Ģēnijs sevi apliecina ar patvaļīgas cilvēciskās zemes vienības reintegrācijas spēju (vairāk vai mazāk apzinātu un saraustītu) Ādama debesu tēvijā. Lūk, kāpēc dzejnieki, gleznotāji, mūziķi, skulptori un vispār visi mākslinieki, kuri sevi uzskata vienalga, taisnīgi vai kļūdoties par ģēnijiem, lieto tos pašus izteicienus, ko mistiķi, lai apzīmētu periodus, kad viņi spēj radīt. Viņi piedzīvo (vai nepiedzīvo) iedvesmu. Tas ir ievērības cienīgi Tādējādi, Iniciācijas galvenais uzdevums, ja vēlaties, attiecas uz prasmi mākslīgi kļūt par ģēniju, tikai ar to atšķirību, ka dabīgs ģēnijs iedvesmu piedzīvo noteiktās stundās, kad Gars vēlas parādīt labvēlību, tajā laikā kad ģenialitāti iemantojušais savā visaugstākajā stadijā, pēc paša gribas izsauc iedvesmu un kontaktējas ar Lielo Nezināmo katru reizi, kad to vēlas.
Šai atšķirībai ir vienkāršs izskaidrojums: Dievs atnāk pie ģeniāla cilvēka, bet Mags iet pie Dieva.
Ģeniāls cilvēks ir savā veidā magnēts, kurš ar pārtraukumiem sev pievelk. Bet adepts pretējs spēks, apzinīgs savienotājposms, starp zemi un debesīm: būtne, kura pēc savas gribas var palikt uz zemes, baudīt tās labumus un vākt augļus vai pacelties Debesīs, saplūst ar dievišķo un lieliem malkiem dzert debešķīgo ambroziju.
Ģēnijs, kurš ir kā dabiskais pievilkšanas spēks, brīžiem nodibina vairāk vai mazāk ēterisku saikni ar Vienotību. Adeptam ir neierobežotā caurlaide uz Bezgalību, viņam tiek piedāvātas tiesības uz reintegrāciju ad libitum (pēc vēlēšanās). Tāpēc izcils adepts Indijā pieņem Jogas vārdu, kas nozīmē – vienots ar Dievu.
Cilvēciskās zemes vienības reintegrācija dievišķīgajā Vienotībā: tāds ir adepta galvenais uzdevums. Kāda tad ir reintegrācijas būtība?
Mums ir zināmi divi tās veidi: pasīvā un aktīvā. Gan vienai, gan otrai ir vairākas pakāpes.
Pirmo sasniedz ar Svētības palīdzību vai skarbu savas garīgās būtības attīrīšanu, kura savienojas mīlestībā ar tīro debesu Garu; bet otro sasniedz ar brīvas un apzinīgas gribas palīdzību vai mistiskās pentagrammas realizāciju.
Pirmā (pasīvas formas reintegrācija) prasa atteikšanos no Es, kas izkūst dievišķīgajā Patībā bez atlikuma un cerībām uz atgriešanos. Jūs vairs nerīkojaties paši; jūsos rīkojas Dievs. Tas Apustulim lika teikt: ne es vairs dzīvoju, nu Kristus dzīvo manī.
Otrā (aktīvas formas reintegrācija) līdzinās pozitīvai Debesu iekarošanai, debess elementa un tās kolektīvā Gara Ruah-Hašamaim ieņemšanai.
Abas formas to augstākajā pakāpē atjauno dvēselē sākotnējo Ēdenes stāvokli. Taču Pasīvā integrācija piedāvā atteikšanos no individuālas gribas un jebkuras profānu zinību nicināšanu: Laimīgi, – teica Kristus, – garā vājie, jo tiem pieder Debesu Valstība (Mat. 5,3). Aktīvā, pavisam pretēji, dažos gadījumos pieļauj pat parādīt šajā dzīvē relatīvu varenību, kas parāda Dieva visvarenību. Tā liek jums rokās liesmojošo Elohima zobenu. Tā ir mistisko Debesu iekarošana, par ko Kristus saka, ka nevaldāmie Gari to ieņem ar spēku: violenti rapiunt illud.
Neizsakāmā Jēzus Kristus žēlastība viņu noveda pie tā, ka Viņš uzņēmās tikai Pasīvo reintegrāciju un nomira krustā piesists, šaubīdamies Pats par Sevi un par Savu Tēvu: Ili, ili, lamma savahfani!(Mans Dievs, Mans Dievs! Kāpēc Tu Mani atstāji! (Mat. 27:46) ). Protams, tas bija miesas kliedziens, kura kļuva vāja augstākā pārbaudījuma brīdī, taču atmiņas par šīm šaubu vaimanām mums vienmēr rada šausmas!
Pateicoties savai drosmei, Mozus priekšroku deva aktīvajai reintegrācijai: tāpēc, kad viņš uz zemes parādīja debesu varenību, stingri turēdams rokās Serafīna ugunīgo zobenu, viņš pacēlās pie Dieva (tāpat kā vēlāk to vajadzēja darīt Elijam), nāves neskarts; piešķirot savai tautai Dieva izredzētās vārdu un brīvu ieeju Hāna zemē, no kuras ebreji tikai izskatās, ka ir izgājuši, bet kur turpina valdīt kā iepriekš.
Pasīvā integrācija iespējams, dievišķīgāka un vairāk uzslavu pelnījusi; tas ir Svēto un Iesvaidīto ceļš. Droši vien Aktīvā reintegrācija ir izdevīgāka un piešķir vairāk priekšrocību: Tas ir Magu un Titānu ceļš.
Tieši uz to jātiecas cilvēkiem, kuri, neatvadoties no dzīves un tās priekiem, tomēr jūt vēlēšanos savākt to labo, kas varētu būt tās ilūzijās un mirāžās.