Universālais enerģijas lauks. Cilvēka organisma enerģētiskā uzbūve. Aura. čakras, meridiāni. Reiki enerģijas plūsmas ceļš un dziednieciskā iedarbība. “Fiziķi apgalvo, ka matērijas bāzes celtniecības, jeb uzbūves bloki neeksistē. Visums drīzāk izpaužas kā nedalāms veselums, plašs savstarpējā saistībā mijiedarbojošos varbūtību kopums. Dieva darbi parāda, ka izpaustais Visums rodas no šī vienotā veseluma. Es pieņemu, ka, par cik mēs esam šī vienotā veseluma neatdalāmas daļiņas, mēs varam ieiet “holistic” (vienotības) esamības stāvoklī, kļūt par vienoto veselumu un saskarties ar Visuma radošajiem spēkiem, lai momentā izdziedinātu jebkuru un jebkurā vietā. Daudzi dziednieki to var darīt, līdz noteiktai pakāpei apvienojoties ar Dievu un pacientu.

Kļūt par dziednieku – tas nozīmē pietuvoties šim universālajam radošajam spēkam, ko mēs uztveram kā mīlestību, pārveidojot sevi, virzoties universāluma un vienotības ar Dievu virzienā. Pirmais solis uz to – atteikums no ierobežojošiem pašnovērtējumiem, balstītiem uz iepriekšējo, ņūtonisko sadalīto daļu koncepciju un atpazīt sevi vienoto lauku izpratnē. Kad mēs saistām sevi ar enerģētiskiem laukiem, mūsu augstākā apziņa kļūst saskaņota ar augstākām frekvencēm.

Mēs atrodamies ne tikai vienā pasaulē. Mūsu augstākie ķermeņi (auras augstākās frekvences) attiecas uz augstākiem līmeņiem un šie augstākie ķemreņi ir vairāk savstarpēji saistīti nekā fiziskie. Atkarībā no tā, kā mūsu apziņa progresē arvien augstāku frekvenču virzienā, mēs ieejam arvien dziļākā savstarpējā saiknē un beigu beigās apvienojamies ar universumu.”

Barbara Ann Brennan

Cilvēka bioenerģētiskā sistēma

Cilvēks ir materiāli – enerģētiska būtne, t.i., daļu no dzīvības uzturēšanai nepieciešamajām funkcijām izpilda organisms, daļu – biolauks. Pie tam ir pamats uzskatīt, ka biolauks ir primāra parādība attiecībā pret organismu – sākumā rodas biolauks, tikai pēc tam organisms. Cilvēka ķermeņa uzbūvi nosaka paša biolauka struktūra un funkcionēšana. Kopumā mūsu realitātē pastāvošā biolaukā var izdalīt sekojošas sistēmas:

divi augšējie enerģētiskie centri, kas nosaka cilvēciskā “Es” pastāvēšanu,

galvenais enerģētiskais kanāls, gar kuru formējas mugurkauls, un kas uztur cilvēka organisma pastāvēšanas telpas – laika formu,

pieci zemākie enerģētiskie centri, jeb čakras, kuru darbības sfērā formējas galvenās organisma funkcionālās sistēmas,

akupunktūras meridiānu un enerģētisko kanālu sistēma, kas nosaka visu cilvēka ķermeņa audu un šūnu rašanos un funkcionēšanu.

Aura

Cilvēka enerģētiskais lauks, jeb biolauks ir universālās enerģijas izpausme, kas cieši saistīta ar cilvēka dzīvi. Šo lauku var aprakstīt kā gaismas ķemeni, kurš aptver un caurauž fizisko ķermeni, izdala savu paša raksturīgo starojumu un parasti saucas “aura”. Aura – tā ir tā universālā enerģijas lauka daļa, kas ir saistīta ar subjektu. Cilvēka aura jeb cilvēka enerģētiskais lauks ir vienotā enerģētiskā lauka daļa, kas ir saistīta ar cilvēka ķermeni. Pētnieki uz novērojumu pamata ir radījuši auras teorētiskos modeļus, kas sadala auru vairākās kārtās. Šīs kārtas, ko sauc arī par “ķermeņiem”, caurauž un aptver viena otru noteiktā secībā. Katrs nākošais ķermenis sastāv no arvien smalkākas substances un arvien augstākām “vibrācijām”, kā iepriekšējie. Katra auras kārta, jeb ķermenis ir saistīts ar savu čakru.

