Maģija zinātniska metode. Efektīva tehnika. Tās pieeja visumam un dzīvības noslēpumam ir likumīga. Ja tā mums palīdz iepazīties ar to, kas mēspatiesībā esam, tad tā ir zinātne, turklāt vissvarīgākā.
Viens no labākajiem vingrinājumiem, kurus esmu jums norādījis, ir meditācija pirms saullēkta: jums jākoncentrējas uz sauli, neļaujot iezagties nevienai citai domai un ilgi jāsaglabā šis godbijīgais stāvoklis. Ja jums tas labi izdodas, jūs drīz vien jutīsieties stiprāks, gaišāks, dāsni apveltīts. Ja jums ir kāds slims orgāns, jūs varat veicināt tā atveseļošanos, projicējot uz šūnām saules starus, gaismas, mīlestības, labestības, dzīvības un prieka starus.
Ceremoniālā maģija ir sena garu noburšanas un valdīšanas māksla ar noteiktu formulu palīdzību. Burvis, tērpies sakrālās drānās, ar zizli rokās, uz kura uzzīmēti hieroglifi, ar dažu vārdu un simbolu palīdzību varēja valdīt neredzamus stihiju un astrālās pasaules iemītniekus. Ļaunums nebija senatnes ceremoniālās maģijas obligāts mērķis; tas radās, dažām burvestības vai melnās maģijas skolām novēršoties no pareizā ceļa.
Droši un tieši noskaidrosim jautājumu: Vai eksistē sātans? Kas ir sātans?
Zinātne uz pirmo jautājumu neatbild, filozofija uz labu laimi noliedz, un tikai reliģija atbild apstiprinoši.
Īpašu uzmanību pievērsiet citāta priekšpēdējai rindkopai. Jūs atradīsiet lielisku paskaidrojumu, kā maldīšanās var kļūt par patiesības ilūziju.
Lūkosim apskatīt patieso un melīgo, lai saprastu īstas ticības rezultātu. Lai to izdarītu, mums vispirms jādefinē Patiesība un Meli. Patiesība tas ir apgalvojums vai noliegums priekšmeta atbilstībai pašam priekšmetam. Meli tas ir apgalvojums vai noliegums attiecībā uz priekšmetu, kas neatbilst pašam priekšmetam.
Kad cilvēks par gaišredzību iegūst tik daudz zināšanu, ka sāk apzināties, ka ziņas ir patiesas, viņa nākamais jautājums parasti ir: “Kā šīs spējas iegūt pašam? Ja jūs sakāt, ka katram cilvēkam piemīt šīs spējas, tad kā lai es tās aktivizēju, kā lai atrodu tiešu pieeju savām zināšanām, par kurām jūs man stāstāt?”
Rezumēju savus zinātnes principus.
Analoģija pēdējais zinātnes un pirmais ticības vārds.
Harmoniju izsaka līdzsvars, un līdzsvars pastāv, pateicoties analoģijas pretstatiem.
Teofrasts Paracelss, izcils XVI gs. rozenkreiceris, daudz rakstīja par melno maģiju, burvestībām un māņticību. Par cēloni cilvēku māņticībai, kura cilvēku padara par visprimitīvāko ideju gūstekni, viņš uzskatīja paļāvību un nesaprātību. Viņš visu dzīvi veltīja cīņai ar tumsonību, jo uzskatīja to par visu Zemes nelaimju cēloni.
Vai viņš eksistē? Intelektuālā pasaule viņu sauc par Maldīšanos; morāle piešķir Egoisma vārdu; fiziskajā pasaulē viņš iemiesojas visās Kroplību formās. Baznīcas saprātīgās instrukcijas nekad nav definējušas Sātanu.
Ļoti bieži mīlētāji ir greizsirdīgi. Arī bagāti cilvēki ir greizsirdīgi, viņi cenšas saglabāt sev piederošo un cieš par to, ka tas jāatstāj mantiniekiem. Pēc nāves viņi atgriežas savos īpašumos, mājās; viņi ir tik stipri piesaistījušies bagātībai, kuru atstāja, ka cenšas to pasargāt un par to rūpēties. Tā kā šādi cilvēki nespēj pārtraukt saites, kas piesaista zemes dzīvei, viņi nespēj pacelties augstākos līmeņos; viņi nepārtraukti riņķo ap savu māju un naudu, apskaužot tos, kam tagad tas viss pieder, un juzdamies nelaimīgi.
Loading ...
