Ārējā sabrukšana tā ir jūtu un elementu sabrukšana. Kā tieši mēs to pārdzīvosim, kad paši mirsim? Pirmais, ko mēs varēsim ievērot – kā beidz funkcionēt mūsu jūtas. Ja cilvēki pie mūsu gultas sarunāsies, pienāks brīdis, kad mēs dzirdēsim viņu balsu skaņu, bet nevarēsim atšķirt vārdus. Tas nozīmē, ka beidza darboties dzirdes apziņa.
Ja reiz mūsu mašīnu civilizācija ar tās izvirtību un rupjo spēku kaut kad nogalinās Bardo Thjodola («Tibetas mirušo grāmata») dzīvo tradīciju un garīgo kultūru, kas ir nonākusi pie mums kā mantojums no senās Tibetas, tad cilvēce nogalinās savu pēdējo saistošo posmu ar lielajām aizvēstures laiku mistērijām. (Lama Anagarika Govinda)
Miršanas process ir tikpat svarīgs kā dzīve, kā piedzimšana. Miršanu pielīdzinot tikai ķermeņa sairšanas procesam un neatzīstot garīgo atdzimšanu, mēs eiropieši, Rietumu cilvēki nonākam pie savas vienpusīgās un negatīvās nāves koncepcijas.
Pēc okultisma mācībām cilvēks sastāv no septiņiem sākumiem: fiziskā ķermeņa (Sthula sharira), astrālā ķermeņa (Linga sharira), ēteriskā sākuma (Kama rupa), zemapziņas (Rupa manas), apziņas (Arupa manas), garīgā prāta (Buddhi), gara (Atmas).
Pūlos par noslēpumaino četru burtu vārdu NĀVE, kas tik īsi un skaidri skan, iegūt noteiktu uzskatu.
Patiesībā nāve ir tikai cits vārds dzīvei. Tā ar mums reizē piedzimst, seko mums ik uz soļa, ir uzticīgāka nekā vislabākais draugs, par kuru nevar zināt, vai mēs viņu rīt vairs redzēsim.
Līdzās nopietnajiem kapu uzrakstiem, kuri mums it kā ar mūsu mīļo mirušo balsi atgādina iznīcību un sauc viņu dārgās ēnas atmiņā, atrodas daudzās vietās Vācijā arī tādi uzraksti, kurus lasot negribot mute savelkas uz smaidu. Še daži paraugi latviskā tulkojumā, pie kam jāpiezīmē, ka oriģinālā šie panti skan vēl jocīgāk.
Uz kāda kalēja krusta lasāms šāds pants:
Še kalējs Mārtiņš kapā krita,
Kas bērnus, siev un laktu sita.
Vecajā Derībā nāvi uzskata par dabisku notikumu – par indivīda sairšanu. Taču pastāv arī norādījumi par pēcnāves dzīvi, kas turpinās “pazemē”, lai gan tā ir tikai pasaulīgās dzīves ēna. Cilvēks pēc savas dabas ir nemirstīgs. Bet Vecajā Derībā, īpaši pirms Kristus atnākšanas radās lielāka interese par mirušo augšāmcelšanos. Agrajā kristietībā atdzimšana ieguva jaunu dimensiju, pateicoties Jēzus augšāmcelšanās notikumam
Turpinot dzīvības un nāves tēmu, piedāvājam jūsu uzmanībai lekciju, ko Mikaels Aivanhovs lasīja Bonfenā 1975.gada 26. septembrī.
Nāve un dzīvība taipus mūsu dzīves robežas.
Saskaņā ar atklāsmju Zinātni, cilvēks tā ir izpausme, Visuma atveids, tātad, viņš līdzīgi Visumam, veidots no dažādām sfērām dažādiem ķermeņiem. Oficiālā zinātne vēl nav ar mieru piekrist šai realitātei, tāpēc rodas daudz kļūdu, sevišķi medicīnā un psiholoģijā.
esme { sanāk, ka ņemot vērā pieņēmumu par trešo ņūtona likumu, mums ir jādomā par šī likuma ignoranci saistībā ar aizliegtā augļa baudīšanu? un ņemot vērā kā... } – 14/02/2023 07:58
Anna { Liels paldies šim skolotājam. Viņš joprojām turpina palīdzēt dvēselēm ceļā! } – 01/02/2023 21:28
evija { skolotaja griba ir vienreizeja saistita ar reikim pasauli ,lai pavaditu laiku ar macekli prakses meditacija kas ir pilns ar emocijam un jutam vienam pret otru. } – 24/01/2023 13:07
Сколниециньш { Мир поддерживает Украину. Украинцы чрезвычайно благодарны за беспрецедентную волну поддержки своей страны по всему миру. Сознательное общество демонстрирует политическую солидарность, предоставляет военное оборудование, гуманитарную помощь... } – 23/09/2022 11:21
Ilze { Labrīt, Rudenī! Paldies par informatīvo rakstu, ļoti norezonēja manī. } – 23/09/2022 07:18
Loading ...
Pūlos par noslēpumaino četru burtu vārdu NĀVE, kas tik īsi un skaidri skan, iegūt noteiktu uzskatu.
Līdzās nopietnajiem kapu uzrakstiem, kuri mums it kā ar mūsu mīļo mirušo balsi atgādina iznīcību un sauc viņu dārgās ēnas atmiņā, atrodas daudzās vietās Vācijā arī tādi uzraksti, kurus lasot negribot mute savelkas uz smaidu. Še daži paraugi latviskā tulkojumā, pie kam jāpiezīmē, ka oriģinālā šie panti skan vēl jocīgāk.
Turpinot dzīvības un nāves tēmu, piedāvājam jūsu uzmanībai lekciju, ko Mikaels Aivanhovs lasīja Bonfenā 1975.gada 26. septembrī.
