Kad jūs esat nervozi, satraukti vai nospiesti, nepieciešams atslābināties jeb relaksēties. Taču kā to izdarīt? Parasti to nezin, un tā mūsu acis redz tik parasto satraukto cilvēku, kurš ir sasprindzis kā atspere. Cilvēks gan mēģina relaksēties, taču kļūst arvien saspringtāks. Nespēdams salauzt šo burvju loku, viņš vienkārši aizdedzina cigareti vai pastiepj roku pēc dzēriena glāzes.
Kāda mana draudzene reiz stāstīja, ka, cenšoties relaksēties, viņa veselu nedēļu nav varējusi iemigt. “Tas izklausās pēc paradoksa”, viņa sacīja,”es vienkārši kļūstu vājprātīga, cenšoties relaksēties, bet nezinu, kā to izdarīt”. “Vai jūs kaut kas satrauc?” es vaicāju. “Varu zvērēt, ka nekas.”
ad es piedāvāju izdarīt relaksācijas vingrinājumu, kādu izdarām manā klasē. “Nogulieties uz paklāja!” es viņai teicu un nolaidu aizkarus, lai radītu pustumsu. Cieta grīda relaksācijai ir labāka nekā mīksts dīvāns. Desmit minūtes mēs izdarījām relaksācijas vingrinājumus, kas aprakstīti šīs nodaļas beigās. Kad mēs pabeidzām, viņa žāvājoties sacīja: “Tas tiešām ir brīnišķīgi! Jūs varbūt neticēsiet, bet es ‘ESMU atpūtusies. Bez tam es tagad zinu, kas to izsauca”. Un viņa sāka stāstīt man par savu problēmu. Viņa apzinājās, kādēļ viņai nav izdevies pārvarēt grūtības sakarā ar nespēju relaksēties. Atļaujot vienam saspīlējumam radīt otru, viņa apzinājusies sevi lamatās, netiekot no tām ārā.
Esmu pārliecināta, ka arī jums tā ir gadījies. Jūs noteikti atminēsiet kādu vienkāršu piemēru, kad jūs meklējāt kādu svarīgu dokumentu savā galdā un nevarējāt to atrast. Pēc tam jūs to meklējāt arvien ātrāk un ātrāk, un beidzot jūs apvainojāt savu sievu, ka viņa esot to nolikusi nevietā. Pēc tam, kad bijāt nomierinājies, vēlreiz visu mierīgi pārskatot, jūs meklēto atradāt tieši tur, kur tam arī vajadzēja atrasties.
Jūs vairākas reizes SKATĪJĀTIES uz TO, vienīgi NEREDZĒJĀT, jo jūsu redzi traucēja saspīlējums. Nav gala trikiem, ko izspēlē šāda saspringtība, ja tam atļauj kļūt par ieradumu. Jūsu prātu tā pārpilda rūpes un raizes, ka jūs nespējat lietas pareizi saskatīt. Kas notiek, kad jūs gribat relaksēties, bet nevarat? Parasti jūs sevi dzenat, kamēr kļūstat vēl nervozāki. Tas radies no mūslaiku cilvēka trakās steigas. Viņš steigā strādā, steigā ēd, steigā mīl un steigā pat atpūšas.
Skaistas kontemplatīvas dzīvošanas māksla ir galīgi aizmirsta. Ikviens ir pārāk aizņemts, tādēļ ari neirastēnija, bezmiegs, nervozas sirdskaites, aizcietējumi, gremošanas traucējumi, galvas sāpes un citas slimības, kas radušas no relaksācijas trūkuma.
Mentālais nemiers bieži izsauc ķermeņa slimības. No tā izriet, ka auguma ārstēšana vien ne vienmēr būs pietiekoša, jo arī prātam ir nepieciešama dziedināšana.
Pēc psihosomatiskās medicīnas koncepcijas čūlas un artrīts var rasties kā sekas tādām emocijām, kā bailes, skaudība, dusmas, greizsirdība.u.c.
