Dieviete Artemīda kopā ar nimfām devās, kurp vien vēlējās. Viņas nimfas bija pašas izvēlētas un arī ceļi pašas izraudzīti. Artemīda nekad necieta. Gluži otrādi, neviens no tiem, kas viņu jebkad bija aizskāris vai aizvainojis vai draudējis kādai no viņas pavadonēm vai citai viņas aizstāvībā esošais nevarēja izbēgt no viņas soda. Un tā ir aizvien ja kāds dara pāri sievietei-Artemīdai, cies nevis viņa, bet gan viņas pretinieks.
Transformācijas zona dod zināmā mērā ideālu stihijas izpausmi. Šajā gadījumā Gaisa stihijā tas nozīmē vairs ne prātu un komunikācijas, bet virsprātu un superkomunikāciju. Tātad tie ir mājieni uz to, kā šīs īpašības attēlojas Kosmosā vai kādas tās būs nākotnē.
Artemīda (romiešu Diāna) ir medību un Mēness dieviete. Zeva un Lēto mīļotā meita, slaidā un lunkanā Artemīda brīvi klīst mežos, pļavās un pakalnos un viņas uzticamās nimfas un medību suņi viņu pavada šajos klejojumos. Viņa ir īsā tunikā tērpta ar sudraba loku bruņota precīza strēlniece, kuºai līdzi vienmēr ir bultu maks. Artemīdu bieži attēlo arī kā Mēness dievieti ar lāpām rokās un zvaigžņu un Mēness nimba ietvertu galvu.
Mežāža arhetips. Viņa pasaules centrs ir zemes matērija. Viņš ļoti iedziļinās visās savās problēmās un tas Mežāzi padara par atbalstu citiem. Mežāzis ir vismateriālākā zīme tā ir kardinālās (pamata) Zemes stihijas zīme – zemes dzīves būtība, patvērums un drošības vieta. Mežāža arhetips var tikt saprasts kā pasaules izpratne caur zīmes fiksāciju uz priekšmetu un tāpēc ir saistīts ar tiem ierobežojumiem, kurus apziņai uzliek laiks un atmiņa. Mūsdienās lielā mērā mēs sevi apzināmies kā praktisku pielietojamu darbību kopumu. Mēs izprotam savu pastāvēšanu laika robežās, kas mūs piespiež domāt par beigām. Bet mēs nespējam to iedomāties kā citādi laika un zemes matērijas likumības ir mūsu pasaules skatījuma pamatā un ir grūti iedomāties kaut ko ārpus šīm likumībām. Pati Zeme mītos bieži ir ierobežots sausuma gabaliņš bezgalīgajā debesu klaidā. Taču tā kļūst par Visuma centru. Mītoloģijā tieši Zemes dievībām visbiežāk tiek dotas tiesības radīt pasauli un cilvēku, zemes dievības ir mūsu organiskās un neorganiskas būtības pamats.
Tradicionāls ir priekšstats, ka katrā attīstītā sabiedrībā augstākais Dievs ir tas, kurš pārvalda dievu sabiedrību. Dievs, kura senais tēls sasaistījās ar astroloģisko Jupitera planētu, ir cieši pietuvināts Strēlnieka pirmtēlam.
Strēlnieks ir mednieka tēls. Domāšanu zīmēs sākotnēji attīstīja tieši medības, jo tajās veiksmīgāks ir nevis stiprākais, bet gudrākais un tas, kurš spēj vislabāk sadarboties ar citiem. Arī sabiedrībā vislabāk spēj justies tieši tie, kuri prot neļaut izpausties zemākajām egoistiskajām īpašībām. Taču tomēr tās ir līdera īpašības, kas še svarīgas un ko apliecina arī Strēlnieka zīme un prasme būt godīgam.
Attīstība notiek pateicoties uzkrātajām iespējām. Mēs atkal un atkal no debesu plāniem nolaižamies uz zemes un vēršamies pie vieliskās pasaules dzīlēm. Mēs, cilvēki, kā būtnes esam tā izveidoti, ka mūsu rīcībā aizvien ir kādi īpaši slēptie spēki, kuriem pateicoties mēs aizvien spējam piemēroties jaunām norisēm, mums aizvien saglabājas spējas izdzīvot un celt jaunas pasaules veco sagruvušo vietā, turklāt aizvien veidojas jauns skatījums uz lietām. Mūsdienās mēs saucam par gara spēku to, kas mums palīdz dzīvot un, kuram pateicoties mēs spējam pat ilgstoši izdzīvot vienatnē un bez ēdiena un dzēriena.
Vulkāns/Hīrons, attiecību saskaņošanas planēta likumdevēja un kultūras radītāja pirmtēls.
Svaru zīmes arhetips ir saistīts ar sākotnējiem sabiedriskās kārtības, reglamenta, nosacījumu, normu pamatiem: ar tabu. Savā laikā tabu bija kolektīvās gribas izpausmes, pirmatnējā morāle, kurai pateicoties sabiedrība spēja pati sevi aizstāvēt. Pateicoties tabu bija iespēja saglabāt dzimtu tās sākotnējā, pieņemtajā veidolā. Viens no pirmajiem tabu bija dalīties medījumā. Ja bioloģiskais izdzīvošanas instinkts pieprasīja apēst visu pašam, tad dzimtas tabu vēlēja dalīties ēdienā. Pateicoties šim likumam spēja izdzīvot tie dzimtas ļaudis, kuri nemedīja un tas ļāva daļai ļaužu nodarboties ar citām jomām, – viņi parasti bija radoši un kopējo dzimtas ainu veidoja nedaudz dīvainu, bet tomēr tas virzīja kopējo sabiedrības evolūciju. Tieši šie savādnieki bija dzīves pilnveidošanās pamats. Ja ļaudis būtu vadījis tikai un vienīgi bioloģiskais izdzīvošanas instinkts, attīstība tādā līmenī nebūtu varējusi īstenoties.
