Ir tik daudz runāts par R.Steinera dzīvi, par viņa garīgajiem avotiem, par viņa mīlestības lietām, ka pat antropozofiem šīs runas vairs nepalīdz virzīties priekšu antropozofiskajā zinātnē, bet, pateicoties liekam patosam un elkveidībai, tikai bremzē.Kas vinš īsti bija? Mistiķis vai gaišreģis, vispārējs ģēnijs un eklektiķis? Kas bija šis cilvēks?Dazii uzskata, ka antroposofijas dibinātājs ir šarlatāns, bet citi viņu vēl šodien ciena kā mistikas meistaru. Mazliet par dzelzceļa ierēdņa dēla, kurš kļuva par jaunu pasaules uzskatu nesēju, R.Steiinera dzīvi.

Tulkoja no Kathrin Meier-Rust vacu online preses (Grosser Unbekannter der Moderne,NZZOnline) eiritmiste Julija Jansone.

Vācu presē ir tik daudz runāts par R.Steinera dzīvi, par viņa garīgajiem avotiem, par viņa mīlestības lietām, ka pat antropozofiem šīs runas vairs nepalīdz virzīties priekšu antropozofiskajā zinātnē, bet, pateicoties liekam patosam un elkveidībai, tikai bremzē.Kas vinš īsti bija? Mistiķis vai gaišreģis, vispārējs ģēnijs un eklektiķis? Kas bija šis cilvēks?

Daudzas viņa idejas rod pielietojumu mūsdienās un sniedz labus rezultātus: Valdorfa skolas un bērnudārzi, Demeter maize un antropozofiskā medicīna, speciālā izglītība, Arnikas ziede no Weledas. Šīs lietas atrod sevi plašajā pasaulē, dod panākumus praktiskajās jomās. Tam visam ir milzīga nozīme.

Rudolf Steiner. (Foto,Portrets, Wikipedia.de)

Rudolfs Steiners dzimis tieši pirms 150 gadiem – 1861.gada 27.februārī – vecajā Habsburg Empire stacijā Kraljevec ( Ungārijā, tagad Horvātija) . Viņš bija vecākais no trim bērniem Austrijas dzelzceļa ierēdņa ģimenē. Viņa tēva profesijas dēļ ģimene bija spiesta vairākkārt mainīt dzīvesvietu. Rudolf, pēc vidusskolas beigšanas, saņēma stipendiju un studēja Tehniskajā augstskolā Vīnē, kur viņš apguva matemātiku un dabas zinātnes. Bet paralēli viņš aizrāvās ar filozofiju, vēsturi un literatūru, kā dēļ 22 gadu vecumā nolēma pārtraukt studijas augstskolā. Sāka strādāt par mājskolotāju un gandrīz 20 gadus pavada kā ārštata rakstnieks, redaktors, Encyclopedias veidotājs, kritiķis, žurnālists un literāts kafejnīcā (Kaffehaus).

Viņš regulāri pārdzīvo laika spiedienu un finanšu trūkumu, un, kā iespējamais autodidaktisks, akadēmisko karjeru nekad nav sācis. Tomēr 1894. gadā viņš publicē ” Brīvības filozofiju” ,ko pats Steiner vienmēr ir uzskatījis par savu pamatdarbu. Ilgus gadus viņš strādā par Gētes zinātnes rakstu redaktoru Veimārā un tomēr nolemj atstāt šo vietu, jo sīkie filoloģiskie darbi nav viņa sirdslieta.

Kā dedzīgu Nīčes sekotāju, šajā laika Steineru var nosaukt par “individuālistisku anarhisti” un ateistu. 1897. gadā viņš pārceļas uz dzīvi Berlīnē un apprecās ar savu bijušo saimnieci Veimārā. Darbojas kā redaktors un vakarskolas skolotājs. Šajā laikā viņu bieži var satikt Berlīnes bohēmas aprindās. Vecie draugi mana naudas trūkumu, tieksmi pēc alkohola un ļoti nestabilu eksistenci. Steiner pats vēlāk šo posmu sauc par “nonākšanu ellē”.

——————————————————————–

Noslēpumains lūzums.

Bet tad notiek neprognozējamais! 1900. gada septembrī Steiner tiek aicināts uz lekciju Teozofijas bibliotēkā Berlīnē. Oktobrī,Teozofijas auditorijā viņš uzsāk lasīt 26 sērijas garu lekciju ciklu par misticismu. Divus gadus vēlāk, Rudolf Steiner jau ir vācu Teozofijas biedrības ģenerālsekretārs.

Tagad ikdienā viņš apgrozās nevis bohēmistu, bet bagātnieku vidē. Dodas ceļojumos uz Londonu, Briseli, Parīzi. Iepazīstas ar 34 gadus veco aktrisi Marie von Sīvers, kas nākusi no aristokrātu dzimtas, kuru pēc kāda laika arī apprec. Steiner idejas ir mainījušās – ateists, kurš savā laikā theosofiju uzskatīja par liekulību, tagad runā par karmu, reinkarnāciju un kristietību, kā mistisku faktu.

Skeptiķi, protams, saskata tajā iespēju atbrīvoties no naudas trūkuma un vēlmi pēc varas. Antropozofijas sekotāji tomēr uzsver viņa, jau kopš jaunības gadiem attīstīto, sajūtu spēku un neparasto uztveri. Neantropozofiskie biogrāfi konstatē vienu lielu izmaiņu jeb lūzumu.