Viss, ko cilvēks domā un jūt, projicējas viņa aurā. Krāsas apkārt galvai un pleciem atspoguļo domas. Krāsas apkārt krūtīm un ķermenim, aptverošas arī muguru, pārsvarā attiecas uz cilvēka jūtām un emocijām, kaut gan reizēm iespējama arī kāda krāsu pārklāšanās. Papildus tam, ka aura parāda cilvēka domas un jūtas, ir vēl trešā iespēja. Reizēm aurā atklājas ķermeņa fiziskā problēma. Ja mums kaut kas sāp, tas ļoti bieži izpaužas aurā kā krāsains laukums. Krāsas, ko rada mūsu domas, staros un mainīsies, sekojot domu gaitai. Krāsas, kas parāda emocijas, parasti plīvo vai pārvietojas. Savukārt ar slimībām saistītās krāsas būs fiksētas un, kā likums, tām būs stūri, jeb forma un šī forma nemainīsies. ķermeņa pārvietošanās laikā krāsainie laukumi būs fiksēti noteiktā vietā. Reizēm slimību nevar ieraudzīt, jo starojums, kas ar to saistīts, atrodas pilnīgi ķermeņa iekšpusē un neparādās uz āru. Bet tas notiek ļoti reti.

Visi cilvēki ir spējīgi redzēt auru, ja vien viņiem nav kādas nopietnas fiziskas vai emocionālas problēmas.

Daudz interesantas informācijas par auru atrodamas arī http://www.geocities.com/jaunalaikmetaberni/ sadaļā: “Zinātne” / “Viss par aurām”.

Čakras

Vārds ”čakra” ir cēlies no sanskrita un nozīmē “ritenis”. Tie ir enerģētiskie centri cilvēka smalkajā ķermenī, daļa no cilvēka smalko enerģiju sistēmas un tām ir liela nozīme cilvēka veselības uzturēšanā kā arī dziedināšanas procesā. Vairums filozofisko un ezoterisko skolu iedala septiņas pamatčakras un papildus čakras, kuras izvietotas cilvēka ēteriskajā ķermenī. Ēteriskais ķermenis veido sastāvošu no smalkās vielas, jeb enerģijas, līdzinieku mūsu redzamajam ķermenim, kuru tas caurauž ar savu ēterisko substanci un izgaismo. Tas satur pamata enerģētisko paraugu visām fiziskās sfēras parādībām.

Čakras kalpo kā smalkās enerģijas transformatori, kā enerģijas uztvērēji, pārveidotāji un vadītāji, kā vietas, kas savāc un uztver atmosfērā esošos dzīvības spēkus. Tās uztver Ki, jeb dzīvības spēku no apkārtējās vides, pārveido tā frekvenci līdz mums nepieciešamajam lielumam, tad tas pāriet mūsu smalko enerģiju sistēmā. Čakras var aplūkot arī kā punktus, kuros dvēsele satiekas ar fizisko ķermeni. Gaišredzīgi cilvēki redz čakras kā dažādu krāsu ritenīšus. No cita skatu punkta raugoties, tie ir enerģijas virpuļi, kas griežas vai nu uz iekšu vai uz āru atkarībā no vietas, kur čakra ir izvietota. Pēc formas tie atgādina ūdens virpuļus kas veidojas ūdens noteces vietās. Čakras ir pieslēgtas smalkajam enerģētiskajam kanālam, kurš izvietots paralēli mugurkaulam un bez tām mūsu ķermenis nevarētu pastāvēt.

Pirmā čakra, jeb pamata centrs, novietota mugurkaula pamatnē. Septītā, jeb vainaga čakra, atrodas galvas augšējā daļā. Ar katru nākamo čakru pieaug vibrācijas frekvence un enerģijas sarežģītība tajā. Pamata čakrai piemīt pati elementārākā enerģija, toties vainaga čakra atšķiras ar ļoti augstu izsmalcinātības pakāpi. Čakras veido un uztur dažādus apziņas veidus, kas strādā mūsu smalko enerģiju sistēmās un ir saistītas ar visu cilvēcisko pārdzīvojumu spektru. Zem pamata čakras un virs vainaga čakras atrodas papildčakras. Tāpat otrās pakāpes čakras atrodas plaukstās, kāju pēdās, elkoņos, ceļgalos, plecos un citās ķermeņa vietās.

