Viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem – cik tas maksā? Viens no visbiežāk apspriestajiem tematiem – gan forumos un diskusijās, gan individuālās sarunās. Viens no visvairāk neizprastajiem Reiki aspektiem, jeb elementiem. Naudas tēma caurvij praktiski visas mūsu dzīves jomas. Katram Reiki meistaram ir sava, individuāla pieeja šim jautājumam.
“Ieguvums nāk no “atdošanas” ar vēlēšanos un mīlestību. “Atdošana” šajā nozīmē izsaka arī sevis atdošanu Visumam, sevis atdošanu pilnībā. Kosmiskais bagātības likums tādā veidā tiek izpildīts. Jo vairāk es atdodu, jo vairāk saņemu.” A. Krouli.

Viens no Visuma pastāvēšanas pamatlikumiem – enerģijas saglabāšanās, jeb apmaiņas likums – mums māca, ka enerģija nerodas no nekā un neizzūd bez pēdām. Mēs nepārtraukti atrodamies enerģijas apmaiņas procesā – šo enerģiju mēs varam dot un saņemt apzināti.

Otrs Visuma likums saka, ka, lai kaut ko saņemtu, vispirms ir jādod. Reiki praksē vienmēr pastāv attiecības starp dodošo un saņemošo pusi. Pie tam, kaut gan devējs dod it kā ne savu, bet Universālo Dzīvības enerģiju, tomēr dziednieks neizbēgami šajā procesā ieliek savu fizisko un garīgo darbu. Bez tam viņš ziedo savu laiku un ļoti bieži – citus savas būtiskos darbus un intereses.

Tādēļ samaksa par dziedināšanu ir pilnīgi saprotama, jo ļauj viņam dzīvot, strādāt un pilnveidoties visu cilvēku labklājībai. Šeit bez grūtībām var ievērot vienu no motīviem, kāpēc nauda ir viens no Reiki mācības elementiem – tā ir samaksa par meistara vai dziednieka ieguldīto darbu. Šis motīvs ir acīmredzams, kaut gan nav pats galvenais, kā reizēm pieņemts uzskatīt.

Bez tā ir vēl arī citi motīvi, iespējams, ka pat daudz būtiskāki un svarīgāki. Jo vairāk cilvēks atbrīvo savu iekšējo telpu, atbrīvojoties no jau atstrādātajām, izdzīvotajām pagātnes enerģijām, jo vairāk jaunas dzīvības enerģijas viņā ielīst. Ja viņš sevī neatbrīvos vietu, tad nebūs kur ievietot saņemtās veltes, tāpēc tās vai nu nenonāks pie viņa nemaz, vai arī ar laiku izzudīs.

Mūsdienu dzīvē vispieņemamākais tāda veida enerģijas apmaiņas, jeb samaksas ekvivalents ir nauda – tā ir universāla. Tā ir visa materiālā un garīgā, tai skaitā arī cilvēka darba ekvivalents.

Tātad nauda ir arī garīgā spēka un enerģijas ekvivalents fiziskajā plānā. Tā ir materiālās un garīgās pasaules savstarpējās transformācijas iespēja. Samaksa Reiki dziedniecībā – tā ir arī iespēja samaksāt karmiskos parādus un atbrīvoties no tiem.

Nauda dod iespēju atraisīt daudzu gadu un pat daudzu mūžu garus cilvēku disharmonisku savstarpējo attiecību mezglus, kuros bijis pārkāpts enerģijas saglabāšanās, jeb nezūdamības likums. Tā ir iespēja attīrīties un pieņemt šajā attīrītajā iekšējā telpā jaunu, gaišu Reiki dziedinošās enerģijas plūsmu ar augstām vibrācijām. Tādēļ savlaicīga un adekvāta samaksa ir arī kā izdziedināšanās ķīla. Bieži vien, lai saņemtu dziedināšanu, cilvēkam nākas iztērēt tik pat daudz naudas, cik ir iztērēts, lai “nopelnītu” savas problēmas.

Pareizu savstarpējo attiecību ar naudu atrašana sniedz cilvēkam izdziedināšanos, harmonizēšanos un attīstību. Savukārt – nepareiza attieksme pret naudu bieži ir slimību un problēmu cēlonis, jo liecina par disharmoniju starp materiālo un garīgo, došanu un saņemšanu, Visuma attīstības virzošo spēku neizpratni. Tādā veidā intensīva enerģijas apmaiņa, kur prioritāte ir došanai un mērķtiecīgai garīgai attīstībai, ir viena no Reiki dziedniecības pamatsastāvdaļām.

Kaut ko dodot, mēs vai nu maksājam savus senos parādus, vai arī sējam nākotnei, lai pēc kāda laika varētu gūt augļus. Pirmais ir labi, otrais – vēl labāk. Bet vislabāk – mazāk ņemt, bet vairāk dot! Bez tā nav iepējama attīstība. Šī likumsakarība sagrauj to cilvēku ilūzijas, kas cer ar Reiki palīdzību viegli tikt pie bagātības.

Reiki prakse neīsteno centienus kļūt bagātam, saņemot apmaksu par dziedniecību un apmācību. Reiki dod iespēju dzīvot materiāli nodrošināti tiem, kas aktīvi dzīvo un strādā, kalpojot Dievišķajam plānam un cilvēku labklājībai atbilstoši došanas – saņemšanas likumam. Saņemšana notiek atbilstoši ieguldītajam darbam, jeb – jo vairāk strādā, jo vairāk saņem.

