12 klasiski vingrinājumi
Dažus no šiem vingrinājumiem izstrādāja Roberto Asadžioli, citus – Sanfrancisko Psihosintēzes institūta un Kanādas Psihosintēzes institūta līdzstrādnieki. Tie visi ir vairākkārt cītīgi pārbaudīti praksē un būtībā tie var noderēt ikvienam, kurš vēlas iedziļināties sevī un pilnveidot savu garīgo un dvēselisko izaugsmi. Tie ir attīstoši vingrinājumi, kas cilvēkam palīdz tuvoties sākotnējam avotam un gūt to sevis iekšējās sapratnes apzināšanos, ko Asadžioli dēvēja par augstāko Es.
Protams, ka šeit aprakstītie vingrinājumi ir cieši saistīti vai ietekmējušies no citu garīgu un psiholoģisku pilnveidošanās skolu vai virzienu kā Austrumos, tā Rietumos, sniegtajiem ieteikumiem un praksēm. Un tomēr, šie 12 vingrinājumi atkal un atkal apliecina savu nozīmību psihosintēzes praktizēšanā, un mēs publicējam tos ar domu, ka tie vēl desmitiem gadu palīdzēs mums mūsu pilnveides ceļā.
Tomass Jēmens, San-Hosē, 1989
PSIHOLOĢISKĀ DARBA BURTNĪCA
Viens no nozīmīgākajiem instrumentiem ilgstošajā pašpilnveidē ir darba burtnīca, dienasgrāmata vai žurnāls. Mēs izmantojam jēdzienu darba burtnīca.
Darba burtnīca būs nepieciešama tādēļ, lai sekotu iekšējai dzīvei tās attīstībai. Ārējos notikumus var fiksēt tad, ja tie kādā veidā ir saistīti ar iekšējo dzīvi (jūtas, domas, novērojumi), bet pārsvarā tajā jāpievērš uzmanība sevis un pasaules savstarpējās apzināšanās norisēm, kā arī domām, vērtībām un saistībām, kuras jums izdevies atklāt.
Šādai darba burtnīcai tiek doti dažādi izdevumi. Pirmkārt, tā ir aicināta palīdzēt skaidrāk izteikt domas, jūtas un novērojumus. Pie tam, regulāri veicot pierakstus, vieglāk ir novērot pašiem sevi un izzināt pašiem sevi. Cenšoties kaut ko pierakstīt, noteikti notiek kaut kas daudz vairāk nekā tikai domājot vai runājot par kaut ko. Pierakstot doma kļūst daudz skaidrāka un noteiktāka. Daudz mazāka ir pašapmāna iespējamība. Skaidrāk ir redzams sarežģītā notikuma risinājums.
Pieraksti pie tam ir pārliecinošs radošuma rosinātājs. Skaidri zināms ir tas, ka risinot kādu sarežģītu dzīves uzdevumu, pilnīgi pietiek pierakstīt domas, kas radušās šajā sakarībā, kad jau rodas pilnīgi jaunas idejas, jauns skatījums un risinājuma varianti kas tāds, kas līdz tam pat prātā nav ienācis. Ja šādā veidā izdodas paplašināt domāšanas apvāršņus, tas līdzi nes pārsteigumu par paša spējām iedziļināties lietas būtībā un to izprast nopietnāk, kā arī jaunu, agrāk slēptu spēju apjēgsmi.
Kā pašattīstības darba veids, darba burtnīcai piemīt arī citas noderīgas īpašības. Tā autoram ļauj, nekaitējot apkārtējiem, paust visniknākās nomācošās emocijas, tādējādi atbrīvoties no sasprindzinājuma. Gluži tāpat darba burtnīca ir labs koncentrēšanās, uzmanības un gribas pārvaldes attīstīšanas veids. Kautrīgam un sausam cilvēkam, kurš nav pieradis paust savas domas, šādas darba burtnīcas var palīdzēt brīvāk un atklātāk izpausties. Tādējādi, tā kā darba burtnīcas tiek veidotas pilnīgi brīvprātīgi, tās patiesi var būt gan labs palīgs attīstības darbā, gan arī veiksmīgs atskaites punkts sevis sasniegtā novērtēšanā.
Darba burtnīcās var ne tikai rakstīt, bet arī zīmēt. To raksturs ir pilnīgi katra vēlmju ziņā. Zīmēt var sapņos redzētus tēlus, fantāzijas vai vizualizācijas, shēmas, simbolus, kā arī citus grafiskus uzskatāmus attēlus, kuros var tikt attēlotas ideja, īstenošanās, vēlmes. Šāda darbošanās var palīdzēt vēlamo ieceru sasniegšanā. Var tikt izmantota arī automātiskā zīmējuma tehnika, iespējami atbrīvojot prātu un vai nu koncentrējot izmanību uz kaut ko pilnīgi noteiktu vai arī t.s. kliedētas uzmanības stāvoklī, ļauj rokai pašai zīmēt. Šādi zīmējumi atspoguļo zemapziņas darbu un var tikt izmantoti lai dziļāk izprastu sevi.
