Kad tu nosauc sevi par musulmani, kristieti vai eiropieti vai identificē sevi ar kaut ko citu, tu kļūsti vardarbīgs. Vai saproti, kāpēc tā ir vardarbība? Tāpēc, ka tu nodali sevi no pārējās cilvēces. Nošķirot sevi ticības, tautības vai tradīcijas dēļ, tu vairo vardarbību. -- Krišnamurti
Pirms vairākiem gadsimtiem Rikoito vai Romovā auga milzīgs ozols. Vietai nosaukumu visdrīzāk devuši prūši pēc atgriešanās no ceļojuma uz Romu (Rom) un par atmiņu no šī ceļojuma dibināja pilsētu ar tādu pat nosaukumu Rom vai Romahoon. Bet tā ir tikai viena no versijām.
Meteņi ir laiks, kad sākas Jauns gads lielajā gadu ritējumā. Tā vēsta Meteņu vārds, šo gaišo svētku senais nosaukums un tā vēsta tradīcija. Lietuviešu valodā vārdā metas (gads) vēl saglabājies šī senā vārda nosaukums. Latviešu valodā mēs līdzībās runājam par laika metiem.
Pašreiz svētkalnā ir iekārtotas trīs uzejas – viena ir iekārtota tā, lai kalnā varētu uzkāpt tie, kuriem ir grūti pārvietoties, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Otra – vidēji spēcīgiem. Trešā – visgarākā prasa krietnu piepūli, tā sākas kalna pakājē, ved gar purvu un tad pa lielo krauju kalnā.
Ir laiks, kad varam doties kur vien sirds kāro karstās Ēģiptes smiltis, bangojoši Vidusjūras krasti utt. Ir jauki un patīkami, ka cilvēks dodas ārpus savas valsts robežām, iegūst iespaidus, kuros var dalīties ar līdzcilvēkiem, bet tajā pat brīdī – vai vilinošās tāles nav arī tepat mums blakus? Vai mēs protam ieraudzīt skaisto sev blakus?
Kādā septembra pēcpusdienā, meklējot vietējās dabas jaukumus, devos uz Alūksnes tuvumā esošo Spidzenieku pilskalnu.
Pēc ilgu gadu nīdēšanas no tautas atmiņas un parašām Ziemassvētki ir atgriezušies Latvijā gan kā garīgi svētki, gan kā gluži laicīgi modernās steigas, spožuma un materiālisma piesātināti svētki. Bet tagad katram ir izvēle, kā es savus svētkus svinēšu, kādi būs mani Ziemassvētki.
Man Ziemassvētki vispirms ir gaismas uzvaras svētki, tas ir brīdis, kad gada tumšākajā brīdī saule atsāk savu uzvaras gājienu, it kā atgūdama atkal savus spēkus. Ziemassvētki atgādina, ka mums katrā mājo gan gaisma, gan tumsa, un tie mūs uzmundrina cīnīties pret tumsu arī pašiem savā sirdī.
Ziemas saulgriežos, kad visdziļākai tumsai seko jauns gaismas pieaugšanas periods, latvieši svin Ziemassvētkus. Latviešu gadskārtā Ziemassvētki ieņem ievērojamu vietu. Gadskārtas svinības latvieši senatnē apzīmējuši par laikiem vai dienām, izņemot Ziemassvētkus, kas vienīgie nosaukti par svētkiem. Vārds “svētki” ir atvasināts no “svēts” ar pirmatnējo nozīmi balts, tīrs, spodrs, gaišs, kas parāda Ziemassvētku vissenāko un dziļāko saturu.
Meža Māte pār upi pārnāk, pār ceļu pārtek,
Tavā sētā ienāk
Izstāstīt akmeņu stāstu, izstāstīt seno,
Izstāstīt kalnu un ozolu,
Izstāstīt miglu rudenī rēno,
Izstāstīt uguni uz kalna kurto,
Akmeņu vārdus atgādināt.
esme { sanāk, ka ņemot vērā pieņēmumu par trešo ņūtona likumu, mums ir jādomā par šī likuma ignoranci saistībā ar aizliegtā augļa baudīšanu? un ņemot vērā kā... } – 14/02/2023 07:58
Anna { Liels paldies šim skolotājam. Viņš joprojām turpina palīdzēt dvēselēm ceļā! } – 01/02/2023 21:28
evija { skolotaja griba ir vienreizeja saistita ar reikim pasauli ,lai pavaditu laiku ar macekli prakses meditacija kas ir pilns ar emocijam un jutam vienam pret otru. } – 24/01/2023 13:07
Сколниециньш { Мир поддерживает Украину. Украинцы чрезвычайно благодарны за беспрецедентную волну поддержки своей страны по всему миру. Сознательное общество демонстрирует политическую солидарность, предоставляет военное оборудование, гуманитарную помощь... } – 23/09/2022 11:21
Ilze { Labrīt, Rudenī! Paldies par informatīvo rakstu, ļoti norezonēja manī. } – 23/09/2022 07:18