Skolnieku zināšanai.
Kā norāda dažas vēstules šī mēneša korespondencē, ir daudz cilvēku, kuri meklē praktiskas instrukcijas Okultismā. Tas padara par nepieciešamību, nodalīt reiz pa visām reizēm:
A) Atšķirību pašā pamatā starp teorētisko un praktisko Okultismu, jeb to, kas ir pamatā zināms kā Teosofija no vienas puses un Okultā zinātne no otras, un;
B)To grūtību būtību, kas rodas pēdējā studijās.
Nav grūti kļūt par teosofu. Jebkura persona, ar vidusmēra intelektuālu kapacitāti un tieksmi uz metafiziku; ar sķīstu, nesavtīgu dzīvi, kurš atrod vairāk prieka palīdzot kaimiņam, kā saņemot palīdzību pats. Kāds, kurš ir vienmēr gatavs ziedot pats savus priekus, citu cilvēku labā, ne tādēļ, lai tiktu godināts par to ir teosofs.
Bet tas ir pavisam cits jautājums, uzkāpt uz takas, kura ved uz zināšanām, par pareizu rīcību un pareizu izpratni starp labo un ļauno; taka, kas ved arī pie tā spēka, kurš dod viņam iespēju darīt to labo, ko vēlas, bieži pat nepakustinot pirkstu.
Turklāt, ir vēl viens svarīgs fakts, ar kuru skolniekam vajadzētu iepazīties. Burtiski grandiozā, gandrīz neierobežotā atbildība, kādu uzņemas skolotājs par skolnieku. Sākot no Austrumu guru, kuri māca atklāti vai slepeni, līdz pat tiem dažiem Kabalistiem Rietumu zemēs, kuri uzņemas iemācīt Sakrālās Zinātnes pamatus saviem skolniekiem.
Šie rietumu Ierofanti, kuri ļoti bieži ir pilnīgi nezinoši par tām briesmām kādām sevi pakļauj, tāpat kā visi tie Skolotāji, ir pakļauti vienam un tam pašam neaizskaramajam likumam. No brīža, kad viņi patiešām sāk mācīt, no tā momenta kad viņi dalās jebkādā savā spēkā psihiskā, mentālā vai fiziskā ar saviem skolniekiem, viņi uzņemas uz sevi visus to grēkus, kas saistīti ar Okultām zinātnēm, un paveikti aiz nolaidības vai pārcentības, līdz pat brīdim, kad iniciācija skolnieku padara par Meistaru, un – savukārt atbildīgo.
Ir dīvains un mistisks reliģiskais likums, īpaši godāts un turēts pie Grieķiem, pus-aizmirsts pie Romas Katoļiem un pilnībā aizmirsts pie Protestantiem. Tas datējams ar agrīnās Kristietības periodu un bāzējas tajā likumā, kurš tika minēts iepriekš, un kuru tas simbolizē un ataino. Tā ir absolūta svētuma dogma starp krustvecākiem, kuri nes pilnīgu atbildību par bērnu. Viņi nerakstīti uzņemas atbildību par visiem jaunkristītā grēkiem (iesvaidīšanā, kā iniciācijā, patiesā mistērijā!) līdz pat dienai, kad bērns kļūst spējīgs uzņemties atbildību pats, apzinoties labo un ļauno.
Tādā veidā kļūst skaidrs kādēļ Skolotāji ir tik maz, un kādēļ čela, tiek pieprasīts kalpot septiņu gadu pārbaudes laiku, lai pierādītu savu atbilstību un, lai attīstītu nepieciešamās īpašības, kas neapdraudētu ne Meistaru, nedz skolnieku.
Okultisms nav maģija. Ir salīdzinoši viegli apgūt burvestības un metodes, kā izmantot smalkākus, bet joprojām materiālus, psihiskās dabas spēkus; dzīvnieciskās dvēseles spēki cilvēkā ir viegli pamodināmi; spēkus, kurus viņa mīlestība, viņa naids, vai viņa kaislība var iekustināt darbībā, jau ir attīstītījušies (elementāli spēki tulk.piez.).
Bet tās ir Melnās Maģijas burvestības.
Jo tas ir motīvs un tikai motīvs, kas padara jebkuru spēku uzdevumu par melnu, ļaunprātīgu, vai Baltu, labdarīgu Maģiju. Ir neiespējami izmantot garīgos spēkus, ja pat mazākais savtības pavediens ir palicis pašā operātorā. Jo, kamēr nolūks nav pilnībā pārkausēts nesavtīgā, garīgs spēks transformēsies psihiskā, darbosies astrālā plānā, un šausmīgi rezultāti var tikt tā radīti. Dzīvnieciskās dabas spēki var tikt vienādi izmantoti gan kā savtīgi un atriebīgi, gan kā nesavtīgi un visu piedodoši; gara spēki sevi uzticēs tikai pilnīgi šķīstajiem sirdī un tā ir Dievišķā Maģija.
