Jaunākie pētījumi Kalifornijas universitātes Ķīmijas institūtā Berkelejā (Berkeley) atklāj pārsteidzošas paralēles starp jaunākajiem fizikas atzinumiem par ūdens struktūru un senajām ezotēriskajām zināšanām par platonisko ķermeni un sakrālo ģeometriju.Kā atklājusi sešu zinātnieku grupa (Cruzan, Braly, Liu, Brown, Loeser, Saykally) spektroskopiskos pētījumos, izmantojot tālo infrasarkano staru lāzeru, ūdens molekulas, savienojoties kopā pa trim, četrām vai piecām, neveido tikai „kaut kādu” telpisku veidojumu; visbiežāk un pārsteidzošā vairākumā gadījumu tās veido pilnīgi gludas, regulāras skaldnes. Siltā ūdenī virs 25 grādu temperatūrā pie tam valdošās ir piecstūru virsmas, kas veidotas no piecām molekulām. Ja savienojas kopā divpadsmit šādu piecstūru, izveidojas regulārs dodekaedra ķermenis.

Taču ar to vēl nepietiek: kā zinātnieki atklājuši, var savienoties vēl daudz vairāk virsmu, piemēram, 32 – veidojot lielas bumbas. Tādējādi ūdenī rodas augstāk organizētas, stabilas struktūras. Starp tām, piemēram, piecām molekulām, kas veido vienu virsmu, ir stingri sasaistīti un arī brīvi kustīgi lādiņa nesēji. Tāpēc tur (līdzīgi kā no elektronikas pazīstamajam pusvadītājam) ir iespējama elektriskā strāva.

Kalifornijas ūdens pētnieki konstatēja, ka brīvi kustošie lādiņi regulāri mainās ar sasaistītajiem, abi pat šādā stāvoklī nemitīgi mijas – tie „lēkā” šurpu turpu, un tādējādi veidojas šķietama rotācija vai vibrācija. Tā ir mērāma un noteiktās frekvencēs rāda lielāku rezonansi („tuneļa efekts”) nekā citās. Līdztekus tam šīs rezonanses der arī kā skaidrojums elektromagnētisko viļņu iedarbībai uz cilvēku jeb viņa ķermeņa šķidrumiem.

Pārsteidzošs ir sekojošais salīdzinājums ar sakrālo ģeometriju: pentagramma (piecstaru zvaigzne) savieno piecus piecstūra stūru punktus ar taisnēm tā, ka līnija izlaiž nākošo stūri. Tieši tā pati figūra, kā minēts, var veidoties iepriekš aprakstītās „rotējošās” lādiņu nesēju kustības rezultātā piecstūrainajā ūdens struktūrā. Cita figūra rodas, kad vienā virsmā savienojas četras ūdens molekulas – šeit lādiņu mijas rezultātā tiek ievibrēta smilšu pulkstenim līdzīga, lemniskātes forma. Līdz šim gan tā vēl ir tikai spekulācija, vēl pagaidām trūkst zinātnisko pierādījumu, kad un kādos apstākļos „ūdens enerģija” rotē šādā veidā.

Tomēr paralēles ir pārsteidzošas, jo gan pentagramma, gan lemniskāte tiek uzskatītas par starpnieku simboliem starp kosmisko enerģiju un materiālo pasauli. Pentagramma ir pazīstama kā cilvēka simbols, kā alegorija saiknei starp mikrokosmosu un makrokosmosu, starp zemi un dievišķo sfēru.

Atbilstoši hermētiķu likumam „Kā augšā, tā apakšā”, liekas, ka rotējošie lādiņi starp skaldnēs savienotajām ūdens molekulām virza elektromagnētiskos (smalkās vielas) spēkus matērijā (ūdenī).

Ja kopā savienojas vairākas molekulas, tās veido plaknes figūras (sk.attēlā – piecstūri), blakus – vibrējošs ūdens piliens veido līdzīgu formu.

Attēlos: Enerģētiska impulsa rezultātā virsmas var apvienoties, veidojot dodekaedru (sk.augš. att.) un vēl sarežģītākas formas, piemēram, bumbveida ķermeņus (sk.att. apakšā pa kreisi) Tie atgādina sarežģītos ūdens rakstus, ko skaņas vibrācijas rada šķidrumā (sk.att. apakšā pa labi).