Reiz skolotājs sapulcēja savus skolniekus un parādīja viņiem lielu māla krūku. Palīdziet man piepildīt šo krūku ar akmeņiem, viņš aicināja. Skolnieki turpat tuvumā salasīja akmeņus un piebēra krūku pilnu, līdz tajā neietilpa vairs neviens pats akmens.
Vai tagad krūka ir pilna? skolotājs jautāja.
Visi skolnieki atbildēja apstiprinoši. Bet skolotājs salasīja dažus oļus un jautāja: Kā jūs domājat, vai šie oļi tajā vēl ietilps?
Skolnieki sāka bērt krūkā oļus; pirms mirkļa viņi bija uzskatījuši, ka krūka ir pilna, bet tagad brīnījās, cik daudz oļu satilpst spraugās starp akmeņiem. Krūkā pietika vietas simtiem oļu, līdz beidzot tur vairs neietilpa neviens.
Vai tagad krūka ir pilna? skolotājs vaicāja, un skolnieki atkal apstiprinoši atbildēja.
Un skolotājs sacīja: Labi, bet varbūt tur vēl ietilps smiltis,- un sāka bērt krūkā smiltis. Skolnieki atkal brīnījās, cik daudz vietas palicis starp oļiem. Beidzot krūka bija pilna līdz augšai.
Tā ir mācība, skolotājs teica. Ja mēs vispirms būtu sabēruši iekšā smiltis, tad nebūtu varējuši iebērt akmeņus. Šī krūka līdzinās jūsu dvēseles traukam. Dvēsele vispirms jāaizpilda ar lielajām lietām. Izdarījuši tā, jūs nebrīnīsieties, cik daudz vietas vēl atliek visam pārējam.
Fokusējies uz svarīgo, un tu ne tikai vien paveiksi to, bet kaut kādā veidā īstenosies arī viss pārējais, ko būsi plānojis. Bet, ja tu fokusēsies uz sīko, lielais nekad netiks paveikts. Ja tērēsi laiku tam, kas nav galvenais, līdz galvenajam nemaz netiksi.
J.Bergs. Īsta labklājība. Kā iegūt visu.