Simboliskā nozīme – gaisma, savienošanās, prieks

Simboliskais lauks – pilnība, īstenošanās, laime, labklājība, izpratne, prāta skaidrība, jauks, pacilāts noskaņojums, veiksme ceļojumos, jūtu attīrīšana, apskaidrība pēc ilgstoša sastinguma, lūzums un tā veiksmīga dziedināšana, gaismas valstības atnākšana, nepieciešamība un iespējas īstenot pārveidojumus.
Wunjo drīzāk ir saistīta ar notikumiem, nevis ar psīholoģiskām izjūtām vai norisēm.

Tā atbilst Lauvas zīmei zodiakā un tās atnākšana drīzāk norāda uz to, ka viss notiek labi, nevis rosina uz darbošanos. Gan taisnā, gan apgrieztā veidā tā aicina atslābināties un nomierināties. Rūnas parādīšanās liecina, ka viss notiek labi un spēka pietiek visam: gan tam, kas noticis, gan tam, kas vēl sagaidāms. Nav vajadzības satraukties un bažīties, jo tikai miers ļauj atrast kodolu pašam sevī. Tas arī ir Lauvas zodiaka zīmes slēptais simbols: atrast dziļāko miera avotu un gremdēties iekšējā līdzsvara izplatījumā. Wunjo simboliski saistās ar Lauvas zīmi, jo miera avots ir jāmeklē sirdī.

Wunjo kā prieka un gaismas simbols palīdz mums un pārliecina mūs, ka mēs ne tikai varam, bet mums pat ir jāvar pārvarēt grūtības un ierobežojumus. Tā ir ļoti laba zīme. Viss notiek uz labu.

Wunjo taisnā virzienā norāda uz kāda posma beigām, apgrieztā – arī uz kāda perioda beigām, bet šajā gadījumā tā drīzāk ir sāpīga krīze ar labvēlīgu iznākumu. Jebkurā gadījumā Wunjo ir lūzuma punkts: taisnā virzienā – viss paliek aizmugurē, apgrieztā – ceļā kaut kas vēl tiks piedāvāts. Taču pat apgriezta Wunjo neizsauc īpaši smagas sajūtas. Tā ir robežzīme, kilometru stabiņš. Apgriezta Rūna apliecina, ka grūtākais vēl ir priekšā (līdz Rīgai vēl … km), bet mērķis jau tik tuvu, ka atkāpties vairs nav kur.

Šī Rūna pieprasa neanalizējot nomest lieko. Taisna Rūna to norāda kā pabeigtu darbu, apgriezta, – ka pirms kārtējā finiša jāatbrīvojas no traucējošā. Jebkurā gadījumā tā ir atsvabinoša Rūna, kas atvieglo ceļu.

Jāatmet jebkura spriedze vai aprēķins, drūmas prognozes vai šaubas. Visam jāļauj notikt – tā būs vislabāk. Karmas ritenis griežas pozitīvā virzienā, mīlestības rats tāpat – gaismas virzienā. Var likties, ka Wunjo simbolizē kaut ko pārāk gaišu un neticami vieglu un priecīgu, bet tas tomēr ir ļoti svarīgi. Tā ir viena no pozitīvākajām Rūnām. Tiem, kas ilgstoši strādā ar Rūnām, ieraugot šo Rūnu izklāstā, ir skaidrs, ka iznākums būs patiesi labs – šī Rūna nekad nemelo. Tai ir saikne ar debesu pasauli, tā nes vieglumu jebkuram veikumam, tā ir skaidrība un sapratne. Tā neprasa nekādus varoņdarbus, izņemot MIERU. Tā nav piepūle, bet dabisks stāvoklis. Notikumi ir gudrāki par pašu cilvēku. Rūna mūs aicina nejaukties notikumu virzībā.