Tālāk tiek dotas atsevišķas tēmas, kas būtu tā vērtas, lai tās aplūkotu darba burtnīcā. Atbilstoši pieredzei un nepieciešamībai var izvēlēties tās tēmas, kuras tiek uzskatītas par vērtīgām. Protams, ka ik pa reizei ir vēlams pārlūkot tēmu loku, jo dzīves gaitā var mainīties prioritātes un vērtību skala. Ļoti nozīmīgi ir datēt pierakstus.
Saruna ar idejām. Šajā tēmu lokā var iekļaut dažādas jomas un tajās iedziļināties piemēram, Audzināšana, Reliģija, Matemātika, sistēmu teorija, Ekoloģija utt.
Saruna ar citiem cilvēkiem. Atklājumi un jautājumi, kas saistīti ar savstarpējām attiecībām.
Saruna ar notikumiem. Reakcija dažādu dzīvē svarīgu notikumu sakarā; svarīgi atzīmēt sakritības, sinhronos notikumus (notikumu pārklāšanās, vienlaicīgums).
Iekšējās sarunas. Dažādas domas, pārdomas, priekšnojautas, problēmas, kuras netiek skartas citās sadaļās.
Sapņi. Apraksts, konteksts, asociācijas, padziļinātas pārdomas par sapņiem (kurus vislabāk pierakstīt uzreiz pēc pamošanās).
Domtēli. Vizualizācija vai citi sensori pārdzīvojumi. Šeit var iwetilpināt gan nejaušī radušos tēlus, gan arī tos, kas apzināti izaicināti izmantojot dažādas metodes. Tos var gan aprakstīt, gan zīmēt. Svarīgi fiksēt jūtas vai asociācijas saistībā ar to vai citu tēlu vai kādām tā daļām: veidolu, krāsu, utt., pierakstīt tā konkrēto nozīmi, skaidrojumu, tulkojumu, ja tāds ir.
Iztēlošanās. Fantāzijas, vēsture, notikumi, kas var veicināt spēju iztēloties un pilnveidot darbu ar tēlu. Šajā daļā vēlams darboties tieši ar iztēli un radošumu rosinošiem tēliem.
Diagrammas. Teorētisku veidojumu grafiski modeļi (kad tie neiekļaujas nodaļā Saruna ar idejām. Tās var paust domas redzamā veidolā, kas var izrādīties noderīgi apgūstot spēju paust domas uzskatāmā veidā
Meditācijas. Pieraksti par meditāciju veidiem, kuri ir izmēģināti: meditāciju objekti, sasniegtie rezultāti. Ļoti svarīgi atzīmēt sasniegtās intuitīvās atziņas.
Es. Paša personības raksturojums, atbildes uz jautājumu Kas es esmu?, pieredze, kas iegūta izmantojot pašaudzināšanas metodes vai citas sevis pilnveides prakses.
Griba. Piezīmes par gribasspēka pielietojumu, savu vājo un stipro spēju novērtējums. Svarīgi pierakstīt visus notikumus un apstākļus, kuros apzināti pielietots gribasspēks.
Pašattīstības veidi. Pieredze izmantot dažādas darbošanās metodes, kas nav iekļautas citās nodaļās. Svarīgi ir iespējami pilnīgāk fiksēt apstākļus, kuros palīdzējušas (vai nav palīdzējušas) tās vai citas metodes, kā arī paša viedokli par iemesliem, kas ir veiksmes vai neizdošanās pamatā, izmantojot vienu vai otru metodi.
Spēcīgi pārdzīvojumi. Spēcīgi vai dziļi miera, prieka, mīlestības, apziņas paplašināšanās, apgaismības utt. Pārdzīvojumi, apstākļi, kādi šos pārdzīvojumus ir izraisījuši, kā arī rezultāti.
Grūtības.Vājības, par kurām ir zināms un no kurām ir vēlēšanās atbrīvoties. Īpaši svarīgi pievērsties metodēm, kuras tiek izmantotas. Svarīgi fiksēt arī reakciju uz citiem cilvēkiem tas palīdzēs apzināties vēl neskaidrās problēmas, kas projicējas uz apkārtējiem.
Citāti. Svarīgākie citāti no izlasītajām grāmatām un rakstiem.
Perspektīva laikā. Savas kustības laikā apzināšanās no pagātnes uz tagadni un no tagadnes uz nākotni. Var atzīmēt dzīves ceļa krustpunktus, ceļa izvēles un secinājumus izvēloties iet (vai neiet) pa to vai citu ceļu. Atmiņas uz kādām atmiņām ir uzsvars.
VINGRINĀJUMS: KAS ES ESMU?
Šis vingrinājums palīdz apzināties savu patieso Es, kas veicina pašapzināšanos. Tas balstās līdzībā, ka katrs no mums ir kā sīpols, kuram kārtas klājas pāri viena otrai un visi daudzie apvalki slēpj patieso būtību. Šīs pašuztveres kārtas var būt gan pozitīvas, gan negatīvas. Tās ir dažādās mūsu personības šķautnes un mūsu daudzveidīgais pasaules skatījums. Dažas no tām ir kā fasāde, kā maska, aiz kuras mēs labprāt noslēpjam to, ko nevēlamies atzīt, rādīt vai pat pieņemt, ka mums tādas piemīt. Ne vienmēr tās ir mūsu sliktākās īpašības. Un tomēr, kaut kur dziļi aiz šīm kārtām slēpjas patiesais Es, īstā sirds, radoša un dzīva personības dziļākā būtība. Jautājot sev Kas es esmu? mēs pamazām nonākam līdz būtības redzējumam.
