Mēs ar prieku piedāvājam lasītājiem pirmo rakstu no Elifasa Levi (abata Alfonsa Lui Konstana), viena no XX gs. Rietumu diženākajiem okultajiem skolotājiem, nepublicēto darbu sērijas. Kā Romas katoļu mācītājam viņam atņēma garīgā amata statusu Romas Baznīca, kura necieš nekādu ticību Dievam, Velnam vai Zinātnei, ārpus savu šauro dogmu robežām un atdod anafemai jebkuru viņu ticības nomāktu dvēseli, kura sasniedz panākumus, izraujoties no prāta verdzības.
Putni un citas lidojošas būtnes
laikam mirst klusi
tas ir
bez plātīšanās par nāves un dzīvības jautājumu
un droši vien bez pēdējiem vārdiem
un neatstājot pēdas
Nemitīgi kopš sevi atceros, mani ir vajājušas bailes. Kad biju mazs, biju ļoti kautrīgs un jūtīgs. Tagad man ir bail no vecuma un nāves. Zinu, ka mēs visi reiz nomirsim, tomēr šķiet, ka nekādi saprātīgi secinājumi nespēj likt šīm bailēm rimties.
Nebūtu nekādas literatūras uz šīs pasaules, nebūtu ne kultūras, ne mākslas, nebūtu civilizācijas un cilvēka, ja ne šie traģiskie dzīves etapi, ja nebūtu miršanas! Tomēr, pirmkārt, nebūtu pašas garīgās attīstības, jo sāpes ir līdzīgas māksliniekam, kurš izsmalcināti veido cilvēka esamību.
Vienā no saviem sacerējumiem Džons Batlers Berks, filozofs un mistiķis, uzdod jautājumu par cilvēka mistisko izcelsmi un par to, kas ar viņu notiek pēc nāves.
1917. gada Kanonisko Tiesību Kodeksā bija skaidri rakstīts, ka “mirušo ticīgo miesa viennozīmīgi ir jāapglabā un to kremēšana ir nosodāma” (1203.1 kan.). Ja viņi tiktu kremēti, to pelnus nevarētu turēt iesvētītos kapos, kā to norādīja Svētais Dienests 1926. gada 19. jūnijā.
Iedomājieties, ka jums atlicis dzīvot tikai dažas minūtes, varbūt stundu, ka jūs kaut kādā veidā uzzinājāt precīzu savas miršanas laiku. Ko jūs darītu pēdējā dārgajā dzīves stundā uz šīs zemes?
Ņemot vērā lielo interesi par nekromantiju, mēs pārpublicējam rakstu no Nāves Sargātāju Ordeņa interneta mājas lapas, kā arī atgādinām, ka E-mistērijā publicēto rakstu autoru viedokļi var atšķirties no portāla veidotāju viedokļa. Mēs neatbildam par darbībām, kuras jūs varētu veikt, paļaujoties uz šeit publicēto informāciju, un šādu darbību sekām.
…novērojums… tas, kurš ļoti nāvi gaida, patiesībā tai arī pretojas! … it kā pretruna… tomēr aiz tā stāv nesamierināšanās un dusmas… un tāpēc viņa arī kavējas nākt! Viņš gaida, mocās…bet viņa nenāk!
Kādai sievietei bija dēls. Vienīgais, ļoti mīlētais bērns. Māte par viņu rūpējās vairāk nekā par sevi. Bet puisēns saslima, un neviens ārsts nespēja līdzēt:viņš izkritās miesās, acis kļuva arvien blāvākas. Visbeidzot apstājās elpa.
Loading ...
Mēs ar prieku piedāvājam lasītājiem pirmo rakstu no Elifasa Levi (abata Alfonsa Lui Konstana), viena no XX gs. Rietumu diženākajiem okultajiem skolotājiem, nepublicēto darbu sērijas. Kā Romas katoļu mācītājam viņam atņēma garīgā amata statusu Romas Baznīca, kura necieš nekādu ticību Dievam, Velnam vai Zinātnei, ārpus savu šauro dogmu robežām un atdod anafemai jebkuru viņu ticības nomāktu dvēseli, kura sasniedz panākumus, izraujoties no prāta verdzības.
Nemitīgi kopš sevi atceros, mani ir vajājušas bailes. Kad biju mazs, biju ļoti kautrīgs un jūtīgs. Tagad man ir bail no vecuma un nāves. Zinu, ka mēs visi reiz nomirsim, tomēr šķiet, ka nekādi saprātīgi secinājumi nespēj likt šīm bailēm rimties. 
