II ATBRĪVOŠANĀS NO VĒLMĒM
Daudziem tas liekas grūti sasniegt stāvokli, kad vēlmju nav, jo viņi jūt, ka viņi paši un viņu vēlmes tas ir nedalāms lielums, ka tad, ja atņems viņu vēlmes, simpātijas un antipātijas, tad nepaliks arī viņu Es.
IEVADS
Tie nav mani vārdi, tie ir Skolotāja vārdi, kurš mani mācīja. Bez Viņa palīdzības es neko nespētu, bet ar Viņa palīdzību es uzsāku Ceļu. Jūs vēlaties iet pa to pašu Ceļu, tāpēc vārdi, kurus Viņš teica man, palīdzēs arī jums, ja jūs uz tiem paļausieties. Nepietiek ar to, ka teiksiet, cik šie vārdi taisnīgi un skaisti; cilvēkam, kurš grib iet uz priekšu, precīzi jādara tas, ko šie vārdi vēsta.
Cilvēks ir universālā makrokosmosa mikrokosmisks atspulgs, jo visi tā elementi sākas Kosmosā. Atbilstoši šai mistikas interešu cienīgajai atziņai piedāvājam Paracela, 16.gs. mistiķa, darba fragmentu.
Nav šaubu ja mums dvēselē ir kaut kas tāds, kas to iekšēji apmierina, nekādas ārējas grūtības nespēj tai nodarīt ne mazāko kaitējumu, bet drīzāk kalpo tās prieka palielināšanai, jo, redzot, ka tās neko nespēj nodarīt, dvēsele sāk apzināties savu pilnību. Bet, lai mūsu dvēsele varētu būt apmierināta, tai nevajag neko citu kā vien ievērot tikumu.
<img src=http://www.e-skola.lv/img/2881s.jpg border=0 align=right style="padding-left: 7px; padding-right: 7px; padding-bottom: 7px; padding-top: 7px;"
Lai cilvēks vēro dabas neaptveramību visā tās pilnībā un triumfējošā diženumā un lai novērš skatienu no apkārtējām zemiskajām lietām. Lai viņš ierauga šo spožo gaismu, kura līdzīga nedziestošam gaismeklim, kurš aizdegts tāpēc, lai apgaismotu visu Visumu.
Mācoties 11. klasē, mani saspēra zibens. Mani ieraka zemē, tikai galva bija laukā. Gandrīz gadu ar karsta parafīna kompresēm un masāžām man ārstēja sejas labās puses paralīzi. Pirms zibens spēriena biju ļoti vārgdienīgs, slimīgs bērniņš kā visi karalaika bērni bet nu, līdz pat šodienai, neesmu ne reizi slimojusi, nezinu, kā ir, kad sāp. Visu mūžu esmu bijusi sīciņa, bet mani divi bērni piedzima ārkārtīgi viegli.
<img src= http://www.e-skola.lv/img/2882s.jpg border=0 align=left style="padding-left: 7px; padding-right: 7px; padding-bottom: 7px; padding-top: 7px;"
Pirmais cilvēks, kurš, iežogojis zemes gabalu, sev teica: Tas ir mans! un atrada vientiešus, kuri tam noticēja, patiesībā bija īstais pilsoniskas sabiedrības dibinātājs. Cilvēce būtu izvairījusies no neskaitāmiem noziegumiem, kariem, slepkavībām un šausmām, ja būtu atradies kāds, kurš izrautu no zemes žoga mietus vai aizbērtu izrakto robežas grāvi, uzsaukdams: Neklausieties to viltvārdi! Jūs iesiet bojā, ja aizmirsīsiet, ka zemes augļi pieder visiem, bet pati zeme nevienam!
Deivids Hjūms filozofija viņš uzskatīja, ka iztēles un paraduma savienojuma rezultātā veidojas mūsu ticība realitātei ārpus mums; tāpat viņš uzskatīja, ka mūsu Es identitāte jeb, izmantojot viņa terminoloģiju, mūsu domāšanas substance jāmeklē sevī. Fragments ņemts no viņa Traktāta par cilvēka dabu. Viņš atspoguļo tāda cilvēka dvēseles noskaņu, kuram patīk domāt par esības lielajām patiesībām un kurš šī iemesla dēļ sevi velta filozofijai.
Ūdens ainava vienalga, ezers, upe vai jūra skaidro un atvieglo. Ikdienas nesamie smagie baļķi peld un nes mūs.
Mūsu laika negals neapmierinātība varbūt izskaidrojams ar to, ka nav iespējas un vēles laiku pa laikam iegriezties klusuma joslā pārvērsties augošā kokā.
Loading ...
II ATBRĪVOŠANĀS NO VĒLMĒM 
