Dzīva uguns ir dzīva uguns. Un ja ar to sveci vēl parunājas, ar uguni parunājas… Jūs taču varat paeksperimentēt. Pasēdēt ugunij pretī, palūkoties kādu laiku iekš viņas dvēseles un sajust, ka siltums rodas pašā un tad palūgt:– Uguns pastiepies, lūdzu! – un uguns liesma paliek garāka.
– Paldies, uguns! Vai tu vari parādīt, ka tu esi arī apaļa? – un tad viņa paliek tāda resnāka.

Un tajā brīdī, kad tu sajūti, ka tu ar uguni vari runāt, tajā brīdī tu sajūti, ka tevī dvēsele gavilē. Es novēlu katram parunāt ar sveces liesmu. Un tas ir tas moments, kad tu runā ar uguni, tu aizmirsti, ka pastāv kaut kādas politiskās nesaskaņas kaut kur , ka pastāv kaut kādas tenkas, tu par tādu tēmu pilnīgi nedomā vairs, jo tu esi saskaņā ar savu dvēseli.

Un tad, kad tu iznāc no tās sarunas ar uguni ārā, tad tu sajūti, ka pasaule ir ļoti ļoti ļoti laba, viņa ir tīra, viņa ir gaiša. Un Tev pretī nāk tikai tādi gaiši un tīri cilvēki. Un tu sajūti, ka kaut kā sašķirojas – kas pa tavu ceļu iet un kas pa tavu ceļu vairs neiet… kuri netraucē.

Uguni tikai nevar atstāt bez pieskatīšanas.

No raksta e-mistērijā “Sarmīte Krišmane par bluķi un sveci mūsu dvēselei”

Foto: Zaiga (un arī kāda saruna ar sveci ir šeit)

***

Par putniem varētu runāt daudz un dikti. viņi ir tik interesanti un tik neizprotami vienā laikā. ar aizrautību varu skatīties uz putniem, kā viņi lido man virs galvas un es viņus par to apskaužu. viņi redz pasauli no cita skatu punkta nekā mēs… kaut es tā varētu! lidot virs mežiem, ezeriem, okeāniem un pļavām.

bet, lai arī kur viņi būtu, putni vienmēr atgriežas mājās, un ar milzīgi neviltotu prieku mēs viņus pēc garās ziemas šeit sagaidām. uzreiz saucam kaimiņam, kad esam dzirdējuši pirmo dzeguzi kūkojam: “klau, vai dzirdēji?!”.. un tā katru gadu mēs viņus pavadām prom, bet martā atkal jau sākam sveikt ar atgriešanos. jo kas var būt labāks par rītu, kad tu pamosties ar putnu dziesmiņu ausīs… 🙂 gaidām jūs atpakaļ, mīļie!

pagājušovasar nezināmu apstākļu dēļ no ligzdas bija izmests mazs bezdelīgas bērniņš. nu tad mēs uzņēmāmies rūpes par viņu. katru dienu pirmais, ko vajadzēja izdarīt, bija saķert mušas mazajam Čizrim (viņa vārds). tas bija dīvaini – aprūpēt putnēnu, bet jauki. ..

Vārdi un foto: Linda