Mācības būtība, kuru tradicionāli vienmēr pieraksta mistikai, ir pakāpeniskā spējas uz dziļu koncentrēšanos attīstībā, gara uzmanības dāvanu iemantošanā. Lai mistiķis varētu vērot Absolūto, nepietiek, ja iemācās reflektoriski „apzināties savu Ego”, – tāpat kā nepietiek ar redzi vai dzirdi, lai cik asas tās arī nebūtu, lai cilvēks varētu pa īstam novērtēt, – tas ir, ne bez labuma ieraudzīt un sadzirdēt – dižus tēlotājmākslas un muzikālus darbus. Lai tos novērtētu, viņam jāattīsta spēja uztvert un atsaukties. Vēl vairāk, pati Daba nesteidzas savus noslēpumus atklāt tiem, kuri vienkārši skatās un klausās.