Drīz pēc Wunjo iesaka izvilkt jaunu Rūnu, kas precizēs turpmāko notikumu virzību, jo Wunjo pati it kā ne uz ko neaicina. Tā nav ne imperatīva, ne arī pārāk konkrēta. Tā vienkārši ir laba zīme. Ja situācija ir sarežģīta un parādās Wunjo, cilvēks gūst zināmu atvieglojumu, tā ir atbrīvošanās no negatīvā, to apzinoties. Tiek gūti spēki, lai atbrīvotos no liekā.

Pagānismā pastāv trīs spēka līmeņi: piena spēks vai Javi (Wunjo Rūna), pazemes valstības, askēzes, ciešanu un bēdu spēks vai Navi (Uruz) un debesu spēks Pravi. Javi ir izpaustā spēks, kurš cilvēkā ieplūst caur ziediem, smaržām, dzīvām būtnēm, klajumiem, caur gaisa plūsmu un stihiju vibrācijām. Piena spēks ir tās dabiskās enerģijas, kuras mūs apņem un, kuras mūsu fiziskais augums uzņem dabiskā veidā.

Navi – pazemes (to dēvē arī par asiņu spēku) valstības spēks ir nepieciešams posms iesvētītā ceļā, viņa attīstībā, jo tas novērtē, kā uzņemts piena spēks. Mums ir jānolaižas dzīlēs, lai iegūtu prasmi apieties ar tiem Varenajiem spēkiem, kuri ir daudz stiprāki par mums un it kā neiekļaujas mūsu pasaules ietvaros. Lūk, ar ko ir saistīti pārbaudījumi pazemes un mirušo valstībā.

Pravi – debesu valstības spēks – tas ir spēks, par kuru nekas nav zināms. Tā ir spēka smalkākā fāze, kura praktiski netiek reģistrēta. Asins spēks ir jūtams ciešanās, bet Pravi var sajust tikai apgūstot Navi. Mēs bieži imitējam Pravi. Tiek runāts par svētību, par augstāko mīlestību utt., bet patiesībā tas ir tikai izpaudies piena spēka līmenis. Pravi ir kaut kas mazliet cits. Tas ir saistīts ar maģiskiem priekšmetiem un vietām, kas ir iesvētīto mantojums. To uzkrāj un papildina rituālos, nodod no paaudzes paaudzē, tas ir augstākais cilvēkam pieejams spēks un to cilvēks spēj uztvert tikai tad, ja izgājis Navi (asins spēka) pārbaudījumus. Taču mūsdienās viss, ar ko nodarbojas ezotēriķi, parapsihologi, magi, burvji un zintnieki ir izpaudies piena spēks. Wunjo apliecina to, ka cilvēks saņem ļoti daudz piena spēka. Jo vairāk strādājam ar Rūnām, jo pozitīvāk izpaužas Wunjo.

Runājot par negatīvu Wunjo, tā drīzāk ir nevis apgriezta Wunjo, bet tās nepareizs tulkojums un vēlme tai pretoties. Apgrieztas Rūnas negatīvs skatījums un rīcība ir lepnība. Cilvēks muļķības dēļ var sagraut attiecības, bet realitātē jāļauj visam notikt tāpat, bez paša iejaukšanās.

Vēl viena Wunjo bīstamība ir neprasme saņemt augļus. Apgriezta Wunjo apliecina kāda posma beigas, jāsaprot, ka jādodas ceļā. Ja mēs neprotamies ievākt augļus, mēs varam palikt pilnīgi tukšā – it kā mēs būtu strādājuši, pūlējušies, cietuši pilnīgi par velti. Apgrieztai Wunjo ir ļoti smalka nozīme: kustība duļķainā ūdenī, dabiskā kustība ir nenoteikta, var notikt daudz kas negaidīts, taču sasniegtais ir likumsakarīgs. Duļķains ūdens vēl nebūt nenorāda, ka kustība ir nepareiza – mēs to neredzam un nezinām, nevaram novērtēt.

Apgriezta Wunjo var liecināt par meliem un apmānu. Lauva ir godprātības un cēluma simbols. Jebkura vēlme melot vai pielietot viltību (it īpaši ar apgrieztu Wunjo) dod negatīvus rezultātus. Nedrīkst manipulēt. Uzticēšanās vai nu ir vai nav. Wunjo ir atklātības, degsmes un godīguma Rūna – ja kaut kas nav skaidrs, par to jārunā, ja kaut ko nevar paveikt, arī tas jāpasaka. Šeit neder spēles – nekādas.

