Tuvojoties Jaungadam, ne vienam vien latvietim rodas vēlme uzzināt, ko viņam nākamajā gadā sola zīlnieks, horoskopi, astrologs, numerologs. Ticību visām šīm lietām sauc par maģisko domāšanu, arī māņticību. Vai un kā tā traucē attīstīties cilvēkam individuāli un Latvijas sabiedrībai kopumā, stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns www.psihosomatika.lv
Lielākā daļa sapņu ir grūti saprotami apzinātajam prātam. Tas varētu būt viens no iemesliem kādēļ bieži ir tik grūti tos atcerēties. Jo mostoties, mostas apziņa ar savu loģiku, valodu, tēlu nozīmi un nesaprotamais tiek aizstums atpakaļ neapzinātā dzīlēs. Atceros vienu savu, apziņai nenoķeramo, sapni, kad pamodos ar fantastisku, pacilājošu noskaņojumu un sapratu, ka man nav ne vārdu, ne asociācijas, nekā, lai es noķertu to, kas bija sapnī.
„Augstākais dzīves labums ir laime. Laime nav mantā un slavā, bet tikumībā, cilvēka dvēseles labklājībā. Par naudu nedrīkst rūpēties vairāk kā par tikumību. Tikai tikumīgais ir laimīgs, bet tikumīgs var būt tikai tas, kas prot atšķirt labu no ļaunā. Tikums ir zināšana, tikums ir gudrība. Gudrība ir tikumības priekšnoteikums. Cilvēka ļaunums ir nezināšana. ”
Sokrats. (469-399 g. rietumu filozofijas pamatlicējs)
Šis raksts nesatur dogmas vai kādu ideoloģiju, tas nav domāts kādai konkrētai cilvēku kategorijai, bet visiem tiem, kuri atradīs laiku tā izlasīšanai.
Šo tekstu sagatavoju uzreiz pēc atgriešanās decembrī kā universālo atbildi uz dažu informēto paziņu jautājumu “kā tad gāja?”. Publiski pieejamu šo rakstu daru tikai tagad, jo ilgi nevarēju izdomāt un saprast kāpēc tas būtu jādara un tikpat ilgi arī – kāpēc nebūtu. Tā kā vērā ņemamus argumentus neatradu ne par labu publicēšanai, ne nepublicēsanai, nolēmu publicēt. Varbūt kādam noder. 🙂
—-
Prāts, kurš tiecas pēc Dieva, tiecas pēc jau zināmā. Dievs ir jūsu pašu domu atspulgs, sociālo un citu ietekmju rezultāts. Prāts spēj domāt tikai par zināmo. Jebkuri prāta jaunatklājumi ir veco zināšanu kombinācijas.
Apziņa ir šīs dzīvās, no kauliem un miesas, nerviem un muskuļiem sastāvošās sistēmas mērķis; gluži tāpat tā ir neaprakstāmi lielās jūras un sausuma, gaisa un debesu sistēmas mērķis.
Apzināšanās (apziņas atmošanās) ir galvenā atslēgas prakse katram cilvēkam, tā kā sarkans dzīpars izvijās cauri dzīvei un pie visa, ko darām, pievieno harmoniju, efektivitāti, skaidrību, akurātumu, precizitāti uc. Ja rodas sajūta, ka situācija ir disharmoniska un rīcība nepareiza, nepieciešams vienkārši atmodināt apzināšanos. Un tā ir pati labākā izeja no jebkuras nepatīkamās situācijas.
Iepriekšējā intervijā ar fiziķi, filosofu un antropozofu Daini Ozoliņu secinājām, ka galvenais, no kā sastāv apkārtējā pasaule, cilvēkus ieskaitot, ir enerģija. Turpinām sarunu par enerģijas atjaunošanas resursiem. Kas ir enerģijas radītāji?
Loading ...
„Augstākais dzīves labums ir laime. Laime nav mantā un slavā, bet tikumībā, cilvēka dvēseles labklājībā. Par naudu nedrīkst rūpēties vairāk kā par tikumību. Tikai tikumīgais ir laimīgs, bet tikumīgs var būt tikai tas, kas prot atšķirt labu no ļaunā. Tikums ir zināšana, tikums ir gudrība. Gudrība ir tikumības priekšnoteikums. Cilvēka ļaunums ir nezināšana. ”