Vingrinājuma izpildes secība:
1. Atrodi klusu vietu, kur neviens netraucē. Paņem tukšu papīra lapu, uzraksti datumu un jautājumu Kas es esmu? un savu atbildi uz to. Protams, ka atbildēm jābūt pēc iespējas atklātām. Periodiski, izmantojot pauzes, atkal pajautā sev Kas es esmu? un pieraksti atbildes.
2. Aizver acis. Atslābinies. Mēģini nedomāt ne par ko. Un atkal jautā sev Kas es esmu? un mēģini domformas veidā notvert atbildi uz to. Nedomā un nespried par to vienkārši ļauj, lai tas parādās tavā apziņā. Tad atver acis un mēģini to iespējami sīki aprakstīt. Pieraksti arī to, kādas sajūtas šīs domformas radīja tevī un ko tev tās nozīmē.
3. Nostājies tā, lai tev būtu pietiekami ērti kustēties. Aizver acis un atkal jautā sev Kas es esmu?. Šoreiz meklē atbildi kustībās. Ļaujies kustības gudrībai un ļauj lai tā pati attīstās, kamēr dabiski beidzas. Ja vēlies, kustoties var arī dziedāt vai radīt citas skaņas. Pēc tam atkal apraksti savas izjūtas.
Vingrinājumu vēlams atkārtot ilgākā laika periodā. To atkārtojot, tā darbība pastiprinās.
VAKARA ATSKATS
Tas ir daudzās garīgās praksēs pazīstams dienas pārskata veids. Psihosintēzes praksē tas veicams šādi:
Vislabāk to veikt vakarā, pirms miega. Dienas laikā notikušo kā filmu lēni attin atpakaļ, sākot ar pašreizējo brīdi, tad krēslas stundas, saulriets, vakariņu laiks, pusdienas laiks … un tā līdz rītam, līdz pamošanās brīdim. Šādu vingrinājumu var veikt lai izzinātu sevi un savu dzīvi: vēlāk var arī izmainīt tās veidu – koncentrējoties uz kādu savas personības, rīcības vai uzvedības niansi, iedziļināties tajās un uzzināt par tām ko vairāk. Veidojot atskatu, svarīgi saglabāt neitrāla vērotāja pozīciju, un reģistrējot notikušo, to nekādi nevērtēt. Neļauj vaļu nekādām emocijām, ne vērtējumam, ne priekam par panākumiem, ne arī zaudējumu sarūgtinājumam. Vingrinājuma mērķis nav atsaukt atmiņā dienas notikumus, bet gan mierīgi fiksēt apziņā nodzīvoto dienu veidot tās zīmējumu. Var, protams, arī pierakstīt svarīgākās atziņas. Tā laika gaitā būs redzamas izaugsmes pārmaiņas.
Apakšpersonību apskats
Šis Vakara atskata veids ir dažādo apakšpersonību iesaistīšanās nodzīvotās dienas kontekstā.
Apakšpersonības ir daudzie psiholoģiskie tēli, kuriem ir savi daļēji neatkarīgi mērķi un vēlmes un, kuri iekļaujas vienā personībā. Dažas no šīm apakšpersonībām ir tīri individuālas, citas turpretī – klasiski piemēri: bērns, vecāki, meklētājs, nekauņa, vientuļnieks, dzejnieks.
Pirms sākt šo uzdevumu, nepieciešams atrast aptuveni divas vai trīs apakšpersonības, kuras šajā dzīves posmā ir aktīvākas vai svarīgākas.
Tad, sākot vakara atskatu, koncentrējas uz šādiem jautājumiem:
1) Kuras apakšpersonības dominēja dažādos šīs dienas posmos? Kādi ārēji vai iekšēji apstākļi izaicināja to parādīšanos vai pazušanu? Vai bija konflikti starp dažādajām apakšpersonībām?
2) Kādas vērtīgas īpašības un kādi trūkumi piemīt katrai no šīm pakšpersonībām? Kā viņas ir palīdzējušas vai traucējušas dienas gaitā?
3) Ko gribēja katra no apakšpersonībām? Kāda būtu dzīve, ja kāda no tām pilnībā dominētu?
4) Vai apakšpersonības apmierināja tas, ko tu dari vai arī tev nācās tām pakļauties? Kāda ir tava loma apakšpersonību harmonizēšanā un pārvaldīšanā?
Personības elementu apskats
Tas ir vēl viens Vakara atskata variants. Tas piedāvā Vakara apskatu veikt saistībā ar trijiem personības pamatelementiem: fizisko augumu, jūtām un prātu (intelektu).
Iespējams aplūkot, piemēram, šādus jautājumus:
1) Ar kuru no personības pamatelementiem dienas gaitā bijušas visciešākās saites?