Kas tad ir tie noteikumi, kas pieprasīti, lai kļūtu par Dievišķā Saprāta (Devine Sapientia) skolnieku? Nekādas instrukcijas nevar tikt dotas, kamēr šie noteiktie nosacījumi nav izpildīti un regulāri atkārtoti studiju gados. Tas ir sine qua non. Cilvēks nevar sākt peldēt, kamēr nav sasniedzis dziļumu. Putns nevar lidot, kamēr viņa spārni nav izauguši, un tam nav plašumi priekšā un drosme uzticēt sevi gaisam. Cilvēkam, kurš izvilcis abpusēji asu zobenu, ir jābūt iepriekš trennētam ar koka nūju, lai viņš nesavainotu sevi jeb, kas vēl sliktāk citus, jau pirmajā mēģnājumā.
Lai iedotu aptuvenu ideju par tiem noteikumiem, ar kādiem un tikai var nodoties Dievišķā Vieduma studijām, proti, bez briesmām, ka Dievišķā vietu neieņems Melnā Maģija, ir dota lappuse no iekšējiem noteikumiem, kuros ir izglītots ikviens Austrumu guru. Tas dažas lapas, kas sekos, ir izvēlētas starp daudzām citām un ir ar paskaidrojumiem iekavās.
Jaunā lapā.
Instrukciju nodošanai izvēlētajai vietai ir jābūt rūpīgi iekārtotai, lai nenovērstu uzmanību, un piepildītai ar ietekmējošiem (magnetizētiem) priekšmetiem. Piecām sakrālām krāsām, kuras izvietotas aplī, ir jābūt tur, starp citām lietām. Telpai ir jābūt brīvai no ļaundabīgām ietekmēm, kuras virmo gaisā.
1. [ Telpai jābūt nodalītai un to nedrīkst izmantot nekādiem citiem nolūkiem. Piecas sakrālās krāsas ir prizmatiskie toņi izvietoti noteiktā veidā, jo šīs krāsas ir ļoti magnētiskas. Ar ļaundabīgām ietekmēm tika domāti tādi saviļņojumi kā konflikti, strīdi, nelāgas jūtas utt., jo tās, ir sacīts, iespiežas momentāni astrālajā gaismā t.s. vietas atmosfērā un virmo gaisā. Šo, pirmo noteikumu, šķiet, ir gana viegli realizēt, taču padomājot dziļāk, tas ir viens no vissarežģītākajiem, lai to ievērotu.]
2. Pirms skolnieks tiek pielaists pie studijām seju pret seju viņam ir jāapgūst iepriekšēja sagatavošanās noteiktā kompānijā ar citiem upasika (skolniekiem), kuru skaitam jābūt nepāra.
[ Seju pret seju, nozīmē šajā gadījumā neatkarīgu jeb atšķirīgu no citiem, kad skolnieks saņem instrukcijas seju pret seju, vai nu ar sevi (savu augstāko, Dievišķo Es) vai sava guru. Tas notiek tikai tad, kad viņš ir pierādījis savu atbilstību, izmantojot savas iepriekš iegūtās zināšanas. Tas var notikt tikai pie pašām apmācības cikla beigām.]
3. Pirms tu (skolotāj), atklāj savam Lanu (skolniekam) labos (svētos) LAMARIN vārdus, vai dod atļauju viņam sagatavoties Dubdjed, tev ir jāparūpējas, ka viņa prāts ir viscaur attīrīts un samierināts ar visiem, it īpaši ar viņa citiem es. Citādi Viedie vārdi par labo Likumu, sabirs drumslās un tos aiznesīs vēji.
[ Lamarin ir darbs par praktiskām instrukcijām, kuras sarakstījis Tson-kha-pa, divās daļās, vienu reliģiskos un ekzotēriskos nolūkos, otru ezotēriskiem mērķiem. Sagatavoties priekš Dubdjed, ir sagatavot priekšmetus, kurus izmanto gaišredzībai, tādus kā spoguļi un kristāli.
Citi es, bija attiecināti uz pārējiem šī loka skolniekiem. Kamēr starp mācekļiem nevalda vislielākā harmonija, nekādi panākumi nav iespējami. Tas ir skolotājs, kurš izdara izvēli, ņemot vērā magnētiskās un elektriskās skolnieku īpašības (rakstura iezīmes tulk. piez.), savienojot ar vislielāko rūpīgumu pozitīvos un negatīvos elementus.]
Turpinājums sekos vēlāk…