Galoda no piepūles čīkstēja. Šis bija jau piektais nazis, kurš viņai bija jāuzasina īsā laikā.
Naži bija dažādi. Tie bija īsāki, garāki, platāki, šaurāki. Taču, lai kādi tie būtu, lai no cik augstvērtīga metāla tie būtu izgatavoti, ar laiku tie palika neasi. Tad bija darbs galodai, ko tā bez kurnēšanas veica
Saule jau bija uzaususi un Jāņtārpiņš pēc kārtīgi nospīdētas nakts bija apsēdies Zem ceļmallapas kafejnīcā padzert tēju.
Vai drīkst piesēst, pie Jāņtārpiņa galda pienāca Maijvabole. Saņēmusi Jāņtārpiņa piekrišanu, viņa turpināja: Jau sen vēlējos ar tevi parunāties, taču tu vienmēr tāds aizņemts un steidzīgs, tāpēc nekad nav sanācis.
Es gulēju saldi jo saldi naktī,
Viss miegs bija pārtapis sapnī dziļā,
Tajā man bija ierādīta pati galvenā loma,
Kurā līdz galam sekmīgi iejūtoties,
Gūtais apbalvojums būtu pati lielākā svētlaime
Ielaidiet mūziku savā ikdienas dzīvē. Izdziediet dzīvi ar sirdi. Dzīvojiet šodienā ar pilnīgu atdevi šim konkrētajam brīdim. Mīliet vienā notī. Mīliet kolektīvā harmonijā. Mūzika vēlas, lai mēs mīlam vienādi dabiski, jo visi esam viena Dieva radīti. Esam radīti, lai mīlētu.
Bēdu manu lielu bēdu,
Es par bēdu nebēdāju.
Liku bēdu zem akmeņa,
Pāri gāju dziedādam.
Šī dziesma tiek dziedāta vai ik reizi, kad skandētas Dainas vai notiek sadziedāšanās kādā pasākumā.
Mēģināsim ierakties teksta simboliskajā slāņainumā.
Caur sidraba birzi gāju,
Ne zariņa nenolauzu;
Būt zariņu nolauzusi,
Tad staigātu sudrabota.
Šī ir viena no vispopulārākajām un biežāk skandētajām Dainām. Tās skaidrojums, izejot no apgalvojuma Ne zariņa nenolauzu, visbiežāk tiek sasaistīts ar latviešiem kā dabas mīlētāju tautu.
Vai kāds zin cik uz pasaules ir reliģijas un dzīves uztveres veidojumi?.
Vai tie neved uz vienu mērķi pa dažādiem ceļiem?.
Vai reliģija ar savām līdzšinējām izpausmēm (tieši izpausmes) ir nepieciešamas, vai tikai daudziem palīdz, varbūt traucē?.
Ja mēs atmetam izpausmes- iešanu uz baznīcu, mešanos ceļos noteiktā laikā utt……
kas paliek?
vai daudzi gadījumā tieši izpausmes nesauc par reliģiju vai ticību?
Cilvēka prāts sevī glabā daudzus noslēpumus, bet sirds tikai vienu un pašu galveno – Mīlestību. Cilvēka dzīve tiek izgaršota palēnām visa mūža laikā, bet viens pats mirklis var tikt izgaršots kā visa dzīve…
Loading ...
