Cilvēki akli tic pasaules lielākajiem meliem. Tie ir šādi: dzīvē pienāk brīdis, kad mēs vairs nevaram ietekmēt to, kas ar mums notiek, un mūsu dzīve nonāk likteņa varā. -- Paulu Koelju
Vienā no augstākajiem astrālās pasaules reģioniem ne gluži tīra prāta reģionā, bet tuvu tam es satiku pagājušnakt cilvēku, kurš staigāja uz priekšu un atpakaļ, ar domās noliektu galvu.
Reiz bija kāds mazs vilnītis.
Dziļi sevī viņš bija ļoti nelaimīgs un sūrojās: Es jūtos tik slikti. Citi viļņi ir tik lieli un stipri, bet es esmu tāds mazs un vājš. Dzīve ir netaisna!
Kāds mazs zēns atnāca pie tēva un vēlējās ar to parotaļāties. Bet tēvam nebija ne laika zēnam, ne arī vēlmes spēlēties. Un viņš domāja, kā varētu zēnu nodarbināt. Tad tēvs atrada avīzi,kurā bija redzams sarežģīts un detalizēts zemeslodes attēls.
Pārsteidzoši, kādu nozīmi mēs piešķiram uzrakstītam vārdam, tā saucamajiem svētajiem rakstiem. Gan zinātnieki, gan diletanti ir kā grafomāni, viņi pastāvīgi atkārtojas, lai cik bieži arī nemainītos skaņuplates. Viņi ir ieinteresēti zināšanās, nevis pārdzīvojumā.
Kāda cilvēkam ir loma pasaulē? Kādas funkcijas Radītājs cilvēkam paredzējis? Mūžīgie jautājumi. Atbildēt uz tiem centās jau ilgi pirms mūsdienu civilizācijas rašanās. Vienu no atbildēm piedāvā Hermētiskā korpusa fragments.
Vienu gadu, tieši pēc Pirmā Pasaules kara beigām iznāca grāmata. Grāmtu bija nodiktējis tas pats spoks no plīvura otras puses, kurš nodiktēja Vēstules no dzīva mirušā, kas jau bija kļuvušas populāras Anglijā un Amerikā. Atjaunojot kontaktu ar pirmās grāmatas autori, pāris gadus pirms tam mirušais Deivids. P. Hečs, bijušais amerikāņu tiesnesis, rakstīja: Kad es atgriezīšos un būšu izstāstījis stāstu par šo karu, jūs uzzināsiet vairāk, kā zina visas valstu Kancelejas kopā.
Kareivis zina, ka viņš ir tikai cilvēks. Viņa žēl vienīgi tā, ka dzīve ir īsa un ka viņš nepaspēs pieskarties visam, kas viņam patīk. Bet tā viņam nav problēma; tā ir vienkārši nožēla.
Plaši zināms, ka vācu filozofs Hēgelis, studentu gados Šellinga un Helderlina biedrs, ar lielu sajūsmu izturējās pret Senās Grieķijas filozofiem. Dotajā fragmentā Hēgelis savā stilā uzdod jautājumu par mūsu apkārtējās pasaules divējādo dabu.
LIKTEŅA RATS
Janvāris bija apbrīnojami noslogots mēnesis, kaut gan vārds noslogots pilnībā neatspoguļo visa notiekošā būtību. Mums bija milzumdaudz darbu, kurus vajadzēja pabeigt. Neatkarīgi no tā, cik nopietni strādājām, vienmēr atradās vēl kādas lietas, ko jāpaveic.
Ziemas mākoņi ir kā mīlētāji. Vislabprātāk tiekas klusuma vientulībā. Tie nejūdz pērkonu grabošos ratos, tikai pa reizei parausta vēja grožus, vēl mazāk uzticas visuredzošo zvaigžņu saltajai ziņkārībai. Varbūt tāpēc klusā saplūšanā tik balti sasnigt no pelnaina padebeša prot tikai sniegs. Kā pa dzīparu slīdot, krīt visbaltākais… Fotografijas
esme { sanāk, ka ņemot vērā pieņēmumu par trešo ņūtona likumu, mums ir jādomā par šī likuma ignoranci saistībā ar aizliegtā augļa baudīšanu? un ņemot vērā kā... } – 14/02/2023 07:58
Anna { Liels paldies šim skolotājam. Viņš joprojām turpina palīdzēt dvēselēm ceļā! } – 01/02/2023 21:28
evija { skolotaja griba ir vienreizeja saistita ar reikim pasauli ,lai pavaditu laiku ar macekli prakses meditacija kas ir pilns ar emocijam un jutam vienam pret otru. } – 24/01/2023 13:07
Сколниециньш { Мир поддерживает Украину. Украинцы чрезвычайно благодарны за беспрецедентную волну поддержки своей страны по всему миру. Сознательное общество демонстрирует политическую солидарность, предоставляет военное оборудование, гуманитарную помощь... } – 23/09/2022 11:21
Ilze { Labrīt, Rudenī! Paldies par informatīvo rakstu, ļoti norezonēja manī. } – 23/09/2022 07:18