ierašanos šeit, atkal no jauna dibinātajā atzarā, kurš nes godātā Kristiāna Rozenkreicera vārdu, pavada dziļa apmierinājuma jūtas, kuras man dod iespēju pirmo reizi daudz konkrētāk par viņu runāt. Kāda ir Kristiāna Rozenkreicera mistērijas būtība? Vienā vakarā par šo personību visu izstāstīt nevar, tāpēc šovakar mēs runāsim par pašu Kristiānu Rozenkreiceru, bet rīt par viņa radošo darbu.
Kāds sens ticējums, kuru jāizprot pareizi, vēsta, ka, tuvojoties kalendārā gada beigām, kad pienāk Ziemassvētku laiks, iestājas dienas, kad garīgā ietekme, kādu vien cilvēks uz zemes dzīvodams var saņemt, kļūst visintensīvākā No lekcijas 1919. gada 7. decembrī Dornahā.
«Mani vajā nostalģija, jo es šķiros no Latvijas kārtējo reizi, bet nu tai pievienojas atšķirtība no dēla, viņš dzīvos citā Vācijas pilsētā,» noteic Jūlija Jansone īsu mirkli pirms aizbraukšanas.
Fragments no reklāmas žurnālā “Mistērija”.
“Antroposofija pašlaik ir vienīgā garīgā kustība, kas aptver visu pasauli un kurai ir pozitīvi praktiski rezultāti”.
Kādas pārmaiņas notikušas cilvēku garīgajā dzīvē? Kāda šodien cilvēkiem attieksme pret garu (spiritus)un kāda tam nozīme cilvēku garīgajā dzīvē? Šos un citus jautājumus cenšas noskaidrot Pauls Gerhards un Bernhards Šteiners sarunā ar Kristīgās biedrības mācītāju un Garīgā Semināra bijušo vadītāju Hansu-Verneru Šrēderu Štutgartē.
Loading ...
Cilvēks visos laikos ir jutis vajadzību paust savus iekšējos pārdzīvojumus ar kustībām. Sākotnēji viņš varēja tieši uztvert dabas norises un gada ritus, pavisam dabiski izjūtot tiem atbilstošus ritmiskus procesus savā ķermenī. Tas vedināja mūsu senci veikt dejveida kustības, kas ar laiku ieguva rituāla nozīmi. Bet, ja deju jau izpilda kā rituālu, tiek izteikta vēlme tuvoties pārjutekliskās pasaules noslēpumiem. 
