Ko jūs darītu, ja Dievs jūs uzrunātu aci pret aci un sacītu: "Es pavēlu, lai jūs esat laimīgi šai pasaulē tik ilgi, cik vien dzīvojat"? Mācību, kuras dēļ esam izvēlējušies šo dzīvi, mēs atradīsim uz laimes takas. -- Rièards Bahs
Pēc traģiskā gadījuma ar Justīni man bija iespēja noklausīties sarunu ar vienu katoļu mācītāju. Vaicāts kāpēc tik drausmīga lieta notika ar tik jauku un apdāvinātu bērnu, kamēr ar citiem, visnotaļ nekrietniem nenotiek nekas viņš atbildēja (citēju pēc atmiņas, bet būtība bija tāda): Ir lietas, ko mēs nezinām un ko mums nav lemts saprast.
Vēlme strīdos noskaidrot patiesību ir pazīstama no sendienām. Ir pat spārnots teiciens, ka strīdos patiesība dzimstot. Šoreiz gan būs runa par gadījumiem, kad patiesības piedzimšana ir visai apgrūtināta. Modelis ilustrācijai būs gana banāls, tomēr tas lieliski pakļaujas attiecināšanai uz plašākiem ūdeņiem un alegoriski apraksta dažu labu pazīstamu situāciju būtību.
Kastīte, protams, domāta kā alegorija. Alegorija apziņas ierobežojumam, kurš rada mūsu nošķirtību no Esamības. Cik ir lasītas diskusijas ar teosofu piedalīšanos, viņi šīs nošķirtības sauc par kondicionētībām. Pieļauju, ka termins kondicionētība patiešām precīzāk apraksta apskatāmo parādību, tomēr palikšu pie sadzīviskās un ikdienišķās kastītes, jo kastīte kā tāda lieliski kalpo par ilustrāciju nosacītai telpai, kurā cilvēks var pats sevi ieslodzīt.
Jūtu, kā vārdi manī krājas, kārtojas, rindojas, sadraudzējas cits ar citu teikumos, norunā secību un strīdas par to, kurš būs pirmais. Tie cīnās par vietu zem saules, un tikai manā varā ir vai tie vispār tiks no manis ārā, te, zem saules. Cik labi ir te zem saules. Reizēm atkal grūti, tik grūti, ka liekas, tūlīt kliegšu Apturiet! Apturiet! Es gribu izkāpt! Laidiet mani ārā!
Par šūpolēm kā garīgās attīstības modeli reiz šajā pašā portālā forumā jau tika runāts. Tomēr, pirms pārejam pie apelsīna ēšanas, ideja būtu atgādināma vēlreiz.
Cerība mirst pēdējā un, kad tās vairs nav, iestājas bezgalīga tumša nakts, bez gaismas stariņa. Dzīve apstājas… Tie, kuri ir zaudējuši kādu no tuviniekiem, zina, ka sēru periods ir vismaz pusgads, līdz rētas sadzīst. Tuva cilvēka zaudēšana ir cēlonis vienam no visaugstākajiem stresa līmeņiem cilvēka dzīvē.
Rakstiņš brieda jau labu laiku. Tomēr autora nostāja neķerties klāt cepšanai, pirms mīkla rūgstot nekāpj pāri malām, lika rakstīšanas procesam pagaidīt.
esme { sanāk, ka ņemot vērā pieņēmumu par trešo ņūtona likumu, mums ir jādomā par šī likuma ignoranci saistībā ar aizliegtā augļa baudīšanu? un ņemot vērā kā... } – 14/02/2023 07:58
Anna { Liels paldies šim skolotājam. Viņš joprojām turpina palīdzēt dvēselēm ceļā! } – 01/02/2023 21:28
evija { skolotaja griba ir vienreizeja saistita ar reikim pasauli ,lai pavaditu laiku ar macekli prakses meditacija kas ir pilns ar emocijam un jutam vienam pret otru. } – 24/01/2023 13:07
Сколниециньш { Мир поддерживает Украину. Украинцы чрезвычайно благодарны за беспрецедентную волну поддержки своей страны по всему миру. Сознательное общество демонстрирует политическую солидарность, предоставляет военное оборудование, гуманитарную помощь... } – 23/09/2022 11:21
Ilze { Labrīt, Rudenī! Paldies par informatīvo rakstu, ļoti norezonēja manī. } – 23/09/2022 07:18