Neviens, kas bieži maina mācību sistēmas, nekad nesasniegs jūtamu progresu garīgajā attīstībā. No sākuma tādi cilvēki var būt Jaunās Domas piekritēji, tad var mēģināt apgūt jogas elpošanas paņēmienus un meditatīvās pozas, tad izmēģināt mistiskās lūgšanas.

Katra no šīm sistēmām ir vērtīga jau pati par sevi, bet šo vērtību apzināties tikai tādā gadījumā, ja cilvēks sākumā iedziļinās vienā sistēmā. Visas sistēmas trenē apziņu un sekmē indivīda intelektuālo spēju attīstību.

Te arī slēpjas to nozīmīgums, bet ne pašos vingrinājumos, kuri nedrīkst kļūt par pašmērķi.

Ja mēs nopietni nolēmām sākt nodarboties ar okultiem pētījumiem un padarīt tos par ko vairāk kā fragmentāru vieglu lasīšanu, tad ir jāizvēlas mums piemērotu sistēmu un uzticīgi jāseko tai līdz brīdim, kad sasniegsim ja ne galīgo mērķi, tad vismaz noteiktus praktiskus rezultātus uz nepārtraukta apziņas paplašināšanās fona. Tikai pēc tam ir lietderīgi eksperimentēt ar metodēm, kuras bija izstrādātas citos Ceļos un ar to palīdzību panākt īpatnējo tehnikas un filozofijas saplūšanu. Tas, kurš vienā jomā nav sasniedzis augstu līmeni, riskē kļūt par diletantu.

Jebkurš cilvēks, kurš praksē iemācījies pārvaldīt dažādas garīgās pilnveidošanās metodes izmantošanu, zina, ka metodei jāatbilst viņa psiholoģiskajam tipam un vispārējam attīstības līmenim.

Rietumu cilvēki, it īpaši tie, kuri mistikā izvēlās tieši okulto Ceļu, bieži savus meklējumus iesāk tādā garīgās attīstības stadijā, kuru austrumu guru novērtētu kā absolūti negatavu.

Tātad, metodei, kura pretendē uz vispārējo pieejamību rietumu cilvēkam, obligāti ir jāietver tehnikas nulles līmenis, kuru kā pirmo pakāpienu apgūt nebūs grūti pat visneattīstītākajiem mācekļiem. Vairumā gadījumu ir pilnīgi bezjēdzīgi aicināt tādus neofitus tūlīt sasniegt metafiziskus augstumus, jo bez šī pakāpiena viņi nespēs nodarbības pat uzsākt.

Lai Rietumos kļūtu pielietojama, jebkurai garīgās attīstības sistēmai ir jāatbilst dažām noteiktām prasībām.

Pirmkārt, tās pirmajai tehnikai jābūt viegli uztveramai ar racionālu prātu.

Otrkārt, paņēmieniem, kurus izmanto augstāko apziņas horizontu attīstības stimulācijai, jābūt pietiekami spēcīgiem un piesātinātiem, lai izlauztos caur vienkāršā Rietumu cilvēka diezgan biezo sargājošo apvalku, kurš vispār nelaiž cauri smalkās vibrācijas.

Treškārt, tā kā tikai nedaudzi eiropieši, kad Eiropā galvenokārt priekšroku dod materiāliem labumiem, noskaņoti vientuļnieka dzīvei, tad piedāvātās metodes nedrīkst apgrūtināt mūsdienu vīriešus un sievietes, kuri Ceļa sākumā nodarbībām varēs veltīt tikai īsu brīdi uz ikdienas darbu rēķina.

Viņiem jāiemācās pārvaldīt tehniku, kura dod iespēju viegli koncentrēties un tik pat viegli atslābināties, jo eiropas pilsētas kņadā nav iespējams nepārtraukti saglabāt nepieciešamo augsta psihiska sasprindzinājuma stāvokli.

Pieredze rāda, ka psihiskās attīstības metodes, kuras efektīvas vientuļniekam, noved cilvēkus, kuri seko šīm metodēm mūsdienu civilizācijas sasprindzinātās slodzes apstākļos pie neirozēm un nervu sabrukuma.

Turpinājums sekos


Piezīme: Fragments no Dion Fortune (1891-1946) grāmatas "Mistiskā kabbala"