„Kad es atceros savu bērnību Armēnijā 1870-ajos gados, es redzu sava tēva tēlu, kas ir atstājis nenovērtējamu ietekmi uz visu manu dzīvi. Viņa kā dzejnieka un stāstnieka reputācija bija izplatījusies tāltālu uz daudzām valstīm. Viņa ekstraordinārie un noslēpumainie stāsti radīja manī vēlmi kļūt par līdzīgu viņa stāstu leģendārajiem varoņiem, kas dzīvo, balstoties uz savām gaidām un ideāliem, un manā būtībā cieši iekļāva vēlmi dzīvot saskaņā ar ideāliem.

Kad man bija 10 gadi, un es apmeklēju grieķu skolu, mana vecmāmiņa teica – dzīvē nekad nedari to, ko dara citi; vai nu dari to, ko neviens cits nedara, vai arī nedari vispār neko, vienkārši ej uz skolu. Mani izvēlējās dziedāšanai krievu ortodoksālās katedrāles korī. Diriģents uzskatīja, ka esmu īpaši talantīgs, bet mana ģimene man bija lēmusi priestera likteni, uzskatot, ka man ir jāstudē arī medicīna, jo priestera pienākumi bija cieši saistīti ar ārsta pienākumiem, un dvēsele un ķermenis ir cieši saistīti.

Viņš uzskatīja, ka mani ir jāizņem no skolas, jo es tur velti tērēju laiku. Es sapņoju par specializāciju tehniskā jomā. Jau no agras bērnības man īpaši patika darboties tēva darbnīcā, un man bija pat sava klientūra. Manam tēvam nebija biznesa ķēriena, un viņš teica, ka ir jāstrādā darba dēļ, nevis ienākumu dēļ.”

Jaunais Gurdžijevs pieredz pārdabiskas parādības, kas liek viņam apdomāt dzīves jēgu. Viņš meklē atbildes uz šiem jautājumiem, lasa visas grāmatas, ko var atrast.

„Es veicu svētceļojumu uz Armēnijas svēto pilsētu, es apmeklēju arī vairākas slepenās vietas, kas saistās ar vairākām ticībām. Es kaislīgi interesējos par arheoloģiju un pētīju zudušo pilsētu drupas. Mani pētījumi pārliecināja mani, ka ir kaut kas, kā izcelsme nav cilvēciska, un ka šīs zudušās zināšanas iespējams iedzīvināt noteiktās kopienās.”

(G.Gurdžijevs)

Devas Samadi (Samadhi) intervija ar Gurdžijeva deju un kustību skolotāju Dhyan Prem (Indija)

Deva Samadi: Es priecājos Jūs redzēt Latvijā un vēl vairāk tāpēc, ka Gurdžijeva kustības un dejas tiks apgūtas augstskolā „Attīstība”. Cik es zinu, tās notiek pirmo reizi Latvijā un mums ir iespēja saskarties praktiski ar šo mācību. Kā Jūs raksturotu Gurdžijeva skolu?

Dhyan Prem: Mistiskais Gurdžijevs un viņa dejotāji ar savu precizitāti un sarežģīto vienkāršību ir apbūruši auditorijas visās pasaules malās. Pastāvīgās izmaiņas un pēkšņie pārsteigumi viņu kustībās enerģiju vada tieši uz tiem centriem, kas atrodas ārpus saprāta robežām. Tam ir nepieciešama koordinācija un nemainīgi spēcīga koncentrācija.
Jūs izveidojiet vienotību starp ķermeni, prātu un emocijām – vienotību šeit un tagad.
Kustības, ir skaistas, oriģinālas un harizmātiskas; bet to skaistums ir sekundārs salīdzinājumā ar to spēju atmodināt apziņu. Pievienojies dejai, skaties un izjūti enerģijas spēku līdzsvarošanos tevī.

D.S.: Pazīstot jūs kā Gurdžijeva deju skolotāju, es vēlētos Jums jautāt, kādēļ Gurdžijeva kustības/dejas/vingrinājumi Jūs piesaista?

D.P.: Gurdžijevs to uzskata par spēcīgu izaugsmes instrumentu, un kustību prakse rada īpašus apstākļus ķermeņa transformēšanai, palīdzot nonākt vietā, kur intelekts, sirds un darbība var brīvi paplašināties ar noteikta līmeņa uzmanības un relaksācijas palīdzību.
Ja centieni notiek centrā, perifērijā izmaiņas notiks pašas no sevis, jo perifērija ir centra manifestācija, centra paplašinājums. Tādējādi, praktizējot kustības, mēs novērojam savu gravitātes centru. Sākot ar kustību plūsmu, emocijām un domām.
Tomēr mēs redzam, kā mēs to atkal un atkal aizmirstam, kad mūs no tā novirza kāda vēlme kaut ko sasniegt, būt veiksmīgiem, salīdzināt vai izteikt spriedumu. Kustības mums liek atgriezties pie novērotāja un, vēlāk, arī pie harmonijas, klusuma un iekšējā miera enkura.
Tāds ir iekšējais process, uzmanības iekšējā deja. Mācīšanās izjust ķermeni no iekšienes, šī ķermeņa izjūta izgaismo visu mūsu būtību. Tieši tāpēc es praktizēju Gurdžijeva kustības, es disciplinēju sevi, tas palīdz man izveidot prāta, ķermeņa, emociju vienotību un ar spēka, kurš ir šeit un tagad, palīdzību sasniegt augstāka līmeņa klātesamību un augstāku enerģiju.
Vārds „disciplīna” mūsdienās bieži tiek pārprasts. Tas vienkārši nozīmē „gatavību mācīties”, dziļu apzināšanos, ka bez vadlīnijām es bezgalīgi klaiņošu apkārt.

