1984. gadā Šri Činmojs piedāvāja atzīmēt 24. oktobri ANO dzimšanas dienu ar pasākumu, kurā vienlaikus varētu piedalīties labas gribas cilvēki visā pasaulē un kas nebūtu saistīts ar politiku. Pasākumu nosauca 7 minūtes mieram pasaulē.
Turpinot dzīvības un nāves tēmu, piedāvājam jūsu uzmanībai lekciju, ko Mikaels Aivanhovs lasīja Bonfenā 1975.gada 26. septembrī.
Nāve un dzīvība taipus mūsu dzīves robežas.
Saskaņā ar atklāsmju Zinātni, cilvēks tā ir izpausme, Visuma atveids, tātad, viņš līdzīgi Visumam, veidots no dažādām sfērām dažādiem ķermeņiem. Oficiālā zinātne vēl nav ar mieru piekrist šai realitātei, tāpēc rodas daudz kļūdu, sevišķi medicīnā un psiholoģijā.
Taless no Milētas, slavenākais un agrīnākais no zināmajiem Septiņiem Gudrajiem, dzimis trīsdesmit piektās Olimpiādes laikā (640 637 g. p.m.ē.). Savā dzimtenē Grieķijā viņš saņēma labu izglītību un audzināšanu, pēc tam daudz ceļoja pa Ēģipti, mācījās pie vietējiem gudrajiem un priesteriem.
Kopš neatminamiem laikiem cilvēku nodarbinājusi doma par to, ka dzīve ir nepārtrauks diegs, bet dzimšana un nāve- tikai fāzes, kurā mēs pārvietojamies no vienas stadijas citā. Visa dzīve- tā ir izmaiņa, un visas izmaiņas- tā ir dzīve. Taču bezgalīga dzīve- tas ir tas, ko solīja senie meistari, un šajā mūžīgās dzīves sfērā viss mainās, taču nekas nemainās…
Miršanas laikā stihijas viena pēc otra izšķīst, un šīs pakāpeniskās izmaiņas izsauc dažādu sajūtu un vīziju parādīšanos. Galīgā nāve pienāk, kad smalkais prāts atdalās no ķermeņa, un arī tas tiek pavadīts ar fiziskām zīmēm. Nāves laikā persona, kas radījusi daudz nelabvēlīgu karmu, cieš no briesmīgu vīziju un ļaunu zīmju redzēšanas, kas ir viņa pagātnes negatīvo darbību rezultāts. Mirstot ar vienaldzīgu prātu, nedz pozitīvu, nedz negatīvu, netiek izjusta nedz patika, nedz ciešanas. Kad mirst ļaunuma radītājs, siltums pamet ķermeni, sākot no galvas; kad mirst nopelnu radītājs, siltums pamet ķermeni, sākot no pēdām. Abos gadījumos pēdējā siltuma zaudēšana notiek caur sirdi. Nāves laikā, kad prāts atdalās no ķermeņa, ļauna radītājs redz vīziju, ka no gaismas pāriet uz tumsu.
Voldemārs Irbe ir viens no ievērojamākajiem un ražīgākajiem reālisma pārstāvjiem latviešu glezniecībā. Viņš zīmēja (galvenokārt ar krītiņiem) ainavas, pārsvarā Rīgas un tās apkārtnes, Jūrmalas un Tukuma nomaļu skatus, sadzīvisko ainu tēlojumus, portretus un klusās dabas.
Levi Elifāss (1810-1875) – Alfonsa Luija Konstāna pseidonīms; šis franču okultists 19. gadsimtā palīdzēja atdzīvināt interesi par maģiju. Levi studēja maģiju un ticēja tai, tomēr bija vairāk komentētājs nekā adepts, lai gan apgalvoja, ka dažkārt piekopjot nekromantiju.
Dziednieks Māris Ābele { Paldies Tamārai Rimšai par ierosmi (pirms 15 gadiem) pievērsties mantoto spēju praktiskai pielietošanai - dziedināšanai. } – 18/07/2018 15:19
Ciniķis { Nu jā, katoļiem aizmirsa paprasīt... man jau liekas, ka katoļi baidās, ka Buiķis vienu dienu matemātiski izskaidros dievu, tad no viņu aspekta visam būs beigas } – 18/06/2018 15:08
andris { Nostrīpo 6 iespējamos punktus ar tiem diviem nogrieižniem, kuri bezgalībā krustojas, un atkal bezgalībā krustojas un atkal un atkal.....līdz sasniegs bezgalībā tos 3 punktus (... } – 16/05/2018 21:27
andris { Sarkanbalta,jo kustība nekad nevar apstāties. } – 16/05/2018 21:03
Loading ...
Turpinot dzīvības un nāves tēmu, piedāvājam jūsu uzmanībai lekciju, ko Mikaels Aivanhovs lasīja Bonfenā 1975.gada 26. septembrī.
Taless no Milētas, slavenākais un agrīnākais no zināmajiem Septiņiem Gudrajiem, dzimis trīsdesmit piektās Olimpiādes laikā (640 637 g. p.m.ē.). Savā dzimtenē Grieķijā viņš saņēma labu izglītību un audzināšanu, pēc tam daudz ceļoja pa Ēģipti, mācījās pie vietējiem gudrajiem un priesteriem.