2) Cik aktīvs dienas notikumos bija katrs no tiem? Vai kāds bija dominējošs?
3) Kādi ir to trūkumi un kādas priekšrocības? Ar ko katrs no tiem bija noderīgs un palīdzēja, ar ko traucēja?
4) Vai starp viņiem radās konflikti?
5) Kāda ir tava loma to pārvaldīšanā un harmonizēšanā?
Katrā Vakara atskata vingrinājumā nebūt nav svarīgi aplūkot visus jautājumus, bet tikai pirmo no tiem un pārējos atkarībā no dienas aktualitātēm, kuras parādīs Vakara apskata sākuma daļa.
Šim vingrinājumam var veltīt aptuveni 15 minūtes un veikt to īpaši nesasprindzinoties.
PĀRIDENTIFIKĀCIJA
Mūs pārvalda tas, ar ko mēs identificējamies.
Mēs varam valdīt pār to un kontrolēt to, kam stāvam pāri
Apzināti vai neapzināti savas būtības apzināšanās, protams, piemīt ikvienam cilvēkam. Tieši šāda veida pieredze mūs atšķir no dzīvniekiem, kas ir apzinīgas būtnes, bet ne pašapzinošas. Cilvēki sevi apzinās nevis jauši, bet nejauši. Mēs visbiežāk apzināmies sevi ļoti miglaini un ļoti sagrozīti. Sevis apzināšanās ir sajaukta ar kopējo apziņu un noslēpta tajā.
Nepārtrauktā dažādo uztveres un sajūtu plūsma aizmiglo mūsu skaidro apziņu un mēs neuztveram neko apzināti. Lai sevi apzinātos pilnīgi skaidri, mums jāpārstāj sevi saistīt ar parasto apziņu.
Mums bieži šķiet, ka tā dzīve, ko mēs patlaban dzīvojam ir ļoti pilnvērtīga. Tā it kā ir pati dziļākā un īstākā. Mēs daudzkārt saistām sevi ar kādu sevis daļu, bet nezinām, kas mēs patiesība esam. Daži ļaudis saista sevi ar savu fizisko ķermeni. Viņi dzīvo tā, it kā būtu viņu ķermenis. Viņi pārlieku raizējas par to un visu uztver un apraksta fiziskā ķermeņa kategorijās. Citi savukārt saista sevi ar savām jūtām, ar savu raksturu un sevi raksturo jūtu pasaules valodā. Ir arī tādi, kuri visvieglāk saista sevi ar prātu un lieto intelektuālu valodu. Jūtas un sajūtas viņi uztver kā kaut ko otršķirīgu. Daudzi sevi saista ar lomām, kuras veic sabiedrībā vai arī ar sociālajām lomām viņi ir bērni, mātes, tēvi, sievas, studenti, skolotāji, uzņēmēji… un visu uztver šīs lomas kategorijās.
Kādu laiku šāda sevis uztvere tikai vienā vai varbūt arī vairākās kategorijās cilvēku pilnībā apmierina. Bet kopumā šādam skatījumam ir nopietni trūkumi. Tas neļauj izzināt sevi pilnībā, apzināties savu patieso būtību. Tas neļauj apzināties savas personības visdziļākās iespējas, neļauj priecāties par tām un tās izmantot. Šāda cilvēka sevis un pasaules uztvere ir ierobežota. Viņš var justies nepilnvērtīgs, jo neapzinās savas iespējas.
Dzīvi vēl vairāk sarežģī tas, ka cilvēks arī pasauli redz tikai kādās noteiktās lomās. Zaudējumi un vilšanās sagaida sportistu, kad viņš vairs nav čempions, ja viņš redz sevi tikai šajā lomā, tāpat arī aktrisi, kuras talants vai skaistums zūd līdz ar gadiem… vai māti, jo bērni izaug; beidzoties skolnieka lomai, kad skola pabeigta un jāsāk spēlēt kas cits tie visi ir krīzes posmi cilvēka dzīvē. Šādus lūzuma periodus psiholoģiski var saukt par nomiršanu. Nav iespējams dzīvi aizvien turēt vienos rāmjos. Šeit var palīdzēt tikai otrā piedzimšana. Tā ir jauna un plašāka sevis uztvere (identifikācija). Visbiežāk tajā tiek iesaistīta visa personība un notiek jauna atmoda vai piedzimšana citā esības līmenī. Šādas nomiršanas un atdzimšanas notikums (process) bija daudzu rituālo mistēriju pamatā. Tad uz kādu laiku aizmirsts, bet tagad atkal atdzimst un tā ir svarīga pārpersonības pieredze.
Bieži netiek saprasta un pienācīgi iekšēji novērtēta tā nozīmība, dažkārt pat pret tajā iesaistītās personības gribu un bez viņa ieinteresētības. Tās ir krīzes un lūzuma brīži mūsu dzīvē, kurus mēs nevēlamies, negribam pieņemt un tiem pretojamies tādā veidā situāciju vēl vairāk sarežģījot un traumējot savu psihi.
Taču, ja mēs krīzes risināšanā iesaistāmies apzināti, panākumi ir nenoliedzami.