D.S.: Kādēļ veikt Gurdžijeva kustības?

D.P.: Es varētu atbildēt uz Jūsu jautājumu tā: lai nonāktu dziļā saskarsmē ar savu ķermeni visā tā veselumā; lai sazinātos ar citiem veidā, kas ir patiesāks, un notiek ārpus mūsu personiskās klātienes vai tikšanās; lai ienestu mūsu planētā vairāk apziņas enerģijas; lai izveidotu jaunus nervu savienojumus starp smadzeņu labo un kreiso puslodi; lai atrastu līdzsvaru starp sievišķo un vīrišķo polu mūsos; lai spēcinātu mūsu centru, pret-stresa patvērumu, mācoties atcerēties par sevi, vienlaikus kustoties; lai pārvarētu ierobežojumus trīs līmeņos: fiziskajā, emocionālajā, intelektuālajā, tādējādi atgūstot iekšējo cieņu; lai izjustu klusumu: kustību mācīšanās notiek klusumā; šīs prakses veicina pašnovērošanu, neidentificēšanos un beznosacījuma atmodinātas apziņas meklēšanu. Programma ir ietverta teorētiski praktiskā modelī, kas ļauj maksimāli integrēt pieredzi un idejas. Lai iegūtu maksimāli daudz, dalībniekiem ieteicams regulāri apmeklēt nodarbības, kā arī uztveroši izturēties pret jaunām pieredzēm, kas varētu veidoties ķermenī – prātā. Šo semināru mērķis ir iedzīvināt mūsu dzīvi ar uzmanības un apziņas palīdzību; lai atvērtos augstāka līmeņa esamībai un augstākai enerģijai; lai izveidotu trīs centrus, kuru vibrācijas ir savstarpējā harmonijā; lai izveidotu distanci no mūsu emocijām, vienlaikus dzīvojot kaislīgi un piesātināti; lai saskartos ar iekšējo cīņu starp „man vajag” un „es nevaru”; lai piedotu sev mūsu kļūdas un radoši no tām mācītos; Lai iegūtu prieku, ko tās sniedz.

D.S.: Kādēļ Gurdžijeva dejas tiek sauktas par svētām?

D.P.: Divu iemeslu dēļ:
1) pirmais ir tas, kas jau ir minēts: tās tiek izmantotas, lai saglabātu un nodotu dižas zināšanas. Tās pārstāv noteiktus likumus, kas valda visumā un, tādējādi, arī cilvēku dzīvēs;
2) otrais iemesls ir deju dalībnieku iekšējā attīstība.

Mūsu miegs un verdzība izpaužas kā mūsu domu un emociju automatizācija un ierobežojumi, un tie ir cieši saistīti ar mūsu kustību un pozu automatizāciju. Tas ir apburtais loks. Mūsu parastais kustību krājums mums liek rutinizēti justies, domāt un pieņemt noteiktu skatu uz dzīvi. Mēs nesaprotam, cik milzīgā mērā ir saistītas mūsu trīs funkcijas – kustības, emocijas un prāts. Tās ir atkarīgas viena no otras. Tās veidojas, pateicoties citām. Neviena no tām neizmainīsies, ja nemainīsies citas. Mūsu ķermeņa attieksme ir mūsu emociju un domu ārējs atspulgs. Tādas emocionālas izmaiņas kā pēkšņa problēmu atrisināšana nekavējoties ietekmēs mūsu stāju, elpas dziļumu, acu kustības utt.
Katrai ķermeņa pozīcijai atbilst noteikta iekšējā telpa, un katrai iekšējai telpai atbilst noteikta pozīcija. Mums dzīvē ir noteikts skaits ierastu kustību un pozīciju, un šis skaits ir ļoti ierobežots salīdzinājumā ar ķermeņa milzīgo potenciālu, un mēs šīs kustības izmantojam, tās neapzinoties. Jaunu, nepierastu pozīciju ieņemšana dod mums iespēju sevi uztvert atšķirīgi kā parasti. Un Gurdžijeva dejas lauž automatizācijas ciklu, ieviešot neparastas kustības un pozīcijas.

D.S.: Kādēļ kļūdas un neveiksmes tik bieži izraisa cilvēkos sāpīgu reakciju?