Apgriezta Wunjo māca redzēt tumsā. Pēkšņi, no spožas Saules gaismas nonākuši tumsā, mēs neredzam pilnīgi neko un tikai pamazām sākam nojaust to, kas notiek mums apkārt. Ar apgrieztu Wunjo ir svarīgi nevis rīkoties, darboties, bet apjaust, saprast, saskatīt zīmes, kas palīdzēs virzīties tālāk.

Krīze pieprasa pašuzupurēšanos. Tulkojumā no grieķu valodas “krīze”, nozīmē “tiesa”. Jebkura krīze ir kvalitātes maiņa. Pašuzupurēšanās arī ir atteikšanās no līdzšinējā, lai dotos tālāk. Tas ir lēcienveida process, bet mums gribētos mainīties pakāpeniski. Taču patiesās, reālās, dziļās izmaiņas notiek mums negaidīti, pēkšņi, vētraini. Tā ir labprātīga ziedošanās. Kā mums jārīkojas, to izlemjam mēs paši. Mēs vērojam notiekošo un cenšamies saprast, ko no mums vēlas Dievs. Krīzes apmēri ir atbilstoši upura lielumam. Ja mēs vēlamies saglabāt esošo un tai pat laikā iegūt ko jaunu, mēs atrodamies aiz borta – mēs nevaram būt divi cilvēki vienlaikus. Divi viedokļi, divas pozīcijas ir iespējamas prātā, taču sirds pieņem tikai vienu. Ja mēs gribam būt gan te, gan tur – gan tādi, gan šādi, tas mūs noliek melīgā situācijā, kas ir bīstama ar apgrieztu Wunjo Rūnu.

Apgriezta Wunjo var apliecināt grūtības gūt jaunu enerģiju. Turpmākie notikumi būs kas jauns, pie tam negaidīts un nāks no citas puses, nekā, mūsuprāt, būtu iespējams. Mums atslābināti un mierīgi jāpieņem tas, kas ar mums notiek. Krīzes periodā mēs mokāmies, ciešam, jūtamies disharmoniski, jo mums negribas mainīt savu dzīvi un tas ir normāls pašsaglabāšanās instinkts, kas piemīt bioloģiskām, mehāniskām, pat pietiekami primitīvām sistēmām. Cilvēka garīgā sākotne nemitīgi pieprasa mainīties. Apgrieztas Wunjo prasība ir atļauja ielaist mums pašiem sevī izmaiņas un tās apgūt. Izmaiņas notiks bez mūsu līdzdalības – Wunjo ir atslābināšanās, gaismas un prieka Rūna, nevis spēka Rūna. Ja tā atnāk apgrieztā veidā, tas nozīmē, ka gaismu un prieku ir grūtāk ieraudzīt.

Mazliet it kā neiederīgi šeit skanēs vēl viens no Rūnas Wunjo simboliem – vara. Varas jēdziens parasti ir saistīts ar spēku, taču ezotēriski vara tiek saistīta ar spēju lūgt un nožēlot. Mūsdienās ir pilnīgi sajaukts vīrišķais un sievišķais. Vīrišķais tiek saprasts kā aktīvais, dinamiskais, radošais, kustīgais. Sievietei piemēro inertumu, pasivitāti, uzņēmību utt. Ezotērikā viss ir pilnīgi otrādi. Wunjo Rūna, kas saistīta ar vīrišķu zīmi, pieprasa atslābināties un nomierināties – tā ir raksturīgi vīrišķa enerģija, jo balstās mierīgumā. Arī senie indusi vīrišķo enerģētiku saistīja ar izteiktu kustīgumu, darbošanos, īstenošanos utt., taču Šiva – vīrišķais princips – ir miera iemiesojums. Lauva ir labs ne jau tad, kad viņš rēc vai dzenas pakaļ medījumam, bet gan tad, kad karaliski sēž un nedara neko. Lūk, šādi izpaužas varas un miera princips – mierīga atrašanās notikumu centrā.