Ļoti mērķtiecīgi ir veikt identifikācijas un pāridentifikācijas vingrinājumus, lai mēs iemācītos paši apzināti izvēlēties kā saistīties ar dažādajām mūsu personības daļām vai tās mainīt… Tas iemāca valdīt un kontrolēt ikvienu savas personības daļu, apvienojot un apzinoties to veselumu. Psihosintēzē zināmā mērā tas tiek uzskatīts par galveno un svarīgāko vingrinājumu. Tas palīdz sevis apzināšanā un pilnveido savas daudzšķautnainās būtības izpratnē. Tas māca koncentrēt uzmanību uz katru mūsu personības šķautni. Tas veido skaidrāku apziņu un attīsta spēju uztvert atšķirīgo un īpatno un to izmantot. Tas iemāca būt novērotājam, kas saprot un apzinās, ka novērojamais atšķiras no novērojamā.
Vingrinājuma pirmā daļa ir saistīta ar paridentifikāciju. Tā sastāv no trim daļām un ir saistīta ar trim personības sastāvdaļām fizisko, emocionālo un intelektuālo. Tad seko pašidentifikācijas posms. Pamazām, gūstot pieredzi, ir plašas iespējas šos uzdevumus pilnveidot un padarīt daudzveidīgākus.
Vingrinājuma veikšanas secība
Apsēdies ērti un atslābinies. Nomierini savu elpu, elpo lēni un mierīgi, bet tā, lai justos ērti un labi elpo sev ērtā veidā. Var izmantot arī citus sev pazīstamus un patīkamus atslābināšanās vingrinājumus.
Tagad domās saki šādus vārdus:
1. Man ir mans augums (ķermenis), bet es neesmu šis augums (ķermenis). Mans augums var būt vesels vai saslimis, noguris vai atpūties, bet tas nekādā veidā neuztrauc mani pašu, manu dziļāko būtību. Es uztveru savu augumu kā izziņas un darbības instrumentu, kas darbojas un saistās ar apkārtējo vidi, bet tas ir tikai instruments. Es rūpējos par viņu un cenšos viņu uzturēt pie labas veselības, bet tas nav nekas vairāk kā tikai instruments. Es neesmu viņš. Man ir augums, bet es neesmu augums.
Tagad aizver acis un vēlreiz koncentrējies uz šo tekstu, paturot prātā galveno man pieder ķermenis, bet es neesmu šis ķermenis. Centies šo atziņu izjust dziļi un pilnīgi kā savu pieredzi. Tad atver acis un ķeries pie nākamā vingrinājuma.
2. Man ir manas jūtas, bet es neesmu šīs jūtas. Manas jūtas ir daudzveidīgas, dažkārt tās ir mānīgas un pretrunīgas. Tās var pāriet no mīlestības naidā, no miera dusmās, no prieka bēdās. Bet mana patiesā būtība nemainās. Mani pēkšņi var satvert dusmu vilnis, bet es zinu, ka pēc laika tas pāries, un tādēļ – es neesmu dusmas. Ir pilnīgi acīmredzami, ka manas jūtas tā neesmu es. Es varu novērot un saprast savas jūtas, pamazām mācīties tās pārvaldīt, izmantot un padarīt harmoniskas. Ir pilnīgi skaidrs es neesmu jūtas. Man ir jūtas, bet es neesmu jūtas.
3. Man ir mans prāts, bet es neesmu šis prāts. Mans prāts ir svarīgs izpētes, izziņas un manas izpausmes instruments, bet tā nav mana būtība. Tā saturs pastāvīgi mainās, tas aizvien papildinās ar jaunām idejām, zināšanām un pieredzi. Dažkārt tas mani neklausa. Tātad manu prātu nevar saukt par mani. Tas neesmu es, bet mans ārējās un iekšējās pasaules izzināšanas instruments. Man ir prāts, bet es neesmu prāts.
Tagad seko saistīšanās (identifikācijas) apliecinājums. Runā ar sevi mierīgi un pārdomāti.
4. Pēc tam, kad es esmu atdalījies no sanas apziņas, no savām sajūtām, jūtām un domām, es apzinos, ka es esmu tīras Patības centrs, es esmu brīvas izvēles centrs. Es spēju novērot savas darbības, savu psihi, savu prātu, tās pārvaldīt un labvēlīgi izmantot.
Koncentrējes uz galveno ideju Es esmu brīvs pašapzināšanās (Patības) un gribas centrs. Svarīgi apzināties šo faktu kā savu pieredzi.
Šī vingrinājuma mērķis ir nonākt īpašā apziņas stāvoklī. Kad šis mērķis ir sasniegts, daudzas šī vingrinājuma detaļas var izlaist. Apgūstot šādu praksi, var ātri iziet tam cauri, koncentrējoties tikai uz galvenajiem apliecinājumiem:
Man ir augums, bet es neesmu šis augums;
Man ir jūtas, bet es neesmu šīs jūtas;
Man ir prāts, bet es neesmu šis prāts.