D.P.: Es varu teikt no savas pieredzes, ka tas, ko redzam kā kļūdu un neveiksmi, ir tikai tajā mirklī; bet, ja mēs tajā paliekam, tas kļūst sāpīgi; man ir izvēle nepalikt tajā. Jūs pareizi teicāt, ka ir sāpīga reakcija, nevis pozitīva rīcība. Kļūdīties ir cilvēcīgi. Mums ir izvēle piedot sev mūsu kļūdas un radoši mācīties no tām. Kā mēs to darām? Paceļoties pāri ķermeņa un emociju ierobežojumiem un atjaunojot iekšējo cieņu un godu.

D.S.: Zinot, ka jūs mācāt arī ajurvēdas jogas masāžas kursu, lūdzu, pastāstiet īsumā par to. Vai tas ir domāts tikai ārstiem/masieriem, vai arī tas ir noderīgs ikvienam? Kā tas var palīdzēt cilvēkam pašam?

D.P.: Ajurvēdas jogas masāža ir ajurvēdas un jogas kombinācija. Tā ir domāta katram, kurš vēlas izzināt sevi, un arī profesionāliem masieriem. Šī stimulējošā, dziļā masāžā tiek veikta ar rokām un pēdām, un tajā tiek izmantota īpaša eļļa un pulveris, lai atbrīvotu muskuļus un locītavas no spriedzes. Uz jogu balstītie stiepšanās vingrinājumi atver ķermeni un ļauj jūsu dzīvības enerģijai plūst brīvāk. Tas ir visefektīvākais veids, kā atbrīvot no aizturēm, atslābināt muskuļus un līdzsvarot ķermeni. Tā var atgriezt ķermeņa elastību un vitalitāti, atbrīvot no hroniskas spriedzes, uzlabot limfas un asinsriti, un ļaut apzināties savus vecos ieradumus ķermeņa kustībā un stājā. Tā samazina stresu un atslābina prātu.

D.S.: Esmu lasījusi, ka Gurdžijevam ir jautāts, kā viņu saukt – par meistaru, doktoru vai profesoru. Un viņš atbildēja: “Sauciet mani par cilvēku!” Kas mums ir vajadzīgs, lai mēs sevi droši varētu saukt par cilvēkiem?

D.P.: Godīgi sakot, es nezinu, ko atbildēt; es joprojām esmu meklējumos. Kas es esmu?

D.S.: Paldies, Dhyan Prem. Nobeigumā vēlos citēt Ošo (Osho), vārdus, kas manuprāt, dod skaidru atbildi uz visiem, šajā intervijā uzdotajiem jautājumiem:
„Es to saucu par centrēšanos. Gurdjefs to sauc par kristalizāciju. Ja jūs esat centrējies, jūs piederat tam, kas ir aiz visa, mūžīgajam. Jūs nonākat līdz avotam”.

Klausītāju vērtējums par Gurdžijeva dejām:

• Esmu atklājusi sev ļoti svarīgas atziņas, par kurām iepriekš jau domāju. Es esmu cilvēks. Esmu nākusi viena un aiziešu viena. Un visai mana cilvēka dzīvei jautājums sev – kāpēc es to daru? Turpmāk pievērsīšu uzmanību ieradumu laušanai, jo „domino” princips liek aizdomāties! Es veltīšu katru dienu sev laiku, lai saprastu devi, pieņemtu sevi un citus, kādi viņi ir.
• Šis kurss man deva iespēju paskatīties uz sevi no malas, ieraudzīt, cik iekšēji esmu nesakārtota un nestabila. Bet tas arī deva spēku, enerģiju mēģināt sevi sakārtot – domāšanu, uztveri, jo ikdienā mēs aizmirstam vienkāršas lietas – aizmirstam sevi. Turpmāk mēģināšu vairāk piedomāt pie sevis – ko es daru, kā es daru. Man patika šīs nodarbības. Paldies Jums!
• Guvu atziņu, gan apziņu vienlaicīgi, ka katrs cilvēks pats par sevi ir liels spēks, ka mūsos ir daudz resursu, ko neprotam īstenot dzīvē. Pilnībā sapratu, ka jāmainās, nekad nav par vēlu to izdarīt, vajag tikai to apzināti vēlēties. Ir jāmīl pašam sevi pirmkārt un tad atliks mīlestības arī priekš citiem.
• Šis kurss man palīdzēja vairāk izjust sevi, sajust un disciplinēt. Caur dejām es spēju izjust to, kā emocijas vēlas pārņemt vadību pār manu ķermeni. Veicot kustības, es pārbaudīju sevi, cik spēcīga es esmu, vai es sevi pieņemu tādu, kāda esmu.
• Esmu lepna par sevi. Vēl vairāk manī nostiprinājusies doma, ka esmu sieviete, tikai pēc tam sieva, māte, sociālā darbiniece. To, ka tikai es pati varu pieņemt lēmumu, kā man būtu labāk, kā dzīvot savu dzīvi. Es droši raugos nākotnē! Esmu stipra!