Dažādi cilvēki atšķirīgi izprot jēdzienu – reliģija. Arī starp ticīgajiem nav pilnīgas vienprātības šinī jautājumā. Tomēr, apkopojot datus no dažādām pasaules reliģijām, mēs iegūstam šim vārdam objektīvu skaidrojumu.

Reliģijas būtība

Vārds reliģija cēlies no Latīņu vārda – religios (augstākas varas, īpaši Dieva, kā personības atzīšana un šīs atzīšanas izpaušana īpašā psiholoģiskā noskaņā).

Dažādi cilvēki atšķirīgi izprot jēdzienu – reliģija. Arī starp ticīgajiem nav pilnīgas vienprātības šinī jautājumā. Tomēr, apkopojot datus no dažādām pasaules reliģijām, mēs iegūstam šim vārdam objektīvu skaidrojumu: Reliģija – līdzeklis ar kuras palīdzību ticīgajam ir iespēja iepazīt DIEVU. Reliģija ir Dieva likumu kopums. Tā, pēc būtības ir zinātniskas prakses sistēma, ar kuras palīdzību cilvēkam ir iespēja nonākt saskaņā ar Dieva likumiem, iepazīt Dievu pilnībā pakļaujoties Dieva gribai.

Reliģijas morāle

Valstī labs pilsonis ir tas, kurš pareizi saprot un izpilda valsts izdotos likumus. Tam, kurš nerēķinās ar valsti, ignorē tās likumus un grauj sabiedrisko kārtību jārēķinās ar valsts varas sankcijām pret viņu. Šāds indivīds, no valsts varas puses raugoties ir slikts pilsonis. Līdzīgi ir ar Dieva likumiem. Tas, kurš tos ignorē ir ateists, neticīgais. Tas, kurš tos ievēro – reliģiozs cilvēks.

Par reliģiju nevar saukt ļaužu kopu, kura apvienojas pēc principa – “es ticu, tu tici – ticēsim kopā”. Ticēt var jebkam, pat pilnīgi abstraktām idejām. Reliģijai jābūt filozofiskam fundamentam. Reliģija bez filozofijas ir sentimentālisms (bieži vien fanātisms) un filozofija bez reliģijas ir bezjēdzīga prātuļošana.

Reliģijas filozofija pēc būtības
(četri reliģijas balsti. Šie balsti ir aprakstīti Vēdās.)

Žēlsirdība

Esot žēlsirdīgi mēs apzināti nedarām pāri citiem un tādā veidā neradām savai dzīvei negatīvas sekas. Iemīlot dzīvo radību - ”Iemīlot savu tuvāko, kā sevi pašu”, mēs iepriecinām Dievu. Dieva prieks ir mums par svētību.
Lielākie šķēršļi šī principa sasniegšanā – rupja izturēšanās pret apkārtējo vidi, ieskaitot psiholoģisko vardarbību; vardarbības ceļā iegūtu produktu lietošana uzturā (gaļa, zivis, olas)

Patiesums

Esot patiesi un godīgi mēs nemānām nedz sevi, nedz citus, tādā veidā atbrīvojoties no rakstura vājībām un egocentriskas domāšanas, kas būtībā traucē sasniegt izraudzīto mērķi – Dievu.
Lielākie šķēršļi šī principa sasniegšanā – lepnums, aizraušanās ar azartspēlēm, finansu mahinācijas.

Tīrība

Esot tīrīgi ne tikai ārēji, bet arī iekšēji mēs iegūstam augstāku „garšu” – spēju baudīt Dieva klātbūtnes sajūtu un laimi, ko sniedz šī klātbūtne. Šinī brīdī mums „negaršīga” kļūst klaji materiālistiska darbība.
Iekšējās tīrības nosacījums ir tikumīga dzīve.
Lielākais šķērslis šī principa sasniegšanā – dzimumattiecības ārpus laulības dzīves ietvariem.

Askētiskums

Askēze nozīmē atteikšanos no kaut kā lai kaut ko iegūtu. Šajā gadījumā mums jāatsakās no rakstura vājībām, kuras traucē garīgi pilnveidoties. Veicot pareizas askēzes mēs vairojam sevī garīgo enerģiju, attīstām saprātu un izturību lai sasniegtu izvēlēto mērķi.
Lielākais šķērslis šī principa sasniegšanā – apreibināšanās līdzekļu lietošana (alkohols, cigaretes, narkotikas).

Cilvēks, kurš brīvs no šiem netikumiem ciena šo ķermeni kā Dieva templi un šo dzīvi, kā iespēju iemācīties būt kontaktā ar Dievu. To tad arī varētu nosaukt par īsteno reliģiju. Reliģiju pēc būtības.

Piezīme: Agris Vanags