Cerēra/Prozerpīne darbošanās planēta
Zemes barotājas un gadalaiku maiņas pirmtēls
Ir daudz kritēriju, kas norāda uz cilvēka atšķirībām no dzīvnieka. Praktiskā Jaunavas zīme ir Zemes stihijas zīme, kas astroloģijā simbolizē vieliskā pārvēršanos un nebeidzamu darbu. Laika gaitā cilvēka darbošanās kļūst arvien mērķtiecīgāka, spējas un jomas arvien vairojas, mūsu brīvā griba arvien vairāk paplašinās.
Saule dzīvības un pilnvērtības planēta. Neatkarīga varoņa arhetips.
Lauvas zīme simbolizē civilizācijas spožumu. Saule cilvēka individualitātes un pilnveidota saprāta planēta. Horoskopā Saule, gluži tāpat kā Saules enerģija, daudziem cilvēkiem, apvieno ķermeņa un gara savienību. Pie tam, to saista ar prātu visplašākajā veidā tā ir saprāta gaisma pretī dvēseles krēslai. Būtībā Saule pat ir gara, dvēseles, saprāta un ķermeņa savienība.
Mēness pārvalda dzīvnieku pasauli mītoloģijā romiešu medību dieviete Diāna un grieķu Artemīda. Viņas abas vairās no pilsētas burzmas un vislabāk jūtas meža biezokņos.
Jau ļoti tālā senatnē ļaudis sevi un savu pašapliecināšanos ir saistījuši ar dzīvnieku pasauli. Vispārzināmais un daudz pētītā totēmisma tradīcija, kad kāda no dzīvnieku sugām kļūst par dzimtas sargu un aizstāvi un turklāt arī neaizskaramo dzīvnieku ir bijusi bieži sastopama senajās cilšu tradīcijās. Indiāņu ciltīs ļaudis pieņēmuši dzīvnieku vārdus un īpašības. Senās Ēģiptes mītoloģijā ir sastopams šakālis Anubiss, ērglis Hors, zaķis Tots, lauvene Sehmeta, skorpions Serkets. Latviešu Dainās bieži sastopami dzīvnieki, kuri dara gluži cilvēciskus darbus un ļoti iespējams, ka tās ir gadu tūkstošiem senas totēmisma un šamanisma pēdas mūsu tautas seno cilšu tradīcijā.
Andra { Var tak vienkarsi https://ss.lv apskatiit } – 11/04/2020 22:06
upe { Tiek pielietotas psihoterapijas metodes.Valsts likumi nedarbojas. Sava hiarhija, likumi, rituāli.Sekas grauj sabiedrības pamatvērtības. Pesonīgi zinu ka mainās cilvēka psihe. } – 27/01/2020 13:09
Inese { Labdien, mani interesē ajūrvēdas apmacibas kursi. Vēlos uzzināt kad tie notiks un cik tas maksā? Paldies } – 17/10/2019 09:10
Volfs { Jāsecina, ka kļūdīties var arī Dievs; tikai Dieva kļūdām ir visriebīgākie augļi. } – 09/04/2019 12:28
rons { Kurš ir personīgais garīgais vadītājs? } – 22/03/2019 10:58
Loading ...
Gaisa stihija. Transformācijas zona. Pastāvīgais krusts.
Mežāža arhetips. Viņa pasaules centrs ir zemes matērija. Viņš ļoti iedziļinās visās savās problēmās un tas Mežāzi padara par atbalstu citiem. Mežāzis ir vismateriālākā zīme tā ir kardinālās (pamata) Zemes stihijas zīme – zemes dzīves būtība, patvērums un drošības vieta. Mežāža arhetips var tikt saprasts kā pasaules izpratne caur zīmes fiksāciju uz priekšmetu un tāpēc ir saistīts ar tiem ierobežojumiem, kurus apziņai uzliek laiks un atmiņa. Mūsdienās lielā mērā mēs sevi apzināmies kā praktisku pielietojamu darbību kopumu. Mēs izprotam savu pastāvēšanu laika robežās, kas mūs piespiež domāt par beigām. Bet mēs nespējam to iedomāties kā citādi laika un zemes matērijas likumības ir mūsu pasaules skatījuma pamatā un ir grūti iedomāties kaut ko ārpus šīm likumībām. Pati Zeme mītos bieži ir ierobežots sausuma gabaliņš bezgalīgajā debesu klaidā. Taču tā kļūst par Visuma centru. Mītoloģijā tieši Zemes dievībām visbiežāk tiek dotas tiesības radīt pasauli un cilvēku, zemes dievības ir mūsu organiskās un neorganiskas būtības pamats.
Tradicionāls ir priekšstats, ka katrā attīstītā sabiedrībā augstākais Dievs ir tas, kurš pārvalda dievu sabiedrību. Dievs, kura senais tēls sasaistījās ar astroloģisko Jupitera planētu, ir cieši pietuvināts Strēlnieka pirmtēlam.
Plutons transformācijas potenciāls
Vulkāns/Hīrons, attiecību saskaņošanas planēta likumdevēja un kultūras radītāja pirmtēls.
Cerēra/Prozerpīne darbošanās planēta
Saule dzīvības un pilnvērtības planēta. Neatkarīga varoņa arhetips. 
