Jonatāns iebrāzās manā istabā Gibeas pilī bez klauvēšanas. Viņš bija ļoti satraukts.
Es brīnījos. Mantinieks šaudījās pa istabu, it kā pat nemanīdams manu klātbūtni. Dīvaini. Parasti viņš pret mani bija ļoti uzmanīgs. Varētu teikt maigs.
Priekš neattīstīto un pirmatnējo cilvēku dvēselēm iemiesošanās likums izmainās tādā ziņā, ka viņām vairākkārt jāpiedzimst vienā un tanī pašā apakšrasē, pirms pāriet uz nākošo. Iemesls ir viņu nespēja iegūt vajadzīgo pieredzi viena vai divu mūžu laikā vienā un tanī pašā apakšrasē. Starplaiks starp viņu iemiesojumiem mēdz būt tikai pāris gadus ilgs, bet var arī turpināties divus un trīs gadu simteņus.
Izpētīsim atkaliemiesošanās likumus, kas attiecas uz parastām dvēselēm, nevis Adeptiem un viņu mācekļiem, izanalizējot faktus, kas aprādīti tabulās. Šinīs tabulās ir sakopoti fakti no četru indivīdu pagājušajām dzīvēm. Viņu attālākā pagātnē vēl ir daži iemiesojumu simti, bet šeit ņemtas tikai vēlākās, izpētītās dzīves.
Aiziešanas process no fiziskās pasaules, kuºu sauc par nāvi, nekādas pārmaiņas dvēseles nepārejošā ķermenī nerada. Vispirms tiek atstāts fiziskais ķermenis un tādēļ dvēsele vairs nereaģē uz fiziskiem kairinājumiem. Tomēr viņai vēl paliek mentālais un astrālais ķermenis. Pēc tam viņa atbrīvojas no astrālā ķermeņa un tādēļ zaudē sakaru ar astrāliem kairinājumiem un sāk novērot zemākās mentālās plāksnes pasauli. Beidzot dvēsele atstāj arī pašu mentālo ķermeni un paliek savā patiesi nepārejošā ķermenī, bez zemākiem vadiem, resp., ķermeņiem.
Reinkarnācija nozīmē atkal-iemiesošanos, tāpēc arī pareizāk būtu šo likumu nosaukt par atkaliemiesošanās likumu. Reinkarnācijas ideja atklāj, ka cilvēka iekšējā dzīvība atkārtotas iemiesošanās ceļā gūst arvien pilnīgākas un cēlākas domu un jūtu īpašības un spējas. Evolūcijas ideja mums māca, ka formas tuvojas pilnībai, topot arvien sarežģītākas savā uzbūvē. Reinkarnācija un evolūcija ir it kā Lielā Architekta, kas būvē pasauli, labā un kreisā roka. Pasaules mīkla tikai pa daļai tiek atklāta šo abu patiesību gaismā. Pārdomājot abas šis patiesības un uzskatot tās par nešķiramām un savstarpēji papildinošām viena otru, cilvēks radīs sev pasaules uzskatu, kas augs līdz ar viņa paša augšanu.
Kad es pieskrēju zemē gulošajam gigantam, vēl nebiju pārliecināts, ka esmu nogalinājis viņu. Goliāts varēja būt arī tikai apdullināts. Savu gana gaitu laikā es biju labi iemācījies rīkoties ar lingu, paldies, laika un vietas šiem treniņiem netrūka, tomēr…
Spēlē! Saula acis bija asiņu pielietas. No pavērtās mutes lauzās gārdzoša elpa. Man kļuva baisi.
Spēlē! niknumā iegaudojās ķēniņš un iesita ar dūri pa galdu. Spēlē!
Loading ...
