Visu, kas mums pa īstam derīgs, mēs varam nopirkt par mazumiņu naudas, vienīgi nevajadzīgais pērkams par augstu cenu. Visu, kas patiesi daiļš, nemaz nepārdod, to nemirstīgie dievi dod mums kā dāvanu.
Fragments no Enela darba Dzīvības un nāves noslēpums. Darbs stāsta par priekšstatiem, kādi valdīja Senajā Ēģiptē. Tāpat atzīmēts, ka šādām atziņām piekrita arī Indijas filozofi, kas liecina par stabilu sakaru pastāvēšanu starp dižajām misticisma un filozofijas tradīcijām.
82. Jebkurās grūtībās jāatrod labestības dzirksts un jākoncentrē visa sava apziņu uz to. Ja to atrast neizdodas, var priecāties, ka mums gadījies neaptverams brīnums.
Vajag tikai atklāt un atbrīvot labestības dzirksti, tā uzveiks tumsu un pat pārvērtīs to par gaismu.
Mistiķim piedzimt fiziskā pasaulē tas nozīmē nonākt kapā, jo neviena cita dabiskā dimensija nav tik ierobežota un ar tādu pretestību kā zemes dzīve. Laiks un telpa tās ir cietuma restes, kuras dvēseli ierobežo šaurībā. Dvēseli moka karstums un aukstums, vecums atņem visas spējas un visa cilvēka dzīve ir tikai gatavošanās nāvei.
Šo rakstiņu pamudināja uzrakstīt divi laika ziņā tuvi notikumi.
Pirmais bija atmiņu uzjundījums, ko izraisīja diskusija interneta portālā. Tā sagadījās, ka Alda dzīves pēdējos trīs gadus biju Alda un viņa ģimenes draugs.
Aristons gudri nosauca retoriku par mākslu pārliecināt tautu, Sokrats un Platons par mākslu glaimot un apmānīt, bet tie, kuri noliedz šādus apzīmējumus vispārīgā veidā, atzīst minēto atzinuma patiesumu savās individuālajās pamācībās.
Tomass Kempis (1380 – 1471) (Thomas à Kempis (Thomas Hemerken, Thomas H㬥rken, Thomas van Kempen) – flāmu mūks un rakstnieks 1427. gadā sarakstījis grāmatu Par Kristus atdarināšanu, kas vairāku gadsimtu laikā bijusi visvairāk tiražētā grāmata pēc Bībeles. Tas ir teoloģisks sacerējums, kurš piedzīvojis vairāk kā pieci tūkstoši pārpublikāciju un bijis ļoti populārs alķīmiķu vidū 18. gadsimtā.
Zinu, ātrāk nekā miesa nonīkst gars, ja to katru dienu nenodarbina, nespodrina, netrenē. Desmit baušļus esmu uzrakstījusi uz savas sirds tāfeles, zinādama, ka jauns uzskats, jauna apņemšanās, stingrs lēmums var dzīvi ievirzīt jaunās sliedēs.
Mēdz teikt – lai tuvotos Dievam, Patiesībai, mums ir jākalpo, jāstrādā, jāupurē, jāvingrinās un jātic. Diemžēl, izvēloties šādu dzīves ceļu, mēs neizbēgami nokļūstam ilūziju varā. Vēlmes, kaislīga tiekšanās dod to rezultātu, kuru mēs paši savā prātā esam iztēlojušies. Taču tā nav patiesība.
Deivids Hjūms (David Hume, dzimis 1711. gada 26. aprīlī, miris 1776. gada 25. augustā) bija skotu vēsturnieks un filozofs, kam bija liela nozīme divu filozofijas skolu – skepticisma un empīrisma attīstībā. Hjūmu mēdz uzskatīt par trešo – visradikālāko – no tā sauktajiem “britu empīriķiem” (pārējie divi ir Džons Loks un Džordžs Bērklijs). Hjūma filozofijā liela nozīme bija ne tikai skepticismam, bet arī naturālismam.
Loading ...