Pēc tam nepieciešamas garākas pārdomas:
5. Kas tad es esmu? Kas paliek pēc tam, kad es atdalos no sava auguma, savām sajūtām, jūtām, vēlmēm, prāta? Mana Es būtība. Tīrās pašapzināšanās (Patības) centrs. Tas ir tas, kas paliek mūžīgi neizmainīts manas dzīves plūdumā. Tas ir tas, kas dod man esības, iekšējā līdzsvara, izplatījuma izjūtu. Es apliecinu savu pastāvēšanu ar šo centru un apzinos tā spēku un pastāvēšanu.
(Pauze)
Es apzinos un apliecinu sevi kā Tīrās Patības un radošās enerģijas centru. Es apzinos, ka no šī centra es spēju novērot, vadīt un savstarpēji saskaņot visas savas fiziskās, psihiskās un prāta darbības. Es gribu vienmēr atrasties šajā centrā, lai atvieglotu savu ikdienas dzīvi un padarītu to dziļāku un mērķtiecīgāku.
Kad esam jau apguvuši spēju uzmanību viegli koncentrēt atbilstošā apziņas stāvoklī, mēs varam vingrinājuma laiku pamazām saīsināt. Galējais mērķis ir ātri iziet cauri sagatavošanās fāzei un uzturēties Patības fāzē tik, cik tas ir nepieciešams. Kad šis vingrinājums ir apgūts, mēs varam jebkurā brīdī atslēgties no savām nevajadzīgajām emocijām, uzmācīgām domām, utt. un ieņemt neatkarīga novērotāja lomu, kurš spēj neitrāli redzēt situāciju, tās rašanās iemeslus un risinājuma veidus.
Ir skaidrs, ka šī vingrinājuma apguve dod fantastiskus rezultātus, ja to veic katru dienu, vislabāk no rīta dienas sākumā, drīz pēc pamošanās un lūkoties uz to kā uz otro atmodu. Saīsinātā formā to vēlams atkārtot vairākas reizes dienā, arvien vairāk pieradinot un iemācot sevi uzturēties novērotāja pozīcijās.
Mēs varam izmainīt šī vingrinājuma saturu atbilstoši saviem mērķiem un dzīves nepieciešamībai pievienojot arvien jaunas attālināšanās stadijas:
Piemēram, Man ir vēlmes, bet es neesmu vēlmes… Runāt var par emocionālām, fiziskām vai citām vēlmēm. Dažkārt tās ir mānīgas un pretrunīgas. Vislabāk šādu sadaļu ievietot starp emocionālo un prāta fāzi.
Es esmu iesaistīts dažādās darbībās un spēlēju dažādas lomas. Es zinu, kāpēc es spēlēju šīs lomas un vēlos tās nospēlēt cik iespējams labi. Tās ir nozīmīgas lomas un tomēr tās ir tikai lomas. Es neesmu šīs lomas. Es esmu Patība. Es esmu gan šīs izrādes aktieris, gan arī režisors.
Šo vingrinājumu var veikt arī grupās. Viens lasa tekstu un pārējie aizvērtām acīm, lai vieglāk uztvert tekstu, uz to meditē un koncentrējas.
VINGRINĀJUMS PAŠIDENTIFIKĀCIJĀ
Šis vingrinājums paredzēts lai ego piesaistītu augstākajam Es. Parādītu ceļu uz To. Vingrinājumā ir izmantoti paņēmieni, kas palīdz sajust Es Būtību, bet var arī tam traucēt. Garantijas nav. Vingrinājuma mērķis ir dot mūsu apziņai noteiktu virzienu un ļaut mums sajust, kā aptuveni tiek pārdzīvota saskarsme ar Augstāko Es. Būtībā katrs cilvēks to pārdzīvo mazliet citādi. Šī pieredze nav izstāstāma. Šajā vingrinājumā ir dotas tikai ievirzes, kā tas varētu notikt.
Vingrinājums ir ietekmīgāks, ja to veic pakāpeniski kādā noteiktā laika periodā. Tad tas palīdz pakāpeniski apliecināt es kā Tīro Būtību.
1. Vispirms kādu laiku veltī Attālināšanās vingrinājumam, izmantojot labāko, piemērotāko variantu.
2. Kad esi sajutis apmierinošu saikni ar vērotāju, kurš spēj novērot tavas domas, jūtas un augumu, maini uzmanības fokusu uz vērošanu kā tādu. Vēro vērošanu un skaties, kam tā līdzinās.
3. Ieņem vērotāja pozīciju un iedomājies kādu laika periodu, piemēram, vienu stundu. Pamazām palielini šo laika periodu līdz diennaktīm, nedēļām, mēnešiem, gadiem, 10-gadēm, 100-gadēm, 1000-gadēm…, centies, lai šī augšana notiek pēc iespējas dabiskāk. Tad, apzinoties milzīgo laika posmu, izšķīdini to mūžībā un paturi savā apziņā mūžību. Tad atlaid to un apzinies to, kas atrodas tavas apziņas laukā.
