Teritorijās, kurās ir lielāks ticīgo īpatsvars, ir vērojams lielāks noziedzības, pašnāvību, abortu un seksuāli transmisīvo slimību (STS) izplatības līmenis.
No attīstītajām nācijām visreliģiozākās ir Amerikas Savienotās Valstis (ASV), kurās 85 procenti iedzīvotāji sevi sauc par ticīgajiem. ASV ir vienīgā attīstītā valsts, kurā vairums iedzīvotāju atzīst, ka reliģijai viņu dzīvē ir ļoti svarīga loma.Ja dažu reliģijas aizstāvju pārliecība, ka ticība Dievam ir saistīta ar morāli un ētiku, būtu pamatota, tad ASV vajadzētu būt teju paradīzei Zemes virsū. Taču fakti saka pretējo ASV ir viena no disfunkcionālākajām nācijām pasaulē; slepkavību, pusaudžu grūtniecību un STS skaits šajā valstī ir daudz lielāks nekā citās attīstītajās valstīs.
Turklāt saistība starp ticību un sociālajām problēmām ir skaidri saskatāma, arī salīdzinot dažādus ASV reģionus. ASV dienvidu un centrālajos apgabalos, kur ticīgo īpatsvars ir vislielākais, ir vairāk slepkavību, seksuāli transmisīvo saslimšanu un dažādu sociālo problēmu nekā ASV ziemeļaustrumos, kur sekulārie uzskati ir tikpat izplatīti kā Eiropā. Turklāt ir vērojama sakarība, ka augstāks noziedzības līmenis ir tajos štatos un pilsētās, kur vairums iedzīvotāju atbalsta republikāņu partiju, kura tradicionāli pārstāv konservatīvo kristiešu intereses.
Šie un dati par 17 citām valstīm ir apkopoti pētījumā, kura rezultāti pirms divarpus gadiem tika publicēti žurnālā Journal of Religion & Society: http://moses.creighton.edu/JRS/pdf/2005-11.pdf. Pētījuma autors secina, ka sekulārās demokrātiskās sabiedrībās ir zemi sociālo disfunkciju rādītāji, savukārt reliģiozās sabiedrībās šie rādītāji ir augstāki. Vismazāk reliģiozajās valstīs Japānā, Francijā un Skandināvijā ir viszemākie vardarbīgu noziegumu, abortu, STS un jauniešu mirstības rādītāji.
Viens no iemesliem augstajam pusaudžu grūtniecības, abortu, STS un seksuāla rakstura noziegumu izplatībai reliģiozās sabiedrībās ir ticība uzskatam, ka dzimumdzīve ārpus laulības un bez mērķa ieņemt bērnu ir grēks, savukārt atturība no dzimumdzīves liels tikums. Jaunieši, kas audzināti, uzspiežot šādu viedokli, ir mazāk izglītoti par kontracepciju un izsargāšanos no slimībām, turklāt ir lielāks risks, ka šādā garā audzināti cilvēki, nespējot tikt galā ar savām seksuālajām dziņām, tās realizēs spontāni un agresīvi.
Dažādu sociālo disfunkciju izplatību reliģiozās sabiedrībās varētu veicināt apstāklis, ka tajās ir pieņemts nerunāt par problēmām, kas bieži vien nozīmē to neatzīšanu un nerisināšanu.
Iespējams, šie dati daļēji skaidrojami arī ar to, ka reliģiozi dogmatiski uzskati, kuri bieži ir saistīti ar ticību Dievam, vairāk raksturīgi mazizglītotiem cilvēkiem ar zemāku iekšējo morāles un ētikas izjūtu. Ja cilvēka morāle balstās uz reliģiskiem uzskatiem un nāk no vēlmes būt labam, izpatikt Dievam, kā arī no bailēm par sodu, nevis no iekšējās izjūtas un nepieciešamības, tad tā ir mazāk noturīga. Tas savukārt nozīmē, ka kritiskos brīžos, piemēram, kad cilvēks ir emociju pārņemts vai atrodas seksuālo dziņu varā, viņš var rīkoties savtīgi un savu vēlmju apmierināšanas nolūkā var ignorēt citu cilvēku tiesības.