Lai tumšo laiku vinnēt spēks
Mēs nupat svinēj Ziemassvētks.
Mēs dalīj dāvans, aizdedz svecs
Un dziedāj dziesms i jauns, i vecs.
Kad bij izdziedājšes riktīg,
Klāt bij brīds, ko gaidīj dikti –
Tagad beidzot nu bij brīv
Pēc ēdmaņ iet ar savu šķīv.

Pielics pill šķīv ar kāpost,
Lēn uz sav viet es rāpos.
Pa ceļam domāj: nav par skād
Vēl piekraut klāt kād karbonād!

Tad smarž es jut, ka saceļs vill,
Redz – milzīg bļod ar rollmopš pill!
Tad vēl rosol ieraug priekše,
To ar jākrauj šķīvē iekše!

Ar milzīg čup bij nokrauts šķīvs.
Nu būš uz laik no bad es brīvs.
Bet varēš vēl takš apēst spēt
Kād gurķīt, sēnīt marinēt’!

Kā piesit māg es! Bij vēders priecīgs.
Šis man ir uz ēdmaņ tiecīgs,
Kad pielikts pills un paliek smags,
Tad velk uz guļu tā kā traks!

Iekrit gultā. Drīz klāt bij krāciens;
Ar krācien atnāc murga sāciens.
Es murgā redzēj – kliedz es sparīg:
Mans vairs neēd, es ir garīgs!

Es palics tievs, ka redz pat kauls
Un pārtiek es no gaiss un sauls;
Un kā tāds kaule kambers grabošs
Ne es gribošs vairs, ne varošs!

Tik fein no rīt bi augše mosties
Un tūdaļ pie galda posties.
Lai vēl ilg šai saule valda
Ziemassvētk ar pillem galdem!