Mēs neapzināmies, zem kāda sloga cilvēks dzīvo lielajās pilsētās. Tas bieži priekšlaicīgi padara viņu vecu un slimu, nervozu, nogurušu no dzīves un bailēm no nāves. Pavērojiet ļaudis kādā dzīvā ielā. Viņu sejas ir sasprindzinātas no rūpēm, bailēm un vilšanās. Bieži var redzēt, ka viņi runā paši ar sevi, rauc pieri, krata galvu. Rodas iespaids, ka viņus kāds vajā. Viņus satrauc un apmulsina tādas niecīgas lietas, kā nevietā noliktas cigaretes, pazudusi sērkociņu kastīte. Viņu dzīvei trūkst prieka, tā vienkārši ir nepārtrauktu un nebeidzamu darbu rinda.
Relaksācijas svarīgumu nekādā gadījumā nevajag par zemu novērtēt; ikvienam cilvēkam .ir jāiemācās tās tehnika.
Ķermeņa un prāta relaksācijai Jogas treniņos vienmēr ir bijusi galvenā loma.’ Jogi apzinās, ka neviens cilvēks nevar sasniegt garīgo apgaismību, ja viņa prāts nav stingrs un mierīgs, ja ‘viņa muskuļi ir sasprindzināti un stīvi. Jogu meditācijās prātam jābūt absolūti mierīgam. Tādēļ viņi ir izgudrojuši speciālus fiziskus un mentālus vingrinājumus, kas pakāpeniski relaksē prātu un muskuļus.
Šie vingrinājumi ne tikai dod iespēju cilvēkam pārvaldīt savas domas un emocijas, bet palīdz padarīt lokanus arī viņa stīvos audus un muskuļus. Pastāvīga šo vienkāršo relaksācijas vingrinājumu prakse padarīs jūs spējīgus “izmest no galvas” un atvairīt visas nevēlamās domas tādā pat veidā, kā jūs nodzēšat gaismu, kad tā jūs traucē. Jogā ir auguma pozas, kas nomierinoši iespaido prātu. Piemēram, lotosa pozā sēž, praktizējot meditāciju un koncentrāciju. Fiziskā poza iespaido prātu, un arī otrādi. Ja cilvēks, kurš jūtas nospiests, nopeldas, ātri skrien vai met kūleņus, viņš uzreiz sasparojas. Līdzīgā kārtā ērti uz dīvāna atlaidies cilvēks tūliņ pietrūkstas kājās, dzirdot labas vai ļaunas satraucošas ziņas.
Pilnīgi relaksēts muskulis izlādē ļoti maz elektrības. Ja ķermenis ir relaksējies un mierā, tas gandrīz neizlieto dzīvības enerģiju, ko Joga sauc par prānu. To, ka lielākā cilvēku daļa nezin, kā relaksēties, parādīja dr.Ed.Jēkabsons Čikāgā, kurš bija izgudrojis aparātu relaksācijas pakāpes pārbaudei. Novērojot dzīvniekus un to dzīves veidu, Jogi atklāja, ka tīģeris un leopards ir labākie paraugi spējai pilnīgi relaksēties. Novērojiet kaķi, kas ir tīģeris miniatūrā, kā tas staipās un žāvājas, cik ļengans kļūst tā augums, kad tas atpūšas. Mēģinot to pacelt, tas karājas jūsu rokās kā mitrs dvielis. Kad jūs esat noguruši, mēģiniet imitēt kaķi, un, relaksējušies, guliet uz paklāja.
Lasīju Antuanetes Donelli rakstu “īsa atpūta uz cietas grīdas atbrīvo no nervu sasprindzinājumiem”. Tajā teikts, ka kāda ļoti aizņemta sieviete administratore savu jaunavīgo vitalitāti piedēvē gulēšanai uz grīdas bez spilvena, kad vien viņa jūt vajadzību relaksēties. Viņa saka, ka pat piecu minūšu ilga atpūta uz grīdas atšķetina viņas nervus un aizdedzina viņā jaunu dzirksteli. Viņa ieteic to pašu vieglos bezmiega gadījumos un saka, ka ikviens var “izlocīt” sasprindzinājumu no organisma ar stiepšanos, staipīšanos un locīSanos no galvas līdz kājām vien.
