Ž.Ž.Ruso, sākotnēji dēkaiņa, nošu pārrakstītāja un mūzikas skolotāja, vēlāk slavena literāta un sabiedriskās domas virzītāja, idejas ietekmēja ne tikai visu pirmsrevolūcijas laika domāšanu, bet viņa pedagoģiskās ierosmes deva iedvesmu pedagoģijas virzībai visā 19.gadsimtā.
Žans Žaks Ruso (Jean-Jacques Rousseau) bija franču apgaismības laikmeta radikālā spārna piekritējs, viens no izcilākajiem Voltēra sekotājiem un tai pat laikā viņa pretiniekiem. Viņš bija tas, kurš Eiropas literatūrā ieveda sentimentālismu. Žana Žaka Ruso uzskati bieži atšķīrās no lielā vairuma apgaismības filosofu skatījuma.
Ļaudis runā, ka Dzīve ir īsa, bet esmu sapratis to, ka cilvēku labumam tā ir pietiekami gara. Cik gan daudzas būtnes žēlojas par dzīves īsumu un tai pat laikā tieši šīs pašas būtnes trešo daļu savas dzīves garlaikojas! Dzīve ir visnotaļ īsa domājošiem cilvēkiem; taču tā ir gara tiem, kuri nedomā ne par ko. Laiks ātri skrien tad, kad jums ir ko darīt un ļoti lēni velkas tad, kad mēs nedarām neko. Dzīve sastāv no kustības. Bezdarbīga dzīve līdzinās nāvei. Dzīvot dzīvi kā svētkus nozīmē nevis dzīvot, bet nīkuļot.
Tālu aiz palmām pletās viļņojoša un skarba jūra. Tā nekad nebija mierīga, vienmēr tās virsma viļņu un stipro straumju ietekmē bija bangojoša. Nakts klusumā viļņojošā ūdens šļakatas varētu būt sadzirdamas jo dziļi zemes iekšienē un šajā spēcīgajā rūkoņā bija ietverts gan brīdinājums, gan draudi. Taču starp palmām bija dziļas ēnas un miers.
Meditācija ir ļoti svarīga nodarbe, iespējams, šai nodarbei ir vislielākā un visdziļākā nozīme cilvēka dzīvē vispār. Tas ir kā aromāts, ko nevar tik viegli uztvert un ko nevar nopirkt ar tiekšanos un praktizēšanu. ( )
Jā, – Labais ir taisnīgs un varens, turpretī ciešanas ir skaidri redzams mūsu maldu un arī mūsu brīvības pierādījums; tāpēc, kad mēs redzam cilvēku, kas pakļauts ļaunuma ietekmei, mēs varam apgalvot, ka viņš pats labprātīgi tam ļaujas, jo tikai un vienīgi no paša ir atkarīgs lēmums nostāties pretī ļaunumam vai no tā attālināties; tāpēc arī nav jēgas meklēt citu nelaimju iemeslu, kā vien to, ka viņš pats pēc savas brīvas gribas ir attālinājies no Labā, kurā viņš būtu guvis nepārejošu prieku un laimes izjūtu.
Curuppumullage Jinarajadasa (Džinaradžadass) dzimis Šrilankā 1875.gadā (pēc citiem avotiem 1877.gadā) un miris 1953.gada 18.jūnijā Ilinoisā (ASV). Viņš bija teosofs, brīvmūrnieks un no 1946. līdz 1953.gadam Teosofu biedrības vadītājs Adjarā (Adyar).
II gs. Sīrijā dzīvoja vairāki izcili domātāji, kuri juta līdzi kristietībai, taču to nepieņēma. Kā oriģinālākais no visiem noteikti jāmin Bardaisans. Viņš piederēja augstākajai sabiedrībai, bija bagāts, dāsns, izglītots un galmā labi situēts; viņš pārzināja haldiešu zinātni un grieķu kultūru, kā arī orientējās visās filosofijās, visās reliģijās un sektās.
Loading ...
Ļaudis runā, ka Dzīve ir īsa, bet esmu sapratis to, ka cilvēku labumam tā ir pietiekami gara. Cik gan daudzas būtnes žēlojas par dzīves īsumu un tai pat laikā tieši šīs pašas būtnes trešo daļu savas dzīves garlaikojas! Dzīve ir visnotaļ īsa domājošiem cilvēkiem; taču tā ir gara tiem, kuri nedomā ne par ko. Laiks ātri skrien tad, kad jums ir ko darīt un ļoti lēni velkas tad, kad mēs nedarām neko. Dzīve sastāv no kustības. Bezdarbīga dzīve līdzinās nāvei. Dzīvot dzīvi kā svētkus nozīmē nevis dzīvot, bet nīkuļot. 
Menahems Šnērsons (Menachem M. Schneerson), pazīstams arī kā Rebbe, bija slavens Hasidu1 rabīns, kā arī kustības Chabad-Lubavič2 septītais Rebbe3.
Jā, – Labais ir taisnīgs un varens, turpretī ciešanas ir skaidri redzams mūsu maldu un arī mūsu brīvības pierādījums; tāpēc, kad mēs redzam cilvēku, kas pakļauts ļaunuma ietekmei, mēs varam apgalvot, ka viņš pats labprātīgi tam ļaujas, jo tikai un vienīgi no paša ir atkarīgs lēmums nostāties pretī ļaunumam vai no tā attālināties; tāpēc arī nav jēgas meklēt citu nelaimju iemeslu, kā vien to, ka viņš pats pēc savas brīvas gribas ir attālinājies no Labā, kurā viņš būtu guvis nepārejošu prieku un laimes izjūtu. 