Mēģinājumi iedzīvoties, saņemt nenopelnīto noved pie arvien lielākiem sarežģījumiem un problēmām. Tādā veidā, caur naudu, mēs nonākam pie viena no Reiki principiem: “Jau šodien es godīgi un uzcītīgi strādāju”. Ja dziednieks vēlas ar visu sirdi un dvēseli palīdzēt cilvēkam, visbiežāk viņš nenosaka cietu un negrozāmu samaksu par savu darbu, bet gan ar prieku un pateicību pieņem to, ko cilvēks labprātīgi dod.

Tikai ļoti retos gadījumos nākas stingri noteikt šo cieto samaksu par palīdzību cilvēkam – vai nu par nostrādātajām stundām vai kādu citu cenu. Tie ir gadījumi, kad ir saskare ar ļoti spēcīgu tāda cilvēka ego, kurš pat neiedomājas, ka nav citu cilvēku pienākums viņu apkalpot un nejūtas parādā, pat ļoti lielu un daudzkārtēju palīdzību saņemot. Kā rāda prakse – visbiežāk ir zināma viena dziednieciska seansa, jeb konsultācijas cena un tam nepieciešamais aptuvenais laiks un tiek pieļautas mazākas vai lielākas atkāpes atkarībā no konkrētās situācijas.

“Dodiet tik, lai jūs nejustos parādā…” Edīte Vēja.

Vienam cilvēkam lats ir proporcionāli viņa ienākumiem liela naudas summa, bet citam arī simts lati liksies nepietiekoša samaksa par dziednieka sirds devumu. Tā ir katra paša atbildība, cik viņš iegulda savu enerģiju dziedināšanās procesā. Savukārt dziednieka atbildība ir pareizi pielietot, jeb sadalīt saņemto naudas summu, ļaut tai “strādāt” gaismas, mīlestības, cilvēku labklājības, garīgās attīstības virzienā.

Nauda kā viens no Reiki mācības elementiem palīdz izstrādāt dzīves vērtību un prioritāšu sistēmu, novērtēt cilvēciskā brieduma pakāpi, atšķirt patiesas vērtības no iluzorām. Tradicionālajā medicīnā mēs bez ierunām un pašsaprotami maksājam par zālēm, operācijām un ārsta vizītēm.

Reiki ceļā nauda vai kāda cita atlīdzība tiek iemaksāta dziednieciskajā procesā, kaut gan maksāts tiek konkrētam dziedniekam, taču tās ir zāles priekš dziedināmā cilvēka dvēseles un gara. Tāpat kā visur citur dzīvē, arī par dziedniecību izdarītā samaksa dos savu ieguldījumu vislabāk tad, ja tā būs izdarīta pilnvērtīgi un savlaicīgi. Enerģijas apmaiņas ekvivalentam nav vienmēr un obligāti jābūt tikai naudai, tas var būt arī jebkāds cits, abpusēji izdevīgs un pieņemams pakalpojums, produkts u.c. Tas atkarīgs no katras konkrētās dzīves situācijas.

Nav ieteicams izvēlēties Reiki dziednieku vai skolotāju, vadoties pēc viņa seansu vai iniciāciju cenas. Ja izvēle ir par labu lētākajam un ja tas ir galvenais faktors mūsu izvēlē, tad atcerēsimies, ka cenu nosaka mūsu iespējas, taču mūsu varā ir izvēlēties vislabāko iespējamo kvalitāti par šo cenu. Vairumam cilvēku ir nācies sastapties ar parādību, ka iepērkoties iekārojamās lietas vienmēr šķiet nedaudz dārgākas par mūsu tam paredzēto budžetu.

Taču būsim arī pamanījuši, ka šos papildu līdzekļus varam viegli atrast, ja ši lieta mums ir patiesi nepieciešama. Tāpat nav ieteicams apmeklēt seansus, seminārus un iniciācijas uz parāda, pat, ja dziednieks vai skolotājs to pieļauj. Ja šī finansējuma nav līdz nodarbībām, tad apsvērsim, vai patiesi esam gatavi šīm nodarbībām.

Tādā gadījumā ir vērts paanalizēt savus patiesos centienus, cik nesavtīgi un dodoši patiesībā esam, vai kaut kur nav iezadzies kāds, varbūt neapzināts, savtīgums. To mums ātri vien uzrādīs dzīve, jo pēc enerģijas nezūdamības likuma, ja esam palikuši parādā, mums var tikt paņemts nost kaut kas cits, varbūt pat ne mazāk svarīgs priekš mums.

Samaksa Reiki dziedniecībā, tāpat kā citas materiālas vai nemateriālas darbības vai stāvokļi – vārdi, darbi, palīdzība, žēlsirdība, upuri, pakalpojumi, u.t.t. – tās ir Vienotās Dzīves enerģijas sīkas daļiņas, izkaisītas daudzos pasaules un cilvēka būtības plānos, ietērptas dažādos šai pasaulei raksturīgos “tērpos”, lai mēs tās varētu uztvert un izmantot.

Cilvēks, kas ienes savu darbu, ziedojumus un samaksu par dziedniecību un apmācību, salasa šīs daļiņas savā mērķtiecīgajā virzībā pa Mīlestības un Harmonijas staru. Tādā veidā tiek dziedināts viņš pats un pasaule ap viņu. Tieši šis aspekts ir pamatā Reiki dziedniecības apmaksai. Un tā būs spēkā, “līdz mēs visi vairs neko nebūsim viens otram parādā, izņemot abpusēju Mīlestību…”