Mazliet aizkavējies stāsts par lietām, kas nenoveco. Pat ļoti, ļoti senām lietām, kas joprojām veldzē. Es tātad paliku pusceļā tepat blakus Latvijā – no Drusku pilskalna metot acis uz Igaunijas zilajām tālēm, un šoreiz mani vārdi būs tikai saistviela un mazs pamudinājums ierosmei paskatīties uz “kaimiņzemes neparasto šarmu” tepat blakus gan internetā, gan arī izbaudīt pašiem klātienē šo diezgan kluso un vientulīgo ceļu gar Peipusa krastmalas vecticībnieku ciemiem uz Ziemeļigaunijas jūrmalu, nepabraucot garām – kā tad nu bija – Kuremjae, kur atrodas 1891. gadā dibinātais Pjuhticas Marijas Debesbraukšanas dienas sieviešu klosteris (kartē Pjuhticas vārdu neatrodam).