4. Apzināmies noteiktu sfēru, piemēram, futbola bumbas lielumā, un pamazām palielini to līdz vienam metram, kilometram, 10 kilometriem, 100 kilometriem, 1000 kilometriem atkal cenšoties lai šī paplašināšana noritētu iespējami dabiski. Tad, apzinoties šo milzīgi lielo izplatījumu, izšķīdini to bezgalībā un paturi apziņā bezgalību. Tad atlaid to un vienkārši apzinies, ka atrodies mūsu apziņas laukā.
5. Apzinies vienlaicīgi mūžību un bezgalību, vēro savus pārdzīvojumus. Tad atlaid tos un vienkārši apzinies, ka atrodies savā apziņas laukā.
6. Nobeigumā koncentrē uzmanību uz elpošanu, tad pakāpeniski ļauj tai piepildīt augumu, jūtas un prātu, lai pilnībā sajustu sevi šeit šajā brīdī un šajā vietā. Uz īsu brīdi atkal apzinies, ka mūžība un bezgalība vēl arvien ir tepat un palūkojies, kas notiek. Atslābinies, koncentrējies uz elpošanas ritmu, atver acis un saskaries ar apkārtējo pasauli.
Ļoti noderīgi būtu pierakstīt, kā attīstās mūsu pārdzīvojumi, gūstot pieredzi atkārtoti veicot šo vingrinājumu. Šajos pierakstos būtu jāatzīmē iespējami visi iespaidi, atklāsmes, tēli, izjūtas. Periodiski pārlūkojot piezīmes, mēs vērojam, kā pilnveidojas Savas Būtības izpratne un, pirmkārt, gūstam prieku no tā.
IEKŠĒJAIS DIALOGS
Katram no mums ir iekšējs gudrības un izpratnes avots, kurš zina, kas mēs esam, no kurienes esam nākuši un, kurp dodamies. Šis avots ir saskaņots ar mūsu mērķi un skaidri apzinās katru nākamo soli, kas mums jāveic mērķa sasniegšanas ceļā. Saskarsmē ar šo avotu mēs labāk varam izprast šķēršļus, kas likti mūsu attīstības ceļā, kā arī atrast pietiekami gribas un sapratnes, lai tos novāktu. Ja pareizi vēršamies pie šī avota, tas var mums palīdzēt izmantot savus spēkus lai apvienotu personīgos un pārpersonīgos mūsu būtības nodomus vienā dzīvā realitātē un ienest šo realitāti mūsu ikdienas dzīvē.
Ar šo iekšējo avotu ir saistīti daudzi tēli. Tā ir Saule, Avots, Zvaigzne vai Gaismas punkts, eņģelis, ērglis, balodis vai putns Fēnikss, Kristus vai Buda. Dažādi tēli dzimst dažādiem nolūkiem un nepieciešamībām. Visbiežāk mēs saistāmies ar Viedā tēlu vīrišķā vai sievišķā aspektā. Viedais vīrs vai veča (Ragana).
Piebilde: Abiem šiem arhetipiskajiem tēliem ir daudz kopējā, bet ir arī savas specifiskas atšķirības. Ir vēlams paeksperimentēt ar abiem, lai tos labi izjustu un zinātu, kādā situācijā pie kura no viņiem vērsties. Kopumā Viedā tēls parasti iedvesmo, stimulē, rosina, bet Raganas vairāk saistīts ar audzināšanu, atbalstu, pieņemšanu.
Izpildes kārtība
Šī vingrinājuma uzdevums ir palīdzēt mums saskarties ar savu iekšējo gudrības avotu. Pati vienkāršākā tā izpildes kārtība ir šāda:
aizver acis un nomierini elpu;
iedomājies savā priekšā Viedā (vai Viedās sievietes) tēlu;
viņa acis staro mīlestībā;
var viņu iedomāties arī sveces liesmā;
sāc runāt ar viņu, atsaucot atmiņā tos jautājumus, kas aktuāli mūsu ikdienā;
saruna var būt gan vizuāla, gan verbāla vai sajūtu;
sarunas ilgums ir atkarīgs no nepieciešamības;
ieteicams pierakstīt atziņas un saprasto, kā arī citus novērojumus vai sajūtas, kas mūs pārņēmušas šīs sarunas laikā.
Pēc ilgākas vai īsākas prakses vairs nebūs vajadzīgs konkrēts tēls, jo arvien vieglāk būs saskarties ar savu iekšējās gudrības avotu, kurš varbūt izpaudīsies kā iekšējā balss vai vienkārši skaidrs priekšstats par to, kā jārīkojas tajā vai citā situācijā. Laika gaitā, pastāvīgi praktizējot, saikne ar avotu stiprināsies, jo mīlestība un gudrība, kuras dzīvo mūsu dvēseles dzīlēs arvien vairāk spēs izpausties mūsu ikdienas dzīvē.
Pēcvārds
Šo vingrinājumu izpilde nenoliedzami ir saistīta ar šādiem diviem procesiem: atšķiršanu un noskaidrošanu. Ir jāiemācās atšķirt tēlus, no kuriem nāk patiesā gudrībā no tādiem, kuriem tādas nav. Piemēram, mums var parādīties valdonīga figūra, kura nebūt nav mīlestībā starojoša. Šī figūra var būt viena subpersonām, kas atrodas mūsu vai kādas mums pazīstamas personas virsapziņā… Līdzīgā veidā var būt arī pozitīva persona, kas runās to, ko mēs vēlēsimies dzirdēt, bet tas nav tas, kas vajadzīgs.
