Kādu rītu atradu pie koka pielipušu tauriņa kūniņu. Tauriņš tikko bija pārplēsis čaulu, kas to bija segusi un šķita, nupat, nupat sairs. Es gaidīju, taču tauriņš neseidzās. Zaudējis pacietību, noliecos un sāku sildīt tauriņu ar savu elpu. Un, lūk, manu acu priekšā – ātrāk, nekā bija pierasts – uzplauka brīnums. Čaula pilnībā atvērās, un izvēlās tauriņš.
Kādreiz Japānā tika izmantoti no papīra un bambusa darināti lukturīši ar tajos ievietotu sveci.
Reiz kāds akls vīrs vēlā vakarā apciemoja savu draugu. Kad viņš naktī posās mājupceļā, draugs viņam ieteica paņemt līdzi lukturīti.
Es nāku pie jums, bet jūs neredzat Mani. Stiepju pretī rokas, bet tās nesatverat.
Mīlu ar visu sirdi, bet noliedzat Manu mīlestību.
Cik ilgi tas tā turpināsies?
Kad cilvēks sāk pamazām mācīties viņš nenojauš gaidāmās grūtības. Viņa mērķi ir nenoteikti. Viņam nav skaidra nolūka. Viņš cer uz balvām, kuras tā arī neiegūs, jo viņš neko nezin par grūtībām ar ko sastapsies.
Viņš lēnām sāk mācīties, sākumā pamazām, pēcāk arvien vairāk un vairāk. Un drīz viņa domas sajaucas. Tas ko viņš uzzina nekad nav tas, ko viņš bija iedomājies iepriekš un tāpēc viņš sāk baidīties. Mācība nekad nedod sākumā cerēto. Katrs jauns solis ir jauns uzdevums un bailes, ko cilvēks izjūt, arvien pieaug. Mācības izrādās viens vienīgs kaujas lauks.
Cilvēki iznieko savu laiku, domājot nepareizi. Viņu mentālā aktivitāte gandrīz vienmēr ir pa pusei pesimistiska, pat destruktīva. Cilvēki visu laiku domā par sliktām lietām, kas varētu notikt, un par savas rīcības nelabvēlīgajām sekām. Viņi ar spilgtas iztēles palīdzību veido un sagaida visdažādākās katastrofas, – ja iztēle tiktu izmantota citādā veidā, tā radītu citus, daudz apmierinošākus rezultātus.
Vīrieši un sievietes uz Zemes nonāk, lai iemācītos mīlēt un, vairums no viņiem, savienoties ar mīļoto cilvēku laulībā. Tomēr ne visai bieži ir tā, ka mīlestība un laulība ir kopā; reizēm ir mīlestība, bet nav laulības, citreiz atkal laulībā nav mīlestības.
Uzrunājums notika jau labi sen. Pirms gadiem, raugot vienu no pirmajām iznākušajām bagātīgi ilustrētajām grāmatām par pasaules arhitektūras šedevriem, uzšķīrās lappuse ar Šartras katedrāles attēlu un aprakstu. Tūdaļ pat radās vārdos neizsakāmā uhhh! sajūta, kas liecināja, ka ieraudzīts ir kas patiesi dižens, varbūt dziļi zemapziņā glabāts kā sen jau satikts, ar pavadošu vēlmi tur kādreiz nokļūt.
Piedzīvojumu alku pārņemti, puikas dažkārt izprāto trakas lietas. Viņi lien pa vecām, pusaizbirušām pazemes ejām pilsdrupās vai meklē apslēptus dārgumus vecos pagrabos. Visapkārt drazas un zirnekļu tīkli. Brr, baismi kļūst, iztēlojoties vien.
Neirolingvistiskā programmēšana (NLP) tā ir zinātnes joma, kas pēta cilvēku subjektīvo pieredzi, nodarbojas ar tās aprakstošās valodas izveidošanu, izskaidro pieredzes mehānismus un to modelēšanas veidus, lai pilnveidotu un nodotu atklātos modeļus citiem cilvēkiem. Pats pirmais NLP nosaukums bija “Metazināšanas”, tas ir zinātne par to, kā izveidotas mūsu zināšanas un pieredze.
esme { sanāk, ka ņemot vērā pieņēmumu par trešo ņūtona likumu, mums ir jādomā par šī likuma ignoranci saistībā ar aizliegtā augļa baudīšanu? un ņemot vērā kā... } – 14/02/2023 07:58
Anna { Liels paldies šim skolotājam. Viņš joprojām turpina palīdzēt dvēselēm ceļā! } – 01/02/2023 21:28
evija { skolotaja griba ir vienreizeja saistita ar reikim pasauli ,lai pavaditu laiku ar macekli prakses meditacija kas ir pilns ar emocijam un jutam vienam pret otru. } – 24/01/2023 13:07
Сколниециньш { Мир поддерживает Украину. Украинцы чрезвычайно благодарны за беспрецедентную волну поддержки своей страны по всему миру. Сознательное общество демонстрирует политическую солидарность, предоставляет военное оборудование, гуманитарную помощь... } – 23/09/2022 11:21
Ilze { Labrīt, Rudenī! Paldies par informatīvo rakstu, ļoti norezonēja manī. } – 23/09/2022 07:18