Jo agrāk mēs saprotam, ka liktenis ir mūsos pašos, nevis zvaigznēs, jo labāk. Laimi mēs varam atrast vienīgi sevī, velti tērēsim laiku, gaidīdami to no citiem, nekādu pārpalikumu viņiem nav. -- Aksels Munte
Rimtums… Šis vārds man radās kā rezultāts vairāku gadu pārdomām jautājumos par astlābināšanos un relaksāciju. Atslābināšanās iespējama tikai, kad esam nomierinājuši savus jutekļus un [galvenokārt] domas. Process, kas to veicina, ir rimšanās, aprimšanās. Krievu valodā atbilstošais darbības vārds ir утишиться. Interesanti, ka vārdam утешение tulkojums ir nomierināt, apmierināt, mierināt.
Domājot par kopsakarībām ap mums, atkal un atkal nākas atklāt, cik ļoti it kā šķietami atsevišķi procesi atspoguļo lietu universālo kārtību. Viens no šādiem procesiem varētu būt mūsu savstarpējās mijiedarbības jeb enerģijas apmaiņas process vienam ar otru (šeit un turpmāk rakstā ar došanu un ņemšanu domāti tieši enerģētiskie ne mantiskie procesi).
Manas attiecības ar kristietību apzinātā dzīves posmā sākās ar nejaušu atrašanos baznīcā un asaru straumi pēkšņa, gaiša un patiesa saviļņojuma laikā. Toreiz vēl neapjēdzu tieši, kas tas ir, bet viennozīmīgi zināju, ka kaut kas dižs, dziļi uzrunājošs.
Svārstījos, vai vajag par to rakstīt tik vienkārši tas viss liekas. Un gan jau par to visi zina. Vismaz visiem ir sava versija. OK tad paliksim pie tā, ka šī ir viena no versijām blakus tām, kuras nāk no new age, kristietības, un kura radusies, rakstiņa autoram pakļaujoties vēlmei paspēlēties ar diagrammām.
Mūsu dzīve visbiežāk veidojas kā tiekšanās pēc kaut kā. Sākumā tā ir tieksme augt lielam, pašam visu darīt, sataustīt, pagaršot, sajust apzināties pašam sevi un apkārtējo, iepazīt pasauli, sākot ar sev tuvāko un tad augot un tiecoties aizvien tālāk.
Vispār jau rakstiņš būs par cilvēka ego. To pašu nabadziņu, kas katrā no mums šad tad jūtas šausmīgi par kaut ko apvainojies, pazemots un izraisa veselu nejauku emociju gūzmu, ja ierauga ko tādu, ko sevī nevēlas redzēt. Te nebūs nekā jauna (ko tad jaunu vispār var pateikt?), te būs jau daudzreiz lasītā un dzirdētā pārkārtojums citādā veidā ar mēģinājumu atsegt dažus autoraprāt paradoksālus aspektus.
Nogrieztie ziedi. Ielikti vāzēs, sapīti vainagos. Sasieti līgavu pušķos. Veidoti buķetēs un kompozīcijās. Smaržojoši. Vēl smaržojoši Vēl smaržojoši tāpēc, ka mirstoši. Faktiski jau nomiruši. Tāpēc, ka nogriezti nost. Tāpēc, ka izgriezti ārā. Tāpēc, ka atņemti mātei dabai.
esme { sanāk, ka ņemot vērā pieņēmumu par trešo ņūtona likumu, mums ir jādomā par šī likuma ignoranci saistībā ar aizliegtā augļa baudīšanu? un ņemot vērā kā... } – 14/02/2023 07:58
Anna { Liels paldies šim skolotājam. Viņš joprojām turpina palīdzēt dvēselēm ceļā! } – 01/02/2023 21:28
evija { skolotaja griba ir vienreizeja saistita ar reikim pasauli ,lai pavaditu laiku ar macekli prakses meditacija kas ir pilns ar emocijam un jutam vienam pret otru. } – 24/01/2023 13:07
Сколниециньш { Мир поддерживает Украину. Украинцы чрезвычайно благодарны за беспрецедентную волну поддержки своей страны по всему миру. Сознательное общество демонстрирует политическую солидарность, предоставляет военное оборудование, гуманитарную помощь... } – 23/09/2022 11:21
Ilze { Labrīt, Rudenī! Paldies par informatīvo rakstu, ļoti norezonēja manī. } – 23/09/2022 07:18