Katra čakra ir saistīta ar smalkās energījas kanālu mugurkaulā. Katra čakra no 2. līdz 6. ir pāris, kur viena iznāk no mugurkaula uz ķermeņa priekšpusi, bet otra uz mugurpusi. Priekšpuse parasti ir saistīta ar smalkās enerģijas saņemšanu, bet aizmugure – ar enerģijas izdalīšanu uz āru, kaut arī virziens laiku pa laikam var mainīties.

Pirmā, jeb pamata čakra

Pamata čakra ir saistīta ar mugurkaula pamatni un vērsta uz leju, uz zemi. Tās krāsa ir sarkana. Tā saista smalko enerģiju sistēmu ar zemi. Šī čakra uztur mūsu dzīvotgribu un nodrošina mūsu ķermeņa dzīvotspēju. Tās enerģija ir saistīta ar mūsu vajadzībām pēc ēdiena, pajumtes un vispār ar visām mūsu pamata dzīves nepieciešamībām. .

Otrā, jeb krusta kaula čakra

Otrā čakra ir saistīta ar krusta kaulu. Tās krāsa ir oranža. Tā ir saistīta ar dzimtas turpinājumu, seksualitāti, fizisko baudu un savstarpējo attiecību pievilcīgajiem aspektiem. Tā arī ir viena no vietām, kur ļaudis slēpj vainas apziņu un pazemojumu. Tā ir viena no vietām, kur mīt mūsu ēnas puses.

Trešā čakra, jeb saules pinuma čakra

Trešā čakra ir saistīta ar saules pinuma apgabalu. Tās krāsa – dzeltena. Tā izvada uz āru un izstaro enerģiju, kas nepieciešama lai mēs izteiktu sevi. To sauc arī par spēka centru, tā kā caur to cilvēks izpauž gribu. Tajā mīt pārliecība par sevi un mērķtiecīgums, kā arī bailes un dusmas.

Ceturtā jeb sirds čakra

Ceturtā čakra atrodas krūšu kurvja centrālajā daļā, blakus tai vietai, kur atrodas fiziskā sirds. Tās krāsa ir deltenīgi, pavasarīgi zaļa. Tā ir saistīta ar visiem mīlestības aspektiem, kā arī ar prieku, cieņu un spējām piekāpties. Caur sirds čakru var atnākt garīga vadība un augstākā apziņa. Tā ir viena no divām svarīgākajām čakrām, caur kurām Reiki enerģija ienāk cilvēka sistēmā.

Piektā, jeb kakla čakra

Piektā čakra atrodas kakla apgabalā. Tās krāsa – debesu zila. Čakra attiecas uz radošo spēju izpaušanu rakstu vai runas veidā. Bez tam, tā ir saistīta ar apcerēšanu un dažiem domāšanas un plānošanas aspektiem. Pateicoties šai čakrai izpaužas mūsu attieksme pret citiem cilvēkiem vai cilvēku grupām.

Sestā čakra jeb Trešā Acs

Sestā čakra izvietota starp uzacīm. Tās krāsa – tumši, karaliski zila. Tā ir saistīta ar pašapzināšanos, gudrību, viedumu, augstāko apziņu, gaišredzību, vienkāršu sapratni, vizualizāciju un konceptuālu domāšanu.

Septītā jeb vainaga čakra

Septītā čakra atrodas galvas virspusē un turpinās virs galvas. Tās krāsa ir violeta vai balta. Tā tieši saista mūs ar Augstākiem Spēkiem un garīgu apziņu. Tā ir otra svarīgākā čakra, caur kuru ienāk Reiki enerģija.

Meridiāni

Pēc ķīniešu sistēmas meridiāni ir enerģētiski kanāli, kas nodrošina cilvēka fizisko un smalkos ķermeņus ar dzīvībai nepieciešamo enerģiju. Meridiāni iet zem ādas. Vietas, kur tie iznāk tuvāk ādas virsmai, ir ieguvušas akupunktūras vai akupresūras punktu nosaukumu.

