«Septiņi·gudriem… Tā grieķi sauca dažus savus likumdevējus un sabiedriskos darbiniekus, kas dzīvoja 7. gadsimta beigās un 6. gadsimta pirmajā pusē p. m. ē. un kļuva slaveni ar savām īsajām, aprautajām, bet kodolīgajām sentencēm par cilvēka dzīvi. Savu gudrību šie valstsvīri bija mācījušies praktiska dzīvē, sabiedriskā darbā un dziļās pārdomās par cilvēkiem, tāpēc viņu izteicieni jau Senajā Grieķijā bija pārvērtušies par tautas sakāmvārdiem, un daži no tiem, piemēram, «Pazīsti pats sevi!», «Neko par daudz», bija rakstīti pat virs ieejas Apollona templī Delfos, kas bija galvenā visu grieķu nacionālā svētnīca.
Es nekad nedomāju par to, lai kaut ko uzzinātu par dievišķības noslēpumu, vēl mazāk es sapratu, kā to var meklēt vai atrast, un tā es neko par to nezināju, tāpat kā savā neziņā dzīvo visi laicīgie amatieri.
Tika jautāts Gudrajam- kāds laiks dzīvē ir vissvarīgākais, kurš cilvēks ir vissvarīgākais un kurš darbs ir vissvarīgākais.
Un Gudrais atbildēja:
-Vissvarīgākais ir patreizējais brīdis, tādēļ, ka cilvēks tikai šajā brīdī valda pār sevi.
-Vissvarīgākais ir tas cilvēks, ar kuru tev tieši šajā brīdī ir darīšana, tādēļ , ka neviens nevar zināt, vai viņam vēl būs darīšana ar kādu citu cilvēku.
-Un vissvarīgākā lieta ir mīlēt šo cilvēku, jo tikai tādēļ cilvēks ir sūtīts šajā pasaulē.
Netērē savu atlikušo dzīvi domās par citiem, ja tas neskar tavas praktiskās ikdienas dzīves lietas. Jo nevar ar kaut ko nodarboties, ja tavas domas nodarbina jautājumi par to, ko dara kāda persona un kāpēc, ko tā runā un par ko domā, kas tai padomā?
Taless no Milētas, slavenākais un agrīnākais no zināmajiem Septiņiem Gudrajiem, dzimis trīsdesmit piektās Olimpiādes laikā (640 637 g. p.m.ē.). Savā dzimtenē Grieķijā viņš saņēma labu izglītību un audzināšanu, pēc tam daudz ceļoja pa Ēģipti, mācījās pie vietējiem gudrajiem un priesteriem.
Voldemārs Irbe ir viens no ievērojamākajiem un ražīgākajiem reālisma pārstāvjiem latviešu glezniecībā. Viņš zīmēja (galvenokārt ar krītiņiem) ainavas, pārsvarā Rīgas un tās apkārtnes, Jūrmalas un Tukuma nomaļu skatus, sadzīvisko ainu tēlojumus, portretus un klusās dabas.
Levi Elifāss (1810-1875) – Alfonsa Luija Konstāna pseidonīms; šis franču okultists 19. gadsimtā palīdzēja atdzīvināt interesi par maģiju. Levi studēja maģiju un ticēja tai, tomēr bija vairāk komentētājs nekā adepts, lai gan apgalvoja, ka dažkārt piekopjot nekromantiju.
Dziednieks Māris Ābele { Paldies Tamārai Rimšai par ierosmi (pirms 15 gadiem) pievērsties mantoto spēju praktiskai pielietošanai - dziedināšanai. } – 18/07/2018 15:19
Ciniķis { Nu jā, katoļiem aizmirsa paprasīt... man jau liekas, ka katoļi baidās, ka Buiķis vienu dienu matemātiski izskaidros dievu, tad no viņu aspekta visam būs beigas } – 18/06/2018 15:08
andris { Nostrīpo 6 iespējamos punktus ar tiem diviem nogrieižniem, kuri bezgalībā krustojas, un atkal bezgalībā krustojas un atkal un atkal.....līdz sasniegs bezgalībā tos 3 punktus (... } – 16/05/2018 21:27
andris { Sarkanbalta,jo kustība nekad nevar apstāties. } – 16/05/2018 21:03
Loading ...
Taless no Milētas, slavenākais un agrīnākais no zināmajiem Septiņiem Gudrajiem, dzimis trīsdesmit piektās Olimpiādes laikā (640 637 g. p.m.ē.). Savā dzimtenē Grieķijā viņš saņēma labu izglītību un audzināšanu, pēc tam daudz ceļoja pa Ēģipti, mācījās pie vietējiem gudrajiem un priesteriem.
