Loading ...
MAIJA
Vēji karoga mastā
– Savu ķermeni sadedzini
Un jūras viļņos to izkaisi.
Atbildes visas tu pati zini,
Jāuzliek tikai punktiņš uz i –Jūras zāļu sāļums pie kājām,
Nav vairs nozīme visam, ko jūt.
Tik un tā tas ceļš ir uz Mājām.
Cauri sēkļiem izbrist un būt.
Puķaina kleita jūras krastā.
Laikam tā kādreiz biju Es.
Tagad ir vēji karoga mastā.
Tikai Dievs zin, kur tie mani nes.
~~~
Pavisam vienkārši un no sirds.
Pavisam vienkārši un no sirds
Diža meža maliņā sēdu.
Aizdipina dzenis uz dobu.
Un skudras raksta jaunu vēdu.
Zaļu čiekuru dienvidū lobu
No sirds un pavisam vienkārši,
Kad stārķis planē gar pakausi.
Abi mēs pēc saules atnākuši.
Jaunus mandalu rakstus liek
Zilie vizbuļi pieneņu pļavās.
Pavisam vienkārši un no sirds
Pamostos sava mīļotā skavās.
—~~~*~~~—–~~~*~~~——~~~*~~~—–~~~*~~~——~~~*~~~—–~~~*~~~—-
Neiztrūkstošās pavasara puķes telpās ir hiacintes, to smarža reibina, pavedina. Košas sulīgas krāsas, erotiski motīvi, sievišķība, dzīve pulsē. Neba ilgi un pastāvīgi tādi brīži. Baltajiem putniem seko melnas ēnas un viņi aizlido pār mūsu dzīves pelēkajiem aukstajiem ūdeņiem, kuros pakšķ lielas slapjas sniega pārslas.
Debesis aizstiepjas melnu dūmu krāsas mākoņiem.. nemaz neticas, ka tajās tev pēkšņi kāds parādīs sārtu buru! ilgas dzimst tevī – pēc karogiem kuģu mastos, pēc tālām zemēm un nezināmas pasaules valdzinājuma :)) tu lido un meklē un gūsti un baudi šo jauno pasauli un vienmēr liekas, ka nu tu noķersi to nezināmo vilinātāju aiz astes.. daudz tu esi sev sasmēlies, bet visi kuģi, aks nemirst jūrā, reiz paliek krastā un saulriets svešās zemēs tev atgādina savas dzimtās zemes saulrietu.. tagad tu to saproti, tu pati sev esi nezināmā aicinājums, tu esi māsa zvanam un skatienā tev ir vieds rāmums..
pavisam vienkārši tu pamosties blakus savam mīļotajam rītā, kad saule iededzina loga rasu kā zelta sietiņu un visa pasaule mirdz dimantiņos.. neredzami mirdz tajās pašās ikdienas krāsās un notikumos :)))
Tāds man salikās fotostāsts no šīs sērijas bildēm
Made