Atceros, reiz atradu kādu savu draudzeni apģērbtu un izrotājušos guļam uz grīdas. “Ko jūs, Bernardīne, tur darāt?” – “Relaksējos,” viņa smaidīja. “Agrāk nezināju, cik ērta ir grīda, kamēr vēl nebiju jūsu skolniece.” Viņa bija nodomājusi iet ar draugiem pusdienot, bet brīvajā brīdī nolēmusi sevi atsvaidzināt relaksējoties.
Kāds mans skolnieks, kurš rakstīja lugu, teica, – ja viņš jūtoties noguris, tad uz brīdi atraujoties no darba, lai nogultos uz grīdas vai nostātos uz galvas.
Kāda slavena kinozvaigzne, kura pie manis mācījās, to pašu dara savā viesistabā uz dīvāna.
Taču tā vietā, lai vienkārši lasītu šīs lappuses un brīnītos, cik daudz patiesības tās satur, kāpēc gan pašiem nepamēģināt kārtīgi relaksēties? Dariet to tūlīt! Tas aizņems tikai dažas minūtes laika. Pat tad, ja jūs pirmo reizi nespēsit pilnīgi relaksēties, arī daļēja relaksācija jums palīdzēs.
Vispirms izlasiet zemāk dotos norādījumus vai, vēl labāk, lai kāds jums tos lēni lasa priekša, kamēr jūs tos-izpildāt.
Novelciet svārkus un kurpes, atlaiž iet vaļīgāk jostu un kaklasaiti. Noņemiet brilles, ja tādas valkājat. Nogul ieties uz paklāja un izstiepieties. izstieptās rokas nolieciet aiz galvas un izstiepiet kājas sasprindzinot visu augumu tik stīvu, cik vien varat. Tad pēkšņi ļaujiet rokām nokrist gar sāniem un relaksējiet visu augumu. Ar aizvērtām acīm vispirms koncentrējieties U2 kāju pirkstgaliem un mēģiniet tos relaksēt. Iedomājieties, ka jūsu pēdas, kājas un ciskas pakāpeniski iegrimst patīkamā siltā ūdenī un visi muskuļi relaksējas. Pēc tam relaksējiet muguru, mugurkaulu un plecus, tad rokas, delnas un pirkstu galus. Un tagad iedomājieties, ka jūsu augums kļūst arvien smagāks un smagāks. Ļaujiet zodam noslīgt, lai arī sejas muskuļi relaksējas. Ķermenis kļūst tik smags, ka tas iegrimst paklāja, un jūs vairs nejūtat tā svaru. Palieciet tādā stāvoklī dažas minūtes – pilnīgi relaksēti un pilnīgi brīvi. Tagad iztēlojieties sevi par mākoni, ļoti * vieglu un bezrūpīgu, slīdošu plašajās-un siltajās debesīs. Pēc brīža atvairiet šo vīziju.
Pēc tam mēģiniet paturēt savu prātu pēc iespējas tukšu, bet necīnieties ar uzbāzīgām domām, lai tās paiet garām. Iedomājieties sevi iegrimstam pilnīgā aizmirstībā. Lai radītu Šo izjūtu, mēģiniet zem nolaistiem plakstiem pagriezt uz augšu acu ābolus, bet pēc tam tos atkal nolaist. Jūs tagad esat relaksējušies, loti labi relaksējušies, un jūtaties līdzīgi vieglam mākonim.
Pirms piecelšanās staipieties un žāvājieties. Pagriezieties uz labajiem sāniem un izlieciet mugurkaulu. Tad to pašu atkārtojiet arī uz kreisajiem sāniem un staipieties atkal. Brīdi paguliet mierīgi, tad žāvājoties un staipoties apsēdieties, un, visbeidzot, lēnām piecelieties (bet nekad neleciet augšā strauji). Kā jūs tagad jūtaties? Vai šajās nedaudzajās minūtēs jūs nerelaksējāties, kā nekad pirms tam? Ja jūs turpināsit to darīt katru dienu, tad jūs pilnīgi iznīcināsit savu sasprindzinājumus un pēc patikas atvairīsit savas rūpes.
Cilvēks, kurš ir iemācījies relaksēties, ir iemācījies ilgas veiksmīgas un veselīgas dzīves noslēpumu.