Kad saņemam Wunjo, mēs esam līdzsvaroti, mēs vadām notikumus, it neko pat nedarot. Tā ir pati dziļākā un harmoniskākā integrācija, kad mēs atrodamies miera stāvoklī un nedarām neko, un tai pat laikā mēs ietveram visu savā redzeslokā un apzināmies notiekošo kā savu varu. Wunjo iesaka nerūpēties par pagātni vai nākotni: būtisks ir pašlaik esošais. Mums jāvēršas pie savām iekšējām rezervēm ne tāpēc, lai darbotos, bet gan tāpēc, lai apliecinātu savu varenību, savu mieru.

Lauvas zīmē un Wunjo Rūnā ir slēptas nopietnas vērtības. Šīs Rūnas parādīšanās ir saistīta ar Lauvas zīmi. Tas ir tas pats aspekts, kas saistīts ar mieru, kad mēs atslābināti atrodamies paši savu notikumu centrā, bet mūsos radušās vēlmes izrādās liktens sūtītas. Taču, lai šādi uztvertu liktens (egregora) vēlējumus, mums jāiemācās palēnināt iekšējo ritmu, kas mums ļaus sadzirdēt egregora balsi. Lūk, šī ir svarīgākā atslābināšanās, nomierināšanās un līdzsvarotības nozīme un būtība. Tad mēs jūtam, kas jādara, kā jārīkojas, tā arī rīkojamies un viss izdodas. Tā ir ar prātu neizskaidrojama intuīcija. Šeit nav runa par informāciju, kura nāk no debesu valstības, bet tā ir tieša to spēku gribas uztvere, kuri ved mūs pa mūsu dzīves līniju.

Cilvēks, kurš atrodas līdzsvara un mīlestības stāvoklī, izrādās ir ļoti pārliecinošs un varens nevis tāpēc, ka viņš pārliecina un uzspiež, bet tāpēc, ka viņā ir kaut kas neapšaubāms. Jo vairāk karalis mīl savu tautu, jo dižāk viņš valda. Jo vairāk viņš domā par tautu, jo nopietnāka ir viņa ietekme.

Ja mēs patiesi un sirdī mīlam savus tuviniekus, ja mēs patiesi mīlam savu augumu, patiesi vēlam sev laimi, mēs varam pār šo visu valdīt īpašas nepiepūloties. Ja mūs nomāc pretrunas un mēs esam nemierā ar to, kas ar mums notiek un paši ar sevi, ja mēs cenšamies pamācīt citus dzīvot, tātad mīlestības nav. Tā ir imperiāla filosofija, neauglīga filosofija.

Wunjo Rūna var simbolizēt kučieri, kura rokās ir groži. Kučieris ir it kā bezdarbībā, bet pajūgs brauc ātri un viņš ir atbildīgs par to ar visu savu būtību, bet nav vērts skriet zirgiem pa priekšu arī tad, ja jāsteidzas – viss notiek dabiskā ritmā.

Saņēmis Wunjo, cilvēks it kā saņem norādījumu iedziļināties sevī, savā spēka centrā. Varas principu var tulkot arī kā prasmi palikt pašam.

Nonākuši krīzes situācijā, mēs bieži metamies skaidrot attiecības ar cilvēkiem, naudu, informāciju utt. Wunjo mums atgādina, ka planētas pievelk Saules izstarojumi. Tas ir tikai starojuma spēks – izstarojumu un svētības centrs.

Tas, kas nepieciešams, atnāk pats. Liekais tikpat viegli aiziet. Mums tā ir iespēja attīrīties, izmainīties. Tā ir iespēja atbrīvoties no abpusējas piesaistīšanās. Mēs kļūstam kā Saule. Mēs piesaistām sev to, kas mums nepieciešams un to, kam mēs esam nepieciešami, bet tā nav pieķeršanās. Notikumos, kurus izraisa Wunjo, mēs nedrīkstam iesaistīties ārēji un pārsteidzīgi – mēs nedrīkstam būt darītāji, tikai vērotāji. Taču tā nav vērošana no malas, bet no vidus, no iekšpuses, no notikumu plūsmas esības centra, kas katrs mēs arī esam.

Mēs reti iedomājamies, ka mēs ejam pa dzīvi kā magnētiski fokusi – visapkārt mums vijas visdažādākie elementi, enerģijas, attiecības. Mēs vienlaicīgi esam koordinējošie novērotāji un vienotā veseluma kalpi: to apliecina Lauvas zīme un Wunjo. Pret visu jāizturas ļoti saudzējoši, taktiski un cēlsirdīgi. Karalis vienlaicīgi ir notikumu plūsmas vadītājs, iegansts un kalps. Lauvas zīme un Wunjo ir sevis upurēšana kopumam. Atklāsme var nākt tikai tad, ja ir notikusi atteikšanās no pasaulīgajām zināšanām. Tikai tas, kurš ir atteicies no visa, visu zaudējis, var iegūt debesu zināšanas – tikai tīrā traukā var ieliet vīnu. Tas pats notiek ar Wunjo. Lai arī neviens nezin, cik plaša ir šī situācija, bet Wunjo pavēl būt atbildīgam par notiekošā saglabāšanu. Rūna prasa nevis ārēju reakciju, bet dziļu savas lomas izpratni konkrētajā situācijā. Atslābināšanās un vēlreiz atslābināšanās ir vērtība. Cilvēka uzdevums ir sajust bioloģisko saikni ar notikumiem, neatrautību no straumes – ar savu klātbūtni mēs palīdzam straumei būt harmoniskai un nesadalītai. Mēs attīrām to, kas ar mums notiek, lai arī ārēji esam bezdarbībā. Tas ir mūsdienu psiholoģijā pazīstamais varas princips – cilvēks vienkārši grib. Lūk, tā ir ar spēku un saprātu savienota Lauvas kaislība. Realizējošā vara ir prasme būt vienlaikus pilnīgi atslābinātam un kaislīgi vēlēties, tāpēc īstenošanās vienkārši nevar nenotikt. Tikai nulles situācija ir izeja, ja cilvēks saka: “Man nekā nevajag šajā situācijā, es neko no tās nevēlos…” un tai pat laikā šajā tukšumā rodas pārliecība: “Es zinu, ka būs!”

Mēs reti domājam par to, ka viss, kas notiek pasaulē, sākas mūsu sirdī. Dzīve nesākas ar ārējām darbībām – visbiežāk kaut kas ir virs vai pirms tām. Tā ir tiekšanās bez pieķeršanās. Varu var iegūt tikai atsakoties no pasaules. Vara pieder tam, kurš ir pārstājis valdīt. Nedarīšana – protams, ka cilvēks nevar visu laiku nedarboties, nerīkoties.

Wunjo ir dziļa maģiska Rūna. Tā ir ļoti precīza zīme, kura atklājas tiem, kas spēj aiz ārēji labvēlīgas situācijas risināšanās un atslābināšanās ieraudzīt patieso, reālo, harmonisko varu. Šī vara nevis ārda, bet savieno esošo. Un no tās sastāv viss izplatījums. Kad mēs spējam saprast visdziļāko Wunjo aicinājumu: “Atsakies no pasaules un tā izlīs tev pie kājām!”, un pieņemam to iekšēji, mēs saprotam, ka tas ir smalkākais un ātrākais ceļš, lai uzvarētu apstākļus un pārvaldītu likteni un paši sevi. Jo mazāk mēs vēlamies, jo vieglāk mēs sasniedzam vēlamo; jo saudzīgāk mēs izturamies pret vēlmju enerģiju, jo reālāk mūsu vēlmes īstenosies. Iekšējās atslābināšanās fonā rodas iekšējais imperatīvs: “vajag!” Tā ir darbība no nulles punkta, kurai nekas nespēj pretoties.

Rūnām vienmēr ir taisnība. Šis apgalvojums jāpieņem kā aksioma. Uzticēšanās Rūnām ir pilnīga. Uzticēšanās ir saikne – Rūnām vienmēr ir absolūta taisnība – vienmēr un visos gadījumos. Neprasme uztvert Rūnu norādījumus ir saistīta ar prāta laiskumu vai jautājuma neaktualitāti. Šādos gadījumos atbildes var būt pilnīgi aplamas. Bet ne tāpēc, ka Rūnas melotu.

Ja sākotnējā darbā ar Rūnām uz kādu jautājumu nespējam saņemt mums saprotamu atbildi, ir jāmēģina citādi formulēt jautājumu – tad atnāks Rūna, kas palīdzēs saprast atbildi. Bet tā ir tikai sākumā – vēlāk nāk tās Rūnas, kuras dod konkrētas atbildes. Cilvēks, kurš regulāri strādā ar Rūnām nodrošinās ar meditatīvo enerģiju, kas viņam palīdz iedziļināties jebkurā Rūnā un to tulkot. Katrā situācijā ir iespējams atrast vienu no 24 šķautnēm un vienu no 24 Vareno ietekmēm.

Jo retāk mēs izvelkam Rūnas, jo precīzāka būs atbilde. Mācīšanās sākumā labāk zīlēt ne biežāk kā vienu reizi nedēļā un izvilkt tikai vienu Rūnu. Šāda sistēma disciplinē un iemāca rūpīgi atlasīt aktuālāko problēmu. Rūnu atbilde var būt izšķīdināta gan laikā, gan telpā. Mēs bieži tās mērām ar zemes mērogiem. Bet Rūnas var atbildēt par laiku, kas nav redzams no šīsdienas skatu punkta.

Rūnas ir ļoti smalkas zīmes – tās ātri noārdās no ārējās atmiņas. Tāpat kā sapņi.

Pareizai darbībai ar Rūnām iesaka izvilkt vairākas Rūnas un izveidot Rūnu rindu, kas palīdzētu maģiski iedarboties uz notiekošo. Šis interesantais darbošanās veids ļauj izzināt slēpto, kas neparādās katrā atsevišķā Rūnā. Ir neiespējami ietekmēt notikumus tikai ar vienu Rūnu. Ja mēs izliekam vismaz 3 Rūnas no labās puses uz kreiso, mēs jau iegūstam iespēju iejaukties situācijā. Ja mēs rakstām dienasgrāmatu, mēs varam iegūt slepenu informāciju par to, kas ar mums notiks, tāpēc, ja mēs vēlamies iegūt visslepenāko informāciju, mums jāraksta dienasgrāmata. Tā mēs pamazām varam atklāt mūsu dzīves neredzamās puses un izzināt sava liktens slēpto mehānismu. Mēs, piemēram, pamanīsim, ka saistībā ar kādu zināmu cilvēku mēs aizvien izvelkam vienu un to pašu Rūnu vai ar kādu citu ieraudzīsim attiecību dinamiku, kad aizvien parādās divas Rūnas, atkarībā no situācijas. Mēs ieraudzīsim, kā Rūnas vibrē, kā tās noteiktos laika posmos savācas noteiktos salikumos.

Wunjo Rūnai pilnībā atbilst Šambalas tēls. Katram ir atvērta ieeja tajā. Ar Wunjo Rūnu mēs nonākam līdzsvara joslā, kurā mums ir iespēja nonākt attiecībās ar Vadītāju. Šambalas vara ir neiejaukšanās. Lai gan mums dažkārt šķiet, ka tā iejaucas teju vai katrā mūsu solī, būtībā ir gluži otrādi – tikai ļoti retos gadījumos tā iejaucas mūsu dzīvē. Tā ir ļoti smalka, taču tai pat laikāīpaši svarīga ietekme. Tā nekad nav redzama, bet ir sajūtama kā iekšēja dvēseles balss. Tikai daži no mums spēj būt ciešā apzinātā saiknē ar Brālību. Tradicionālisti Šambalu uztver kā prātam pāri stāvošu, nevis reālu dzīvības centru. Tā ir miera josla, domu vadība caur sapratni; tā pārvalda evolūciju.

Ja mūsu dzīve ir izdevusies, ja mēs turpinām augt un pilnveidoties, tad Hierarhija ir ar mums. Tā mūs baro un dzirdina, mēs uztveram tās domas caur intuīciju. Koks aug dārzā un ražo augļus, un neraizējas par to, ko dara dārznieks. Koka uzdevums ir augt, tā ir viņa būtība. Dārznieks pats zin, kā par koku jāgādā. Dārznieks dārzā var parādīties pat ļoti reti, viņš biežāk sūta savus palīgus. Viņš varbūt ilgstoši neparādās pie tiem kokiem, kuri veiksmīgi aug un ražo.

Visbiežāk par Hierarhiju mēs domājam saistībā ar domām par mums pašiem, par mūsu vēlmi pašapliecināties. Saistība ar augstākās pasaules tēliem nav vārdos izstāstāma. Tie var izpausties kā dvēseles krīzes, spilgtas atklāsmes, kas ilgst tikai daļu no sekundes un zūd no apziņas it kā to nebūtu bijis. Taču dzīve radikāli mainās. Patiesais pārvaldnieks nav redzams. Viņš valda, bet viņš nav mums klāt. Spriedumi par kontaktiem ar viņu ir garīga līmeņa zaimi. Senatnē Brālības vārds vispār netika piesaukts. Dzīvē ir jābūt kaut kam tādam, kas netiek izrunāts – pat aiz cieņas un mīlestībā ne.

Taisnas Rūnas mantiskā nozīme

Notiekošais (notiekošā vispārējā nozīme): Krīzes beigas.
Izaicinājums (kas jādara un kāda īpašība jāizmanto): sapratne.
Piesardzība (ko nevajag un nedrīkst darīt): nedrīkst turpināt to, kas pabeigts.
Norādījums (kas noteikti jāievēro vai jādara): jāmeklē jauni avoti savā apkārtnē.
Padoms (vēlams, ieteikums): nevajag maksāt par saņemtajām dāvanām. Pieņemiet tās no sirds.
Mierinājums (kas jāņem vērā): mēs esam mazliet paaugušies…

Taisnas Rūnas sarežģījumi

Augļu pilns zars pats krīt rokās, bet ir jāprot to paņemt. Mēs bieži neprotam pabeigt iesākto. Mēs neprotam pielikt punktu. Mēs vēl un vēl atgriežamies sen mītos ceļos un brīnāmies, ka kājas ir kā ar svinu pielietas. Milzīga māksla ir radīt ko jaunu. Taču ne mazāk svarīga ir prasme iesākto pabeigt, uzlikt zīmogu un noglabāt arhīvā. Zināšanas pārvēršas sapratnē. Prieks apliecina kādreiz nosprostotas enerģijas plūdumu. Kāpēc cilvēks kāda posma nobeigumā pārdzīvo enerģijas uzplaiksnījumus un pacilājumu? Tādēļ, ka viņš atbrīvojas no pagājušā. Viņa dzimst enerģija nākamajiem darbiem. Kamēr nebija pabeigts iepriekšējais darbs, jauna enerģija nevarēja ienākt, jo iepriekšējā mācību stunda nebija beigusies. Kad mēs esam atraisījušies no iepriekš notikušā, beidzot kādu posmu savā dzīvē, gluži likumsakarīgi ir ļoti izteikti jūtami jaunas enerģijas un aizrautības uzplūdi. To var dēvēt par cerību vai par optimismu, vai par tiekšanos. Jaunais, tepat jau klātesošais dzīves posms piepilda mūs ar enerģiju, kas būs nepieciešama tā īstenošanai. Ja kļuvis priecīgi, viegli, gaiši, tātad tu esi saņēmis enerģiju jauniem darbiem.

Jaunā skaidrība pieprasa atteikšanos no veciem plāniem. Pēc paveiktā vienmēr ir nepieciešams atskatīties, – līdz ar paveikto aiziet arī bijušie priekšstati par nākotni, jo esam mainījušies mēs paši un mūsu viedokļi. Bet nedrīkst aizkavēt veco, aizgājušo, nedrīkst vilkt to līdzi. Taisna Wunjo cieši brīdina: necenties turpināt jau pabeigto!

Beidzoties kādam dzīves posmam, mums jābūt gataviem iemācīties pārskatīti visus iepriekšējos skatījumus, uzskatus, domas, vērtējumus. Nāk jauns redzējums un šķietami cita realitāte. Šis realitātes gaismā ir jāpārvērtē iepriekšējie un pilnīgi brīvi jāatsakās no vecajiem priekšstatiem. Mēs esam citi. Mums jāiemāca mūsu prātam atbrīvoties no vecām shēmām, jo šeit neder inerce. Tagad viss ir mainījies, viss ir cits: cits horoskops, cita zeme, citi cilvēki. Ilūzijas par iepriekšējā turpinājušos sagraus jau cita rūna, bet tad tas būs jau sāpīgi. Atjaunošanās ir neizbēgama, tad kāpēc to padarīt smagāku tā vietā, lai vairotu prieku un izdošanās jūsmu. Ir jāprot saņemt pārmaiņu augļus. Wunjo vēsta: Tagad, kad tavā dzīvē beidzas šis posms, atsakies no tā, kas bijis saistīts ar to, atstāj to pagātnē, nestiep to sev līdzi, attīries no tā, kas tev tagad lieks. Tev būs grūtības arī bez tā, jo nāksies īstenot jaunus uzdevumus. Attīri savu uztveri un neglabā uzticību tam, kas savu jau nodzīvojis.

Apgrieztas Wunjo mantiskā nozīme

Situācija: Krīzes tuvošanās.
Izaicinājums: Gaismas un ēnu spēlē ieraugi koku.
Piesardzība: dogmatisms.
Norādījums: Dzīvo šeit un tagad.
Padoms: Tu vari iziet pasaulē atklātu sirdi.
Mierinājums: Gaismas un ēnu spēle nav tas pats, kas labā un ļaunā spēle.

Apgrieztas Wunjo sarežģījumi

Tā parādās tikai kā krīzes priekšvēstnese. Šaubas, svārstīšanās un nenoteiktība – ir svarīgi par to pārdomāt, mācīties redzēt tumsā.

Kad mēs Saules gaismas nonākam pilnīgā tumsā, mums ir ciešāk jāieskatās, lai pie tās pierastu.

Šaubas, nenoteiktība un svārstīšanās ir savītas kamolā – vēsta apgriezta Wunjo. Kamols jāattin. Krīzes priekšnojautās nav vēlama rosīšanās, trauksme, nemiers. Sarežģījumi jāatrisina mierīgi, tie jāizprot. Pārdomas un miers ļauj kaut ko ieraudzīt duļķainā ūdenī.

Enerģija nāks tikai kā atbilde uz jauniegūtām atziņām. Ir nepieciešams jauns redzējums, lai atrastu izeju no krīzes. Pārbaudījumi dod jaunas atziņas.

Mums paliek tas, kas ir mūsu. Kas nav mūsu, tas aiziet. Visu, kas ir mūsu pašu, to mēs nēsājam līdzi vienmēr. To neviens mums nevar atņemt. Tas ir mūsu iekšējais “Es”. Tā ir atslēga, ar kuru atslēgt prieku, gaismu un savienošanos. Tad mēs sākam novērtēt mieru un bezdarbību.

Darbības sākotne ir briedums, aktivitātes sākotne – sapratnes, gribas impulss dzimst nepieciešamības apziņā. Visa pamatā ir Mīlestība – nevis zemes, bet Debesu, augstākā Mīlestība. Tas ir spēks, kurš pa Hierarhijas kāpnēm nāk lejup un baro mūsu cilvēciskās sirdis.