Parasti vārdu „Stigmāti” (grieķu val. – stigma, stigmatos: dūriens, rēta, plankums, zīme) lieto, lai apzīmētu rētas, kuras simbolizē īpašu saikni ar Dievu. Šī parādība pazīstama ne tikai kristiešu vidū (rētas, kuras atbilst Kristus brūcēm uz pieres, rokām, kājām un sānos), bet arī islāma piekritēju vidū (rētas, atbilstošas Muhameda brūcēm, kuras viņš guva kauju laikā). Šādas rētas var asiņot visu laiku, tās nedzīst, kā arī brūce neiekaist sterilitātes trūkuma dēļ.

Tai pašā laikā, stigmātiķiem rētas uz rokām pārsvarā parādās plaukstās, lai gan senie romieši parasti notiesātos sita krustā, naglas iesitot plaukstas locītavas rajonā, pretējā gadījumā ķermeņa svars ir pārāk liels un plaukstas tādu svaru vienkārši neizturētu. Atšķirības stigmātos ir arī sāna brūces vietas ziņā – dažiem stigmātiķiem sāna brūce ir no labās puses, citiem no kreisās.

Kristiešu teologi izšķir stigmātu autentiskuma 5 kritērijus:

1) audi mainās vietās, kurās Kristus bija ievainots (vai vismaz kā to piedāvā kristīgā tradīcija);
2) rētas parādās pēkšķi un spontāni;
3) rētas nedzīst un arī nebojājās, bieži pat izdala saldu smaržu, kura atgādina ziedu aromātu;
4) rētas bieži nedzīst vairākas nedēļas vai pat gadus;
5) tās neietekmē medicīniska rakstura iejaukšanās.

Ir pazīstami arī tādi cilvēki, kuri bija stigmātiķi, lai arī nebūt nebija reliģiski noskaņoti. Šajā sakarā pazīstama persona bija Džordžio Bondžiovanini, kurš, lai arī nebija sevišķi ticīgs, sākumā redzēja vīzijas, bet vēlāk viņam parādījās arī stigmāti. Zinātniekiem viņš bija īpašu pētījumu objekts un tā kā viņš nebija atkarīgs no Baznīcas, Džordžio ļāva sevi filmēt, fotografēt un veikt dažāda veida medicīniska rakstura pārbaudes.

Vēl viena persona, kura izraisīja visai lielas debates sabiedrībā, bija Katrīna Šimona – poļu izcelsmes mistiķe un vizionāre, kuras atklāsmes nekādi nesaskanēja ar Svētajiem Rakstiem.

Nereliģiskas nostājas personu – stigmātiķu sarakstu varētu papildināt ne ar vienu uzvārdu vien.

Pretstatā tik bieži paustajiem uzskatiem, ka stigmāti ir Dieva dāvana, pastāv arī pilnīgi pretējs uzskats, ka Dievs nekad nebūtu tas, kurš pieļautu cilvēku kropļošanu, tāpēc šīs zīmes ir dēmoniskas.

Vēl cits uzskats, kāds izskan stigmātu rašanās saistībā, ir citplanētiešu iespējamā iejaukšanās, kas pats par sevi jau šķiet visai īpatnēji.

Katoļticības centrs Vatikāns pret šo parādību izturas ārkārtīgi piesardzīgi. Katru stigmātisma gadījumu rūpīgi pārbauda īpaši medicīnas eksperti un priesteri. Viņi atzīst, ka Mistiskie stigmāti var sniegt apbrīnojamu enerģiju (tēvs Pio), tomēr lielā daļā gadījumu stigmātisma parādīšanās var būt saistīta ar nelīdzsvarotu psihi: daudziem stigmātu nesējiem tika novērotas histērijas pazīmes, kā arī citi psihes darbības traucējumi.

Ja Katoļu Baznīca atzīst atsevišķus stigmātu gadījumus, kā brīnumu, tad Pareizticīgo Baznīca šajā jautājumā ir ļoti rezervēta un atturīga.

Šobrīd zinātne sliecas domāt, ka stigmātisms saistāms ar noslieci uz pašiedvesmu vai pārlieku lielu jūtīgumu. Šādiem cilvēkiem izmaiņas nervu sistēmas darbības jomā var izraisīt arī vielmaiņas traucējumus audos, līdz pat tam, ko dēvē par stigmātismu.

Iespējams, ka šis stigmātu rašanās mehānisms attiecas kā uz dziļi ticīgiem, kuri piedzīvo Mistisko stigmātismu, tā arī uz neticīgiem, atšķiras tikai paša stigmātiķa nostāja un vērtību sistēma.

Pilnīgi iespējams, ka Mistiskais stigmātisms varētu būt saistāms ar reliģiska cilvēka stipru vēlēšanos būt tādam, kāds bija viņa dzīves Lielais Paraugs – Kristus, pārņemot ne tikai Viņa dzīvesveidu un attieksmi, bet arī daļu no pašām Kristus ciešanām!

Daži kristīgo svētie, kuriem bija stigmāti:

Sv.Francisks no Asīzes
Sv.Katrīna no Sjēnas
Sv.Avilas Terēze
Sv.Jānis no Krusta
Sv.Faustīne Kovaļska
Sv.Tēvs Pio
Sv.Katrīna no Genujas
Sv.Ludgarda
Sv.Margarita no Kortonas
Sv.Lielā Ģertrūde
Sv.Klāra no Montefalko
un citi…