Mums bieži pienāk saucieni pēc palīdzības no cilvēkiem, kas garu ietekmē diemžēl iesaistījušies organizācijās, un kuri tagad šos cilvēkus moka un samaitā, kamēr dzīve kļūst par smagu apgrūtinājumu. Mēs saņemam lūgumus pēc palīdzības no cilvēkiem, kuri apmeklē biedrības, kurās praktizē indiešu elpošanas vingrinājumus. Nepacietīga vēlēšanās piekļūt neredzamajai pasaulei šos cilvēkus mudina pievērsties vingrinājumiem, par kuru bīstamību viņi pat neiedomājas, kamēr nav par vēlu, kamēr nepasliktinās veselība un gara stāvoklis. Un tad viņi nāk pie mums un lūdz palīdzību, kuru mēs, par laimi, varam sniegt, kaut arī daži būtu nonākuši līdz neprāta robežai.
Tāpēc plaša spektra garīgajā literatūrā sastopam daudzus brīdinājumus, lai cilvēki uzmanās no jebkuriem austrumu elpošanas vingrinājumiem, jo rietumu cilvēkiem tie nav derīgi. Mūs apbēdināja ziņa par kādu studentu, kurš patlaban ir smagi slims sakarā ar elpošanas vingrinājumu praktizēšanu. Tāpēc mēs domājam, ka lietderīgi vēlreiz formulēt galvenās atšķirības starp austrumu un rietumu metodēm, lai saprastu, kāpēc labāk atturēties no šādiem vingrinājumiem.
Pirmkārt, jāsaprot, ka gara un matērijas evolūcija notiek vienlaicīgi. Gars evolucionē, dzīvodams vadītājos no blīvas matērijas un strādā ar materiālu, kurš atrodas pasaulē. Tātad, garam attīstoties, matērija attīrās, jo ar to strādājis gars. Attīstītākie gari, protams, sev piesaista smalkākas matērijas, nekā tie, kas atrodas evolūcijas attīstības ceļa aizmugurē. Bet augstāk attīstītas rases ķermeņu atomi ir jūtīgāki nekā seno tautu ķermeņu atomi.
Tātad, Rietumu attīstīto cilvēku atomi atsaucas uz vibrāciju viļņiem, ar kuriem pagaidām nespēj kontaktēties cilvēki ar austrumnieciskiem ķermeņiem. Elpošanas vingrinājumus izmanto, lai pamodinātu austrumu pretendentu snaudošos atomus, šī enerģētiskā stimulācija nepieciešama, lai tiem paceltu vibrāciju līmeni. Amerikāņu indiānis vai bušmenis gadiem varētu bez riska veikt šos vingrinājumus, bet pavisam citādi tas ietekmē cilvēkus ar ļoti jūtīgu rietumniecisko ķermeni. Jau dabiskas evolūcijas gaitā viņu ķermeņa atomi ir kļuvuši jūtīgi, un, kad cilvēks saņem papildus stimulāciju no elpošanas vingrinājumiem, atomi sāk streikot un ļoti grūti ir atjaunot tiem atbilstošu līdzsvara stāvokli.
Būs labāk, ja pieminēšu, ka autoram ir šāda atbilstoša personiskā pieredze. Pirms daudziem gadiem, kad viņš uzsāka Ceļu, kad viņam piemita raksturīgā nepacietība, kas dabīga kaislīgiem zināšanu meklētājiem, viņš izlasīja par elpošanas vingrinājumiem, kurus publicēja Svami Vivekānanda, un sekoja instrukcijai. Pēc divām dienām viņa smalkais ķermenis tika izgrūsts no fiziskā. Sajūta bija kā staigājot pa gaisu, nebija iespējams nostāties stabili uz kājām; likās, ka viss ķermenis vibrēja ar milzīgu frekvenci. Tad palīgā nāca veselais saprāts. Vingrinājumus pārtrauca, taču vajadzēja divas nedēļas, kamēr atjaunojās spēja normāli staigāt stabilā gaitā un beidzās nenormālās vibrācijas.
Teika stāsta, ka tos, kam nebija kāzu tērpa, izraidīja. Ja sākumā mēs neattīstīsim dvēseles ķermeni, jebkurš mēģinājums ielauzties neredzamajā pasaulē draudēs ar nelaimi, un katram skolotājam, kurš māca apgūt neredzamās pasaules sasniegšanas paņēmienus, nevar ticēt. Ir tikai viens ceļš pacietīgi un neatlaidīgi labie darbi.