Reliģijas vēsturnieks Helmut Zander savā vērienīgajā pētījumā par vācu antropozofiju, rakstot Rudolf Steinera biogrāfiju, paredz “ilgstošu pārejas un izmaiņu procesu” un uzdod jautājumu: “vai ir iespējama izzināšana bez robežām?”

(“Šo garīgās skološanās ceļu viņš līdz noteiktai, vispārēji pieejamai pakāpei aprakstīja grāmatā „Kā iegūst atziņas par augstākām pasaulēm?”, kā arī dažos citos darbos un daudzās lekcijās.” : www.aplis.lv)

Teosofija tiek uzskatīta par pirmo nekristīgo reliģiju Eiropā. 19. gadsimtā Eiropa ir zaudējisi visu savu noteiktību: vēsturiski kritiskajos pētījumos kristietība tika atzīta kā tikai viena no daudzajām reliģijām, eiropeiskā kultūra kā tikai viena no daudzajām pasaules kulturām. 1875.gadā Krievijas spirituālististe Helēna Blavatska atgriežas pie Theozofijas un piedāvā “supersensibles” un augstākās zināšanas, propagandējot mužīgo garīgo pasauli.

—————————————————————-

Mistiskā “kosmogonija”.

KOSMOGONIJA (gr. kosmos ‘Visums’ + ģenētiskā iedzimšana’)

Šim garīgās pasaules uzskatam Eiropā tajā laikā piederēja magnētisks spēks, kurš izpaudās dažādas pieredzējušo pretinieku formās. 1912.gadā teozofijā, kas vairāk orientēta uz Indiju, notika lūzums tieši tik svarīgajā kristietības jautājumā. R.Steiners dibina Anthroposofisko biedrību Ķelnē. Gandrīz visi vācu teozofi paliek viņam uzticīgi un kļūst par anthroposofiem.(Antroposofija – zinatniska cilvēka izzināšana).

Līdz tam Steiners, produktīvi darbojoties, izstrādā lielu anthroposofijas “ēku”, noliedzot apmēram 30 kanoniskās grāmatas. Tā būtībā ir grandioza slēptā (okultā) “cosmogonija”, kurā apvienojas dažāda veida zināšanas un zināšanu jomas – dabas zinātnes, kultūras un reliģijas vēsture, evolūcijas vēsture, kā arī zinātnes par cilvēci, planētu Zeme un kosmosu.

To visu Steiners panāca ar “garīgiem redzējumiem”, “ar papildu maņu uztveri”, un šos “faktus” viņš spēj arī pierādīt zinātniski un loģiski pamatot. Šo savu psihisko uztveri viņš pierāda ar humoru un pārliecību, finālā aicinot pašiem viņa paziņojumus pārbaudīt zinātniski. Tieši tas būtu mūsdienu antropozofu uzdevums.

Šajā laika posmā ticis sarakstīts milzīgs lekciju skaits. Aptuveni 20 gadu laikā, Steiner ir vadījis gandrīz 6000 lekcijas. Novadīt 6 lekcijas trīs vietās un trīs dienas pēc kārtas, priekš viņa nebija nekas neparasts. Tajā laikā R.Steiner piedzīvo lielu apmeklētāju skaitu, kuri meklē viņa padomu. Viņa pirmā antroposofijas ” meita” bija mākslas kustība eiritmija ( ar ko raksta tulkotājai ir gods nodarboties, īpaši ārstnieciskā jomā), kā arī “bioloģiskā” arhitektūra, sociālās reformas un pedagoģiskās idejas. Bez tā visa – antropozofiskās zāles, baznīcas (“kristiešu kopiena”) un visbeidzot biodinamiskā lauksaimniecība.

Jau tajā laikā atsauksmes par Steiners bija dažādas un pretrunas pilnas. Stefans Cvaigs viņu sauca par aizraujošo cilvēku ar magnētisku spēku un milzīgu izglītību . Kurts Tucholskij noliedza: “Tas viss ir lietots un nobružāts, slikti stilizēts .” Hermanis Hese attālinājies no “spastiskā burvja”, kā viņš dēvēja Stainer, bet Hristians Morgensterns kļūst par viņa atbalstītāju.

1924 gada rudenī Steiner spēki bija izsmelti un viņam nācās atcelt savas lekcijas. Tāpat kā daudzas lietas viņa dzīvē, arī nāves cēlonis nav skaidrs – viņš nomira 1925.gada 30.martā. Ir aizdomas par toksisku ietekmi vai vienkārši vēzi, bet pierādīts tas nav.

“Diez vai vēl kāda intelektuāla personība 20.gadsimtā ir attīstījusies tik spēcīgi un atstājusi tik lielas sekas izglītības un dzīves reformās kā Rudolfs Steiners, ” raksta viņa biogrāfs Heiners Ulrihss. Un diez vai kāds akadēmiskā pētniecībā tomēr ir tik maz pētīts un tik labi pazīstams modernismam.

———————————————

Atzīmējot gadadienu

Rudolfa Steinera 150. dzimšanas dienai par godu ir daudz pasākumu. Piemēram no 24. līdz 28 februārim var doties ar vēsturisku, antropozofiskā dizainā veidotu, speciālu vilcienu no Ķelnes caur Kraljevecu uz Vīni. Sīkāka informācija: www.rudolf-Steiner-2011.com