Taro tā ir sena zināšanu sistēma, kura gadsimtu gaitā tika mācīta slepenajās mistiskajās skolās. Tās gudrība parādās caur attēliem, kuros simboli bieži slēpti ezoteriskos tēlos. Taro kāršu kava sastāv no 78 kārtīm. Katra kārts satur simbolu enerģju, kas attēloti uz tās, atspoguļojot un nododot šo enerģiju tam, kas strādā ar šīm kārtīm. Sākotnēji Taro bija guidrības grāmata, atbilstoša ķīniesu I-Czinam un pie tās vērsās pēc padoma daudzās dažādās problēmās.
1984. gadā Šri Činmojs piedāvāja atzīmēt 24. oktobri ANO dzimšanas dienu ar pasākumu, kurā vienlaikus varētu piedalīties labas gribas cilvēki visā pasaulē un kas nebūtu saistīts ar politiku. Pasākumu nosauca 7 minūtes mieram pasaulē.
Turpinot dzīvības un nāves tēmu, piedāvājam jūsu uzmanībai lekciju, ko Mikaels Aivanhovs lasīja Bonfenā 1975.gada 26. septembrī.
Nāve un dzīvība taipus mūsu dzīves robežas.
Saskaņā ar atklāsmju Zinātni, cilvēks tā ir izpausme, Visuma atveids, tātad, viņš līdzīgi Visumam, veidots no dažādām sfērām dažādiem ķermeņiem. Oficiālā zinātne vēl nav ar mieru piekrist šai realitātei, tāpēc rodas daudz kļūdu, sevišķi medicīnā un psiholoģijā.
Taless no Milētas, slavenākais un agrīnākais no zināmajiem Septiņiem Gudrajiem, dzimis trīsdesmit piektās Olimpiādes laikā (640 637 g. p.m.ē.). Savā dzimtenē Grieķijā viņš saņēma labu izglītību un audzināšanu, pēc tam daudz ceļoja pa Ēģipti, mācījās pie vietējiem gudrajiem un priesteriem.
Kopš neatminamiem laikiem cilvēku nodarbinājusi doma par to, ka dzīve ir nepārtrauks diegs, bet dzimšana un nāve- tikai fāzes, kurā mēs pārvietojamies no vienas stadijas citā. Visa dzīve- tā ir izmaiņa, un visas izmaiņas- tā ir dzīve. Taču bezgalīga dzīve- tas ir tas, ko solīja senie meistari, un šajā mūžīgās dzīves sfērā viss mainās, taču nekas nemainās…
Miršanas laikā stihijas viena pēc otra izšķīst, un šīs pakāpeniskās izmaiņas izsauc dažādu sajūtu un vīziju parādīšanos. Galīgā nāve pienāk, kad smalkais prāts atdalās no ķermeņa, un arī tas tiek pavadīts ar fiziskām zīmēm. Nāves laikā persona, kas radījusi daudz nelabvēlīgu karmu, cieš no briesmīgu vīziju un ļaunu zīmju redzēšanas, kas ir viņa pagātnes negatīvo darbību rezultāts. Mirstot ar vienaldzīgu prātu, nedz pozitīvu, nedz negatīvu, netiek izjusta nedz patika, nedz ciešanas. Kad mirst ļaunuma radītājs, siltums pamet ķermeni, sākot no galvas; kad mirst nopelnu radītājs, siltums pamet ķermeni, sākot no pēdām. Abos gadījumos pēdējā siltuma zaudēšana notiek caur sirdi. Nāves laikā, kad prāts atdalās no ķermeņa, ļauna radītājs redz vīziju, ka no gaismas pāriet uz tumsu.
Voldemārs Irbe ir viens no ievērojamākajiem un ražīgākajiem reālisma pārstāvjiem latviešu glezniecībā. Viņš zīmēja (galvenokārt ar krītiņiem) ainavas, pārsvarā Rīgas un tās apkārtnes, Jūrmalas un Tukuma nomaļu skatus, sadzīvisko ainu tēlojumus, portretus un klusās dabas.
Levi Elifāss (1810-1875) – Alfonsa Luija Konstāna pseidonīms; šis franču okultists 19. gadsimtā palīdzēja atdzīvināt interesi par maģiju. Levi studēja maģiju un ticēja tai, tomēr bija vairāk komentētājs nekā adepts, lai gan apgalvoja, ka dažkārt piekopjot nekromantiju.
Loading ...
Turpinot dzīvības un nāves tēmu, piedāvājam jūsu uzmanībai lekciju, ko Mikaels Aivanhovs lasīja Bonfenā 1975.gada 26. septembrī.
Taless no Milētas, slavenākais un agrīnākais no zināmajiem Septiņiem Gudrajiem, dzimis trīsdesmit piektās Olimpiādes laikā (640 637 g. p.m.ē.). Savā dzimtenē Grieķijā viņš saņēma labu izglītību un audzināšanu, pēc tam daudz ceļoja pa Ēģipti, mācījās pie vietējiem gudrajiem un priesteriem.