Reiki enerģijas plūsmas ceļš

Reiki enerģija ieplūst praktizējošā cilvēkā caur septīto čakru, neatkarīgi no darbā izmantotajiem simboliem. Tālāk tā plūst uz sirds čakru, kur notiek tās pārveidošanās. tad tā virzās pa diviem enerģētiskiem kanāliem, kas iet no sirds čakras, caur krūšu kurvim, pie abām rokām. Pēc tam tā plūst uz leju pa abām rokām uz plaukstu čakrām un pirkstgaliem, caur ko tā var tikt nodota citam cilvēkam.

Reiki dziednieciskā iedarbība

Reiki dziedniecībā darbs notiek caur dažādām čaktrām dažādos auras slāņos, katrā no tiem atšķirīgi. Dziedniecībā izmantojamā enerģija plūst caur dziednieka sirds čakru, kur tā pārveidojas no gara matērijā un no matērijas garā.

Reiki dziedniecība prasa augstu gara disciplīnu un rūpīgu sagatavošanos pirms seansa. Pirms sākt strādāt ar pacientu, dziednieks koncentrējas uz Reiki enerģijas plūsmu, noskaņojas darbam un uzaicina Reiki enerģiju plūst caur viņu, atbrīvojot savu prātu no visām liekajām domām, vizualizē Reiki enerģijas plūsmu un ļaujas tai, lūgdams, lai tā plūst pacienta Augstākajam labumam pēc Dieva prāta un svētības.

Reiki dziednieki necenšas paši formulēt pacienta vajadzības, neuzstāda diagnozes, kā arī nepiesaistās dziedniecisko seansu rezultātam. Reiki enerģija ir Augstākā saprāta vadīta caur Reiki dziednieku kā caur labprātīgu un uzticīgu tās kanālu, jeb Augstāku spēku vadītu instrumentu. Reiki dziednieks pirms seansa uzaicina sev palīgos garīgos pavadoņus, kas nodrošina tā sekmīgu norisi un tādā veidā Reiki seansa laikā dziednieks nevar sava subjektīvā redzējuma dēl pieļaut kādu kļūdu vai kā kaitēt pacientam, apzināti vadot enerģijas plūsmu. Reiki seansa laikā pacientā ieplūst enerģija tieši tur un tieši tādā veidā un daudzumā, kā pacientam tajā brīdī ir visvairāk vajadzīgs un kā viņam ir vislabāk pēc Augstākās gribas. Reiki enerģija tādējādi sakārto tās problēmas, kas tajā brīdī pacientam ir visaktuālākās, iedarbojoties uz to cēloņiem pēc būtības, piepildot tos ar dziedinošu enerģiju, lai kurā auras slānī tie arī atrastos. Ar dziedniecisko enerģiju piepildās tie tukšie laukumi, jeb negatīvās pieredzes informācija, par ko ne dziednieks, ne arī pacients var pat neiedomāties. Sakārtojoties problēmas pirmcēloņiem, sekundāri sakārtojas arī tās fiziskās jeb kādas citas problēmas, kas ir jau skaidri sajūtamas – slimības, traumas, emocionāli traucējumi, u.c.

Ļaudamies Reiki enerģijas plūsmai, Reiki dziednieks, sevišķi, ja viņš ir pieredzējis praktiķis, intuitīvi jūt, kur un cik ilgi ir jātur rokas, kāda ir Reiki enerģijas plūsmas iedarbība, sajūt pacienta izjūtas un ir spējīgs atpazīt pacienta emocionālos stāvokļus, kas savukārt palīdz atpazīt problēmas garīgo cēloni. Mentālas dabas pirmcēlonis parasti sakņojas kādā neizpratnē, jeb pozitīvas ticības trūkumā, kas ilgstoši praktizēts, ir piesaistījis negatīvas enerģijas plūsmu, līdz tā materializējusies līdz jau skaidri sajūtamai un, protams, nepatīkamai problēmai. Tādā veidā slimība ir kā ceļš pašam pie savas patiesās būtības – iekšējas gaismas, Dievišķās kvalitātes, kuru mēs attīrām, atpazīstam un izgaismojam. Tas ir mūsu garīgās izaugsmes ceļš, kurā Reiki dziednieks ir reizēm pat neaizstājams pavadonis.