Mežāža arhetips. Viņa pasaules centrs ir zemes matērija. Viņš ļoti iedziļinās visās savās problēmās un tas Mežāzi padara par atbalstu citiem. Mežāzis ir vismateriālākā zīme – tā ir kardinālās (pamata) Zemes stihijas zīme – zemes dzīves būtība, patvērums un drošības vieta. Mežāža arhetips var tikt saprasts kā pasaules izpratne caur zīmes fiksāciju uz priekšmetu un tāpēc ir saistīts ar tiem ierobežojumiem, kurus apziņai uzliek laiks un atmiņa. Mūsdienās lielā mērā mēs sevi apzināmies kā praktisku pielietojamu darbību kopumu. Mēs izprotam savu pastāvēšanu laika robežās, kas mūs piespiež domāt par beigām. Bet mēs nespējam to iedomāties kā citādi – laika un zemes matērijas likumības ir mūsu pasaules skatījuma pamatā un ir grūti iedomāties kaut ko ārpus šīm likumībām. Pati Zeme mītos bieži ir ierobežots sausuma gabaliņš bezgalīgajā debesu klaidā. Taču tā kļūst par Visuma centru. Mītoloģijā tieši Zemes dievībām visbiežāk tiek dotas tiesības radīt pasauli un cilvēku, zemes dievības ir mūsu organiskās un neorganiskas būtības pamats.