Vēlmes jebkurā līmenī rada iekšējo konfliktu, kuru nevar likvidēt ar maģiju, rituāliem vai sekošanu. šie paņēmieni tikai palīdz mums atrasties patīkamos sapņos un ilūzijās, taèu pēc atmošanās mēs joprojām esam iepriekšējā vietā. -- Krišnamurti
Tomēr par spīti faktam, ka gan psihoanalīzi, gan dzenbudismu interesē cilvēka iedabas pētniecība un abas mācības meklē praktiskas iespējas cilvēka pārveidošanai, rodas iespaids, ka kopīgā tām ir mazāk nekā atšķirīgā. Psihoanalīze ir zinātniska metode, kas pašos pamatos ir nereliģioza. Dzenbudisms ir teorija un tehnika ar mērķi sasniegt “apskaidrību”, tā ir pieredze, ko Rietumos sauktu par reliģiozu vai mistisku. Psihoanalīze ir garīgo slimību terapija; dzenbudisms ir ceļš uz garīgu atveseļošanu. Vai, diskutējot par psihoanalīzi un dzenbudismu, mēs varam secināt, ka atšķirības starp abām mācībām nav galējas un nepārvaramas?
Mīts kā apziņas forma parādījās vēl pirms reliģijas un zinātniski teorētiskās izziņas ar mērķi rast esībai un praktiskajai dzīvei stingrus pamatus un vienot pirmatnējo kolektīvu. Taču tas neizzuda arī pēc ideoloģijas, reliģijas un citu apziņas veidu paradīšanās un turpināja kalpot kā universāls pasaules izzināšanas un skaidrošanas veids.1
Lielākā daļa sapņu ir grūti saprotami apzinātajam prātam. Tas varētu būt viens no iemesliem kādēļ bieži ir tik grūti tos atcerēties. Jo mostoties, mostas apziņa ar savu loģiku, valodu, tēlu nozīmi un nesaprotamais tiek aizstums atpakaļ neapzinātā dzīlēs. Atceros vienu savu, apziņai nenoķeramo, sapni, kad pamodos ar fantastisku, pacilājošu noskaņojumu un sapratu, ka man nav ne vārdu, ne asociācijas, nekā, lai es noķertu to, kas bija sapnī.
Gatavojoties semināriem eksistenciālajā psihoterapijā, lasot literatūru, esmu sastapies ar ļoti daudziem skaistiem citātiem, kurus savos darbos ir izteikuši eksistenciāli domājoši filosofi, psihoterapeiti, psihologi. Dalos ar šo citātu apkopojumu. /Ansis Jurģis Stabings/
Cilvēka garīgā attīstība – tas ir ilgstošs process, ceļojums pa brīnišķīgām zemēm, ar ne tikai ar brīnumainiem piedzīvojumiem, bet arī ar šķēršļiem un briesmām. Tā ir saistīta ar transformācijas pilniem dziļiem morālās attīrīšanās procesiem, ar agrāk neizmantotu spēju atmodu, ar apziņas izaugsmi līdz neiedomājamam līmenim, ar tās ieiešanu un izplešanos jaunos iekšējos dziļumos.
Runājot par pārpersonisko pieredzi un pārpersoniskajiem pārdzīvojumiem, mēs saskaramies ar nopietnām grūtībām – ar mūsu valodas nepiemērotību, kas patiesībā ir saistīta ar tās sākotnējo orientāciju. Vārdi, kuri kalpo, lai apzīmētu iekšējas psihiskas vai garīgas norises, sākotnēji bija izveidoti jūtu uztveres izpausmes un ārējās pasaules norišu apzīmēšanai. Šie vārdi ir tikai simboli vai metaforas, līdzības. Piemēram, vārda „gars” sakne daudzās valodās ir saistīta ar jēdzieniem, kuri apzīmē elpošanu. Šāda veida valodnieciskas grūtības ir pārvaramas, ja mēs ņemam vērā mūsu lietoto jēdzienu un vārdu simbolisko raksturu.
(1888.g.27.februāris – 1974.g.23.augusts)dzimis 1888.g. 27.februārī, Venēcijā. Viņš bija psihiatrs, kurš dibināja psiholoģijas virzienu, pazīstamu ar nosaukumu “Psihosintēze”.
Garīgumu mēdz ļoti dažādi definēt kādas noteiktas reliģijas vai garīgās mācības ietvaros. Pastāv līdzības dažādu garīgo virzienu sekotāju skatījumā.
Garīgums nav ne misticisms, ne reliģiskais fanātisms, ne arī pārdabiskas prakses.
esme { sanāk, ka ņemot vērā pieņēmumu par trešo ņūtona likumu, mums ir jādomā par šī likuma ignoranci saistībā ar aizliegtā augļa baudīšanu? un ņemot vērā kā... } – 14/02/2023 07:58
Anna { Liels paldies šim skolotājam. Viņš joprojām turpina palīdzēt dvēselēm ceļā! } – 01/02/2023 21:28
evija { skolotaja griba ir vienreizeja saistita ar reikim pasauli ,lai pavaditu laiku ar macekli prakses meditacija kas ir pilns ar emocijam un jutam vienam pret otru. } – 24/01/2023 13:07
Сколниециньш { Мир поддерживает Украину. Украинцы чрезвычайно благодарны за беспрецедентную волну поддержки своей страны по всему миру. Сознательное общество демонстрирует политическую солидарность, предоставляет военное оборудование, гуманитарную помощь... } – 23/09/2022 11:21
Ilze { Labrīt, Rudenī! Paldies par informatīvo rakstu, ļoti norezonēja manī. } – 23/09/2022 07:18