Otrkārt, saņemtā informācija ne vienmēr ir skaidra. Tā jāprot pareizi izprast. Populārs piemērs var būt Dieva vēršanās pie Sv. Franciska: Ej un uzcel manu baznīcu no jauna! Sākotnēji Francisks domāja, ka viņam vēlēts mazo sabrukušo Sant-Domjānas baznīciņu Asīzes tuvumā tikai pēc ilgākām pārdomām saprata, ka runa par katoliskās baznīcas atjaunošanu kopumā.
Un vēl neskatoties uz šādas saiknes svarīgumu, to nevajag izmantot ļaunprātīgi. Vispirms nopietni jāiedziļinās problēmā pašiem un tikai tad, ja atbilde nekā nerodas, var vērsties pie iekšējā gudrības avota.
Ja ievērosim visus šeit dotos ieteikumus un norādījumus, iekšējais dialogs kļūs par ietekmīgu līdzekli, papildinot personīgās un dvēseliskās psihosintēzes procesu.
VĒLAMO ĪPAŠĪBU ATMODINĀŠANA UN ATTĪSTĪŠANA
Vingrinājuma mērķis radīt iekšējus un ārējus nosacījumus, kas nepieciešami lai attīstītu un pastiprinātu nepieciešamās īpašības. Ir paredzēts, ka šis vingrinājums tiek veikts katru dienu. Tālāk dotā shēma ir paredzēta īpašības miers attīstīšanai, taču pēc šīs pašas shēmas var attīstīt arī citas īpašības drosmi, pacietību, prieku, līdzjūtību utt. Svarīgi, lai izvēlētā īpašība un lēmums attīstīt tieši šo īpašību būtu paša lēmums un paša izvēle. Lai šis darbs būtu nevis uzspiests, bet paša brīva un mērķtiecīga izvēle kā kārtējais solis garīgās attīstības ceļā.
Izpildes kārtība
1. Atslābinies un nomierini savu elpu dziļi un mierīgi ieelpo un izelpo vairākas reizes. Domā par mieru: koncentrējies uz jēdzienu miers un domā par to. Kas tā ir par īpašību, kāds ir tās raksturs un jēga utt? Ieraksti savā dienasgrāmatā domas un viedokļus vai atklāsmes, kas būs radušās šo pārdomu ierosinātas.
2. Mēģini atrast sevī, savā zemapziņā, vēl nezināmas idejas vai tēlus, kas saistītas ar šo jēdzienu miers un pieraksti arī tās.
3. Apzinies miera vērtību, nozīmību un jēgu mūsu spraigajā, kustīgajā, mainīgajā pasaulē. Domās uzslavē mieru, vēlies to.
4. Koncentrējies uz fizisku mieru. Atslābini domāšanu un nervu spriedzi. Elpo lēni un ritmiski. Lai tavā sejā atspoguļojas miers. Iedomājies savu seju ar miera izteiksmi tajā.
5. Pacenties netieši izsaukt miera stāvokli. Iedomājies, ka tu atrodies vietā, kas tevi padara mierīgu: klusu, tuksnešainu pludmali, templi, ēnainu, zaļu pļaviņu… tā var būt kāda vietiņa, kurā reiz jau esi izjutusi miera sajūtu. Centies sajust mieru. Vairākkārt atkārto vārdu MIERS. Lai miers iespējami pilnīgāk pārņem tevi un tu saplūsti ar mieru.
6. Iedomājies, ka tu esi gluži parastā ikdienas situācijā, kura kādreiz tevi ir darījusi nervozu un satrauktu: tā var būt tikšanās ar naidīgi noskaņotu cilvēku, saskarsme ar sarežģītu problēmu vai nepieciešamība ātri tikt galā ar vairākām lietām vienlaikus… Pamēģini ieraudzīt sevi un sajust sevi mierīgu un nesatricināmu. (šo vingrinājuma posmu var arī atlikt līdz brīdim, kad vingrinājumu būsi labi apguvusi.)
7. Izlem palikt iespējami mierīga visas dienas garumā… būt patiesam miera piemēram… izstarot mieru.
8. Izgatavo kartīti un uzraksti uz tās vārdu miers tādā krāsā un šriftā, kādā vien vēlies, kāds tavuprāt vislabāk attēlo šo īpašību. Novieto kartīti tādā vietā, kuru tu redzi katru dienu un vēlams tur, kur tev visbiežāk ir nepieciešams miers. Lūkojoties kartītē atkal un atkal radi sevī šo sajūtu miers.
Šo vingrinājumu var izmantot par pamatu daudz plašākai programmai. Tu vari savākt mūzikas, dzejas, mākslas utt. darbus par šo jēdzienu. Sakopojot šādus materiālus savā apkārtnē, būs vēl vairāk iespēju pilnveidot un attīstīt vēlamo īpašību. Tu vari izmantot arī dabas materiālus un visu iespējamo